Viņš ar patiku redzēja, kā Zane ar mokām norij siekalas. Trakotā sajūsmā ceļi trīcēja, vēders spazmās sažņaudzās.
Viņš bezmaz varēja nolasīt viņas izjūtas, domas kā atklātā grāmatā.
Cik viņai bija patīkami! Kāda gan prasmīga, vīrišķīga roka! Sadedzinoši karsti ekstāzes viļņi pāršalca viņas augumu.
Alkaini trīsošais augums kļāvās klāt. Sajūtot samtaino vēderiņu, karsts vilnis izskrēja cauri.
Kvēlo skūpstu aizdedzināta, par sievieti tapusī būtne, ik pa brīžam iestenējās labpatikā. Viņa kļuva aizvien skaļāka un nevaldāmāka, līdz pārtapa spiedzienos, kas pašā augstākā notī aprāvās, pārejot kunkstienos.
Pateicībā viņa mīļi paskrubināja Staro aiz auss un kvēli dedzinot ausi nočukstēja vienu vienīgu vārdu:
— Ienāc!
Šoreiz viņš gandrīz netraucēti ieslīdēja viņā. Augumi tā saplūda, ka nevarēja saprast, kur sākās viņas daļa un beidzas viņa. Atdevās ar sajūsmu, pat azartiski. Sparīgi kampdama gaisu, viscaur noplūdusi sviedriem, iekrampējās mugurā. Ar asajiem nagiem krustām šķērsām atstāja viegli asiņainas švīkas, līdz karsta šalts izšļācās un nesātīgajam seksam sekoja reibinošs atvieglojums. Staro juka vai prātā ar tirpīgi kaislīgu maigumu dāvājot pieskārienus, glāstus. Cieši apskāvušies viņi maigi un piesardzīgi viens otru pamīšus noskūpstīja. Varēja sajust abu sirdspukstus un strauji pulsējošos asinsvadus, līdz tie atguva pierasto ritmu.
Tā viņi nokausēti gulēja viens otra apskāvienos līdz iemiga. Saldkairā sajūta nepameta Staro iekvēloto prātu.
Naktī pamodies Staro juta, ka viņu savā varā ir sagrābis neziņas vilnis. Zem tā viņa kauli brakšķēja un lūza. Apziņu aizsita duļķes. Sakodis zobus, viņš enerģiski papurināja galvu. Pievirzījies tuvāk mīļotās mugurai, viņš izlocījās S burta veidā. Piespiedās klāt un sačamdīja stingro krūti. Saspringums atlaidās.
Zane caur samiegtajiem plakstiem gurdi viņu uzlūkoja. Ķermenis gausi uzbudinājās līdz pilnībā atvērusies Zane trīcēja. Viņi no jauna baudīja brīnišķīgus mīlas mirkļus.
Vēlā rīta stundā pamodies, Staro neizpratnē pusmiegā palūkojās apkārt. Atmiņā uzausa šīs nakts vīzijas. Atvērās durvis un ienāca Zane vieglā halātiņā ar paplāti rokās, uz kura stāvēja liels šķīvis ar plānajām pankūkām, krējumu un sudraba ievārījuma trauciņš. Ar lepnumu norādot uz brokastīm Zane teica:
— Pēc pašas izgudrotas receptes ar mīlestību ceptas pankūkas, ar pašas vāktu meža ogu ievārījumu. Krējums gan ir no Slīteres malas atvests. Kafiju es nedzeru, varu piedāvāt zāļu spēka tējiņas.
Parasti sievietes pēc kvēlas nakts izskatās tādas apvītušas, samocītas, bet no Zanes tieši otrādi — enerģija lauzās laukā. Acīs spēcīgi mutuļoja dzīvības avots.
Staro roka pārslīdēja krūtīm, sekojot ikvienam tās burvīgajam izliekumam.
— Tā, šodien man ir otrā maiņa. Tā kā līdz pēcpusdienai turies kārtīgi. Visam! — Saminstinājusies viņa veltīja savu smaragdzaļo acu
skatienu: — Visam ir jānotiek vēlreiz.
— Es domāju, ka tas ir joks! Alimentus es netaisos maksāt! — Staro satrūcies uzlūkoja.
Zane ar roku maigi, bet apņēmīgi nospieda lejā:
— Man no tevis nevajag neko! Uztaisi tikai bērnu un viss. Šķiramies uz neredzēšanos! Pēc tam tu mani vairs nekad neredzēsi un es tevi ari neredzēšu.
— Vai tu varēsi viena pati izaudzināt? — Staro neviltoti brīnījās.
— Es neesmu viena pati! Šo bērnu audzinās daudzas mātes, kurām ir tev neizprotams spēks.
Un viņš padevās.
Ar skaļu troksni nāsīs ievilka skurbinošo sievietes smaržu. Dzīvnieciski ierūcoties, izbāza mēli un kāri nolaizīja trīsošo vēderiņu no apakšas uz augšu līdz pat krūtīm. Zvērs viņā vai uzsprāga. Brutāli apgāzis uz vēdera, viņš ar vienu rāvienu iegāja iekšā. Maigi iekliedzoties viņa dziļi ielaida nagus plecos. Augums padevīgi pakļāvās, savijās kopā, lai tūlīt pat kā pulksteņa mehānisms ideālā saskaņā kustētos.
Labākajās metronoma tradīcijās viņš, ritmiski satricinot gultu, triecās pakļāvīgajā sievietes miesā. Vaidi pārauga vaimanās. Nesaprotamās valodās nesakarīgi izkliegtie vārdi pārtapa neartikulētās rīkles skaņās. Konvulsīvi raustoties, viņa kliedza aizvien nesakarīgāk. Vēl mazliet un viņa sajuks prātā. Piesviedrētais palags smagi lipa pie sāniem.
Mīlestība ir kā lāpa. Spoža un sevi sadedzinoša. To papildināja nepieredzētā viegluma un saskaņas sajūta, kas valdīja viņu starpā, pildot dabas noteikto sugas turpinājuma pienākumu.
Sekss lika asinīm dzislās mutuļot. Adrenalīns nenorima. Ar visu kaisli Staro atdevās līdz pēdējam pilienam. Viņu pārpludināja iekāres viļņi. Mīlestības avots lauzās. Viņš vēlējās pilnībā pārliet visu savu būtību Zanē.
Pārpārēm izgaršojuši mīlestības augļus, viņi gulēja bezspēkā. Mežonīga laimes sajūta sagrāba Staro un viņš iesaucās:
— Tā! Stārķim pasūtījums ir nodots. — Un skanīgi iesmējās pirms pašam par brīnumu izteica piedāvājumu: — Klau! Precamies! Tās būs laulības, kas noslēgtas septītajās debesīs.
Šajā istabā, gultā jautās brīnišķīgās ķermeņa radītās laimes vibrācijas. No Zanes tuvuma, visu rītu viņa augumā asinis mutuļoja, un bieža «. rekcija lika viņam sākt kaisles pārpilno mīlas rotaļu no gala.
Mitri plankumi uz šokolādes brūnā palaga Staro patīkami iepriecināja. To bija daudz.
“Nekas, ko prasa fizioloģija, nav pretīgi. Tas ir dabīgi,” Staro nodomāja. Valgas lāsītes klāja Zanes pietvīkušo seju. Gaisā vēdīja ar neko citu nesajaucama neizsakāmi pazīstamā auguma smarža.
Gulēdams viņai uz muguras, ar kreiso plaukstu liegi atglaudis matus, Staro noskūpstīja Zanes kaklu. Piesarkusi un laimīga, Zane ar šķelmīgu smaidu pauda savu apmierinātību. Viņa pagriezās ar seju pret Staro. Maigie pirksti ņirba slīdot pa augumiem, un viņi centās aplaimot viens otru ar visjaukākajiem glāstiem vai pieskārieniem.
Maiguma samtainajos apmetņos ieskauti, viņi baudīja kopesamību. Viņš juta, kā lūpas iezīžas mutē. Maigie mati tinās un vijās. Aizmirsdams visu baudīja neizsakāmus laimes mirkļus.
Viņas daile lika asinīm dzīslās kūsāt straujāk. Abi alka saldās tīksmes. Asinis virmoja dzīslās, aizmiglojot saprātu. Staro juta saspringstam pavēderes muskuļus. Draudziņš iepulsējās. Un iekāres viesuļa nests, būdams neaprakstāma skurbuma varā, Staro satvēra Zanes gurnus un dedzīgi ietriecās. Kaisles kvēlē pirksti rāvās čokurā, rokas iegrābās palagos. Viņš zināja, ko darīt. Ar tādu sparu un atdošanās vēlmi pārspēja visu, ko viņš līdz šim bija spējis. Un bija kam censties! Viņas krūtis un augums kā pielādēts ar seksa enerģiju darija traku. Baudas un kaisles apmiglotas acis. Viņa juta to pašu. Par to Staro nešaubījās.
Pieskārieni, apkampieni kulminācijas brīdī palielinot baudas vilni uznesa labsajūtas virsotnē. Pastiprināja abpusēju iekāri, un mīlas rotaļas kļuva vēl dedzīgākas nekā pirms tam. Smagi elsodams, Staro saļima
pilnīgā pārlaimē. Tverdama pēc elpas, Zane raudzījās stiklainām acīm.
Kad kaismes reibuma bezspēkā viņi atrāvās viens no otra, spēka palika vien tik daudz, lai uzreiz neaizmigtu. Staro juta, kā gar mugurkaulu tek sviedru strūkliņa. Sviedri sajaucās. Maiguma un vēl nerimušās kaisles pārņemts, Staro laida pirkstus pāri visam Zanes augumam. Silto kopības sajūtu pastiprināja vienotais sirdspukstu ritms. Zane nočukstēja pie auss:
— Vīrietis un sieviete, iegrimstot pirmsākumā, aizdedz uz zemes jaunu dzīvību!