Staro, gurdeni paraudzījies uz mušu riņķveida lidojumu, pavēra muti:
— Kā Melnās raganas var atklāt?
Zanes dzīvespriecīgie smiekli ievilka pavedinošās bedrītes vaigos:
— Pirmkārt, tu jūti melno dabu un tās skatienu. Lai cilvēks ir... Pieņemsim, tā var būt pat jauna skaista meitene, vai pat mazs bērns, bet tu viņu redzi kā velnu. Iepriekšējos Jāņos negribēju palikt viena un mamma ierosināja aizbraukt pie bijušās kolēģes meitas. Tur neplānoti savācās vesels bērnu pulciņš. Viss kā Jāņos vajag. Bet tad es uz viņu paskatījos. Kamēr klāju galdu un viņi pa dārzu ņigu ņegu gāja, es nesapratu, kas tas tur pa vakara nokrēslu skraida. Paskatos otrreiz. Redzu bērnu un vienlaikus redzu cauri viņa būtību, un viņa izskatījās pēc briesmoņa, viņa uzvedās atbilstoši briesmonim. Ārēji skaista pirmskolas vecuma meitenīte, nekādu fizisku defektu. Normāls bērns ar vainadziņu galvā, bizītēm. Kā vēlāk uzzināju — visizlutinātākā. Bet tā nav ne audzināšana, ne lutināšana, ne izlaišana. Tas ir viņas gars, kas nāk cauri.
— Tad tiksi jādedzina! Tāpēc Viduslaikos jau bija pareizi, ka atbrīvoja no tādām raganām! — Staro bez jokiem nopietni izmeta.
— Bet sadedzināja parasti tās labās un skaistās. īsta ragana ir skaista, gudra un sievišķīga. Nededzināja tikai tās, kam bija kārpas, preteklības un velna zīmes. Ir tādas, kuras staro no sevis. Tas nozīmē, ka viņām ir ļoti spēcīgs garīgais skaistums.
— Un ko var izdarīt ar tādu bērnu?
— Tātad vecākiem tāds liktenis, un šis bērns ir atnācis pie šiem vecākiem, jo šī dvēsele vēlas, lai viņi palīdzētu izmainīties.
— Ko var mainīt tādam bērnam, kam iekšā ir velns?
— Viņa būtība ir briesmonis. Ja tu virzīsi, fiziski piespiežot uz labām, skaistām, gudrām lietām, vienalga tik un tā pa visām vīlēm ārā sprāgs tas viss briesmīgākais. Vienīgais, ko var darīt, ja nu vien ar prātu virzīt uz labo, dot to pēc iespējas vairāk, lai pieaugot bērns nevis aiziet pa šo briesmoņa ceļu, bet pats apzinās un saprot, kas ar viņu ir un kāds viņš ir. Un lai pats vēlētos mainīties. Bet šī meitenīte ir un būs briesmone, un viņa ies pāri vīriešu līķiem. Jau tagad, kamēr viņa ir maziņa, to no malas varēja redzēt. Tur bija ducis bērnu vecumā no trīs līdz piecpadsmit gadiem, pārsvarā sešgadīgi. Un viņa vienmēr panāca savu, nerēķinoties ar neviena cita interesēm. Tā nav tikai izlutināšana. Jā, viņa ir izlutināta, bet viņas būtība ir cita. Lutināšana ir zināms vecāku stulbums. Mīlēt nekad nevar par daudz, bet izlutināt gan var ļoti ātri un par daudz.
Staro galvā iešāvās jauna doma, kas kā nokaitēta nagla irdināja apziņas ledu. Un viņš noprasīja:
— Pa televizoru var redzēt to patieso būtību? Kā melnie savervē savās rindās? Par to šodien nerunāsim! Tā ir cita līmeņa apjausmes un zināšanu tēma. Kādam ir jācīnās pret ļaunumu. Ja tu nestāsies ļaunumam pretī, tad, kaut vai glābsies no tā otrā pasaules malā, tas, pieaudzējis spēkus, atnāks tev pakaļ. — 'Го pateikusi, viņa piebilda: — Latvija ir netīra un piegānīta. To nevar izdarīt vienā dienā. Uzdrīkstēšanas iziet ārā no tumsas jau vien ir uzvara.
— Varbūt padalīsies, kā jūs pesteļojat? — Staro centās noskaidrot viņu intriģējošo.
Zane zibenīgi nomainīja sarunas virzienu:
— Riti tiek veikti vien katram īpaši izraudzītajās spēka vietās. Un katram ritam ir noteikta loma, un savs laiks. Raganu klubā palīdz viens otram. Ne jau sievietes vien tur ir! Ir vīrieši, tikai viņus sauc par ra-gaņiem. Nejauc ar ragainajiem, — Zane saudzīgi paskaidroja, — tās ir divas dažādas lietas.
Jaunības notikumi atausa Staro apziņā tik dzīvi, it kā būtu notikuši
vakar. Viņā no jauna iesmeldzās greizsirdības kodiens.
Tikmēr Zane turpināja:
— Meditējam, masējam, arī sekss ir labs līdzeklis, lai pieslēgtos vienotajam informācijas laukam. To izmantojot šādam nolūkam, tā laikā nav nekādu jūtu, emociju, tas ir tikai labs līdzeklis, kas būtiski paplašina zemapziņu, atbrīvo būtību, l'ās nav orģijas, kad pāra vai nepāra skaita vīrieši rindas kārtībā, savu enerģiju adeptei atdodot, palīdz viņai pilnībā atvērties. Saplūst ar vienoto informācijas lauku. No malas tā šķiet pilnīgākā izvirtība, bet patiesībā tur nav pat kaila seksa. Tikai līdzeklis. Tāpat kā mēs ēdam maizi, lai iegūtu dzīvības spēku.
— Nu gan lej! Tā kā sieva vīram par mīļākajiem! Tas neskaitās, tas bija priekšnieks un viņam steigšus vajadzēja izlādēties. Es tikai patrāpījos tuvumā un kā gan varēju atteikt. Zvēru, ka tā laikā domāju tikai par tevi!
Zane pusvārdā aprāvusies nobālēja, sastinga, un pagriezusi seju stingām acīm uzlūkoja Staro.
— Tas nav tas, par ko tu domā! Tavai zināšanai, es biju jaunava līdz pat pagājušajai naktij. Tu pajautāji, es atbildēju, cik vien atklāti un tieši varēju.
Staro pārsteigts un sakaunējies pietvīka. Aukstas baiļu trīsas pārskrēja ķermeni, vienlaicīgi viņš nosvīda. “Es taču neko nepateicu! Neglābjami neticīgais Toms!” viņš domās žigli atteicās no saviem neizteikatjiem vārdiem. Un savādāk nemaz nevarēja būt. Pāris stundu laikā viņš uzzināja to, kas salauza visu ierasto pasaules lietu kārtību. Tikai LSD ļautu iejusties Zanes ikdienā, kur maģija ir tikpat ierasta kā viņam elpot gaisu, skatīt sauli, drebināties ziemas vējā.
— Tas varbūt izklausīsies jancīgi! Nevietā un nelaikā! — Staro, ar strauji pukstošu sirdi paņēmis Zanes šauro plaukstu savās ķetnās, paraudzījās cieši acīs un dobjā, no uztraukuma vibrējošā balsī teica: — Vai tu būtu gatava ar mani dalīt dzīves baltās un nebaltās dienas?
— Tas nav jancīgi! — Zane, neatrāvusi roku un skatienu, rimti atbildēja: — Citā vietā un citā laikā tas būtu brīnišķīgi! Mums nav lemts baudīt ģimenes priekus. Tu vairs neredzēsi mani. Tas ir ierakstīts mūsu zvaigznēs.
— Tad es tevi uzmeklēšu, un dzīvs prom nedošos!
— Tas velti! — acīs iemirdzējās skumjas. — Pat ja nāksi manās mājās, tu skatīsies man virsū, iesi garām, bet neredzēsi mani. Pat dzirdot manu balsi, tu mani neatpazīsi! — Un klusi piebilda nolaižot skatienu: — Tas ir tikai tevis paša labā.
— Es varbūt neredzēšu, bet elektronika atpazīs tavu balsi un video saglabās to, ko manas acis nespēs saskatīt... — Staro karsti izmeta. Iekšā uzburzguļoja auksta lava. Zane pasmaidīja un maigi uzlika roku uz Staro pleca.
— Jau teicu, nav nekā vienkāršāka, kā apmānīt elektroniku. Un pat uzlūkojot ierakstīto, tu mani neredzēsi. Sievietes maģija iedarbojas uz vīriešiem prom aizvirzoši.
— Bet es palūgšu citus! Man naudas pietiks, lai tevi atrastu un piespiestu! — ar degsmi Staro iesaucās. — Lūdzu, neej prom!
Zanes lūpu kaktiņi noraustījās. Viņa izstiepa roku, lai apklusinātu Staro iebildumus. Lēni un smagi izrunādama vārdus, viņa ziemīgā balsī atbildēja:
— Es jau teicu. Melno vara aug, pieņemas spēkā! Ir lietas, kas nemainās, pat no mūsu attieksmes pret to! — Balsī skanēja savāda, trīsoša spriedze. — Pēc radībām man vajadzēs pēc iespējas vairāk pilnveidoties, un tu nespēsi pieņemt to, ka es, lai saplūstu ar Visumu, no ragaņiem ņemšu seksa enerģiju.
Šoreiz aukstā greizsirdības liesma mazāk apsvilināja svaigi izrauto sirdi. Staro to pieņēma zināšanai kā neizbēgamu ļaunumu. Viņš saspringti mēģināja savākties un nomierināties.