Un tas viss, lai atjēgtos dzīves izgāztuvē.
Taņa Simtroce aizgūtnēm tarkšķēja tālāk:
— Viņš neiebilst, ja pakausēju arī citus vīriešus, tikai pāris nosacījumi: iekšā nedrīkst nolaist un nedrīkstu nepārrasties mājās. Bet es taču varētu būt kolosāla sieva mullimiljardierim!
Svārki pavilkās uz augšu, atsedzot skatam gludos augšstilbus. Un
viņa sāji iesmējās:
— No skaistuma nevar pārtikt! Jāmeklē vīrs, kurš valkā tikai pēc pasūtījuma šūtus uzvalkus. Kad būsi bagāts, neaizmirsti, laipni lūdzu manās rociņās. Tad es būšu sevišķi jauka, murrīga, mīļa un seksīga. Aizbrauksim uz Londonu iepirkties, pa gultu padelverēsimies. Tu jau ari neesi no svētajiem. Vajag tik kādai meičai kairīgāk pagorīties un, skat, gailītis slien seksti.
Šķērmi pavīpsnājis, ar acīmredzamu nepatiku, Staro atteica:
— Tātad ar naudu es esmu tavā gaumē?
Neliekoties ne zinis par ironiju, Taņa turpināja tērgāt:
— Man ir vienkārša gaume — esmu apmierināta ar vislabāko!
— Precēties bez mīlestības ir kā pārdot dvēseli velnam! — Staro izmeta. Dzēlīgā valoda skrēja gar nedzirdīgajām ausīm. Precēta, bet dvēselē ļoti vientuļa, tāpēc regulāri taureņus pavēderē paķer.
Staro rezignēti nopūtās:
— Lai tev veicas!
Vakarā ievibrējās mobilais tālrunis. Nepazīstams numurs.
— Čau. Kā ar seksiņu? Baigi vajag! Protams, balsoju tikai par! Gaidu! Taņa Simtroce!
Staro izmeta no prāta domas par šo mēslu vaboli. Tādas, kad sāk slīdēt pa dzīves celiņu, parasti apstājās vien pašā aizas apakšā.
Pārlūkojis vairākas pārdošanā pieejamas grāmatiņas, viņš saprata vienu — šeit aprakstītā maģijas pasaule gandrīz visos gadījumos ir talantīgu un netalantīgu kricclētāju sadomāta. Pārsvarā vien nedaudz izmainīti tipveida sižeti, tēmas. Gandrīz nevienā gadījumā viņš neatrada ko noderīgu, ja vien... Jā, ne velti Zane teica, ka viņš viņu neredzēs, pat ja uzlūkos tieši virsū. Lai kā viņš centīsies atrast, maģija novērsīs skatienu, uzmanību no patiesības un nesaskatis neko citu kā vien burves ieprogrammēto.
Tikai ar izslēgšanas metodi viņš varētu atrast mājas, kurās slēpjas viņa īstā un vienīgā mūža mīlestība. Taču kā apmānīt viņam nepieveicamo
.
Г maģijas mūri tai apkārt? Vai vispār Zane atrodas Latvijā? Vai tepat aiz robežas Lietuvā, Igaunijā, vai pat aiz Austrumu robežas. Maģijas pasaule nav pakļauta šis pasaules likumiem.
Ar sirdi Staro juta, ka tepat kaut kur ir Zane ar viņu kopējo īsās, bet bezgalīgās mīlestības augli. Un jāpasteidzas tos atrast, pirms kāds cits nav pasteidzies. Viņš ar visu savu jauno būtibu juta, ka tagad norit cīņa par sekundes daļām. Cīņa, kurā nebūs otrās vietas ieguvēja. Tikai uzvarētājs, kurš uzsūks zaudētāju, ja tas nebūs viņš.
Nebeidzams murgs, kas kā slogs nospieda viņa apziņu. Domas prātā mutuļoja, saskrienoties zibeņoja, bet atbilde kā nenāca, tā nenāca, jo viņš bija pieradis domāt konkrētās kategorijās. Te vajadzēja abstraktu domāšanas pieredzi.
Pēc neveiksmes ar Ismedu, melno burvi, viņš baidījās neviļus uzvest uz netveramajām pēdām sumpurņus. Atrisinājums radās bezmaz pats no sevis.
“Iestrēgušu ķīli izsit ar citu ķīli!” viņš, uzvaroši nodomājis, devās pie Sivina.
Hakera miteklis pilnībā atbilda stereotipiem. Saskrūvējami plaukti pilnīgākā haosā saturēja programmatūras diskus, vadus, aizlaiku datortehnikas krāmus. Goda vietā atradās astoņdesmito gadu džoistiks. Virs darbavietas vados karājās papildu dienasgaismas lampu apgaismojums, sens ventilators ar metāla lāpstiņām radīja patīkami liegu gaisa vēsmu. Klimata kontroles dēļ cieši aizvērti logi un neizprotams vadu mudžeklis.
Cigarešu paciņas, enerģijas dzērienu un sulu pakas. Dažādu gatavo ēdienu iepakojumu daļas. Par spīti jaudīgajai ventilācijai, ēdiena smaka sajaucās ar sakarsušas plastmasas un metāla smaržām.
Ar nesaprotamā pasaule mītošajiem nebija iespējams sarunāt tikšanos šajā pasaulē. Ja Staro vajadzēja, tad viņš brauca, sēdēja blakus un nepārtraukti atgādināja, kāpēc ir te. Ārpasaulē mītošajiem nebija saprotama viņu pasaulīte, tāpat kā viņiem ārpasaule. Dienasgaismu šeit bezmaz neredzēja. Hakeris cienīja Staro par spējām uzklausīt, bet
iestarpinājumus „es neko nesaprotu” viņš uztvēra kā uzslavas. Staro jau nekas cits neatlika, jo nesaprotami termini pamīšus ar kontekstā nesaprotamiem vārdiem, straumēm bira no Sivina mutes.
Pēc ilgstošas un veltas zvanīšanas Staro izdomāja paraut durvis. Tās pavērās.
“Atkal Sivins aizmirsis aizslēgt,” Staro pasmīnēja. Iegājis ieraudzīja mitekļa saimnieku iegrimušu vienlaicīgi vairāku ekrānu satura studēšanā. Zinot, cik ļoti tracina uzmanības novēršana, Staro labu pusstundu klusiņām pagaidīja. Kad dzīvokļa saimnieks ar dūrēm sparīgi izberzēja apsārtušos plakstiņus, Staro nokremšķinājies pajautāja:
— Klausies, Sivin! Man vajag daļu no tava ģeniālā prāta!
— Nu gan šerpi pateici! Nemaz nav tik ģeniāls, lai tu uzreiz veiktu lobotomiju.
Cauri biezajām astoņu dioptriju brillēm uz viņu raudzījās nebēdnīgas sivēna ačeles. Tieši to dēļ Francis ieguva savu iesauku. Pats izskatījās pēc nez kādos veidos šeit iemaldījušos īru kartupeļu neražas pārdzīvojuša pēcteča. Sausiņš. I.ielas, izvalbītas, mūždien apsarkušas acis, kalsna seja. Nevīžīgi kopts sejas apmatojums, gludi skūto pakausi vasaru vai ziemu sedza adīta slēpotāju cepurīte.
Staro žigli izstāstīja. Neslēpjot neko. Viņš nebaidījās no izsmiekla, jo Sivins bija savējais abās nozīmēs.
— Es tev maz varēšu palīdzēt! Varam Google maps, varam aerofoto. Ja izveido... — Līdz galam nepateicis, uz mirkli aizdomājies, Sivins turpināja: — Vispār var aizņemties...
Mirkli padomājis uzvaroši paziņoja: — Jā! Tiešām aizņemties! Kam man mocīties un rakstīt programmu? Tas ir par sarežģītu! Pentagona apakšuzņēmējiem tādas programmas noteikti atradīsies. Kur tādas programmas, lur atradīsies slēptas lūkas arī rozā sivēntiņiem. Vai vismaz tādam kārtīgam cūķim, kā man! — Pēdējo teikumu viņš izmeta ar īpašu tīksmi. — Pietiekami augstas izšķirtspējas foto būs tikai aerofoto. Tur, ejot soli pa solim, mēs agri vai vēlu nonāksim līdz anomālijām.
Jebkuras ciparu kombinācijas izmaiņas atstāj pēdas. Galvenā problēma ir šis iejaukšanās pēdas vispār atrast. Kā to izdarīt? Man ir āķīši, kas pavelk spraudziņas ugunsmūros un esmu iekšā jebkurā sistēmā. Ja iemetīsim pareizo uzstādījumu, tad lieta sanāks. Pentagonam ir gandrīz neierobežotas tiesības izmantot lielākos pasaules superdatorus. Tie, apstrādājot informācijas blāķus, vadīsies pēc maniem algoritmiem. Agri vai vēlu sienu kaudzi pārsijājot atradīs. Tas var sanākt uzreiz un var aizkavēties.
Beidzis runāt viņš iegrima pārdomās.
Staro pārsteigts uzlūkoja Sivinu. Viņu izbrīnīja, ka Sivins bez loģiskajām prāta barjerām tik viegli pieņēma viņa stāstījumu. Kaut arī, no otras puses, datoriķi vienmēr ir bijuši savādāki. Pat varētu teikt, cita ļaužu rase, kura dzīvo savā, vien viņiem izprotamā ciparu kombināciju pasaulē.
Te Staro no pārsteiguma vai pielika bikses. Nāvei acīs skatoties, viņam bija mazāk bail kā tagad. Kas, viņš ir iekritis melnā burvja prasmīgi izliktajās lamatās?
— Tas ir šausmu komēdiju sižeta cienīgs minējums! — nomierinošas intonācijas ieskanējās viņa apziņā. Tās kā veldzējošs eliksīrs nomierināja. Un bez satraukuma Staro vēl aizvien neizpratnē raudzījās Sivina acīs, kuras piepeši tapa bezdibenīgi dziļas, ar magnētisku mirdzumu.