Выбрать главу

Turpretī, ja auns krīt "uz vietas" vai pēc šāviena spēj noskriet mazāk par desmit soļiem, - maksā Pāvels, bet gaļa tiek man.

Tekulis piesiets. Ak, saimniec, būtu tu viņu kaut svaigi nocirpusi! Bet tagad šim - kā piedeva visiem maniem kreņķiem - vēl krietns kažoks mugurā! No krāslaviešu puses saņemu pamācību buķeti: viens iesaka šaut galvā, otrs - krūtīs, trešais - kaklā... "Eh, draugi, mācīt vienmēr ir vieglāk!"

Notēmēju kaklā. Bāc! Vēl šāviena troksnis nav no ausīm dzisis, kad redzu - auns gar zemi, nospārdās un sastingst kā tāds Ķenča jērs! Aiz muguras nogrand mežonīgs: "Urā!", bet es joprojām neticu pats savām acīm!

Triumfs! Vīri dīrā, saimniece kur plīti un gatavo pannu akniņām. "Gaziks" aizripo pie kaimiņa pēc samogonkas.

Noslēgumā šķiramies itin smaidīgi. Pāvels norēķinās ar saimnieci, bet visa "produkcija" tomēr, protams, aizripo uz Rīgu - labus ciemiņus kreņķēt nedrīkst... Pie tam mums, krāslaviešiem, taču paliek uzvara. Un vēl kāda atziņa - auns vai mercene - viens pīpis, ceturtā numura skrotis ir pietiekoši smagas!

Pēcvārdā vieta

- Tev zvanīja draugs! - teic sieva vīram.

- Ko gribēja?

- Prasīja, lai pasaku, ka medības atliktas, - veikalā inventarizācija.

Sieva:

- Līdz kāzām tu mani apbēri ar dāvanām. Kāpēc tagad to nedari?

- Hm... Bet vai tu kādreiz esi redzējusi, ka mednieks lādētu patronas tad, kad zaķis jau nošauts?

Satiekas divi draugi:

- Brauksim sestdien medībās?

- Bet es neprotu šaut.

- Kas tur ko prast - ielej un iemet, ielej un iemet...

- Tu gatavojies doties uz medībām tieši šodien, trīspadsmitajā datumā?

- Protams! Varbūt šodien beidzot pīlēm neveiksies...

Mednieku kolektīva kopsapulce. Uzstājas vadītājs:

- Klāt jauna medību sezona. Jānolemj, cik šņabja pirksim pirms medībām? Aizpagājušajā gadā ņēmām pa vienai pudelei "uz deguna" - pazaudējām bises, pagājušajā gadā ņēmām pa divām - pazaudējām autobusu. Kādi būs priekšlikumi?

- Lieku priekšā šogad ņemt pa trīs, bises līdzi neņemt un no autobusa neizkāpt.

Viens mednieks otram:

- Cik pīļu tu vakar nošāvi?

- Trīs! Bet tu?

- Mazāk.

- Divas?

- Mazāk.

- Vienu?

- Vēl mazāk...

Divi mednieki naktī apmaldās mežā. Viens no viņiem neiztur un sāk lūgties:

- Dievs, kungs! Esam grēcīgi tavā priekšā! Visu mūžu pļēgurojām, tavus baušļus nepildījām, bet, ja tu palīdzēsi, mēs tev solām...

- Pagaidi, - pārtrauc otrs mednieks. - Neaizej tik tālu. Man liekas, ka redzu ugunis.

Mednieks sēž ezera krastā un vēro, kā simpātiska meitene gatavojas peldēties.

- Šajā vietā peldēt nedrīkst! - viņš kliedz.

- Kāpēc tad neteici to, pirms nebiju izģērbusies?

- Bet izģērbties šeit ir atļauts.

- Brīnos, kā sievas vienmēr precīzi atceras kāzu dienu, bet vīri parasti aizmirst...

- Tu atceries to dienu, kad nošāvi pirmo alni?

- Protams!?

- Lūk, redzi, bet alnis jau aizmirsa.

- Tie tik bija ragi! Tici man, es nekad tādus neesmu redzējis!

- Lūk, taisni šitam es ticu.

- Par ko sēdi?

- Malu medniecība!

- Cik iedeva?

- Tikai 10 gadus.

- Tik daudz?!

- ŠāVu buku, bet trāpīju mežsargam...

Sieva virām:

- Tu atceries, ka pērn ņēmi atvaļinājumu, lai brauktu uz zosu medībām?

- Jā, atceros, kas tad ir?

- Šodien viena no zosīm pazvanīja un teica, ka tu esot kļuvis tēvs...

Čukča gatavojas medībām. Tomēr vispirms jāapvaicājas šamanim par laika apstākļiem. Šamanis padejo pie ugunskura un pareģo labu laiku. Čukča aiziet, bet šamanim pašam gribas zināt taisnību. Aiziet pie sinoptiķa. Sinoptiķis paskatās pa logu un saka: "Labs laiks būs, redzi, čukča aiziet medībās".

Mednieks pilnā bruņojumā satiek draugu. Tas prasa:

- Kur dodies? Sezona taču beigusies!

- Klusē! Manējā par to vēl nekā nezina...

- Pagājušajā gadā man laimējās ar diviem šāvieniem astoņas pīles nolikt!

- Tu ko, pa olām šāvi?

- Pa zaķi es mierīgi no 200 metriem šauju!

- Beidz! Tādā attālumā neviens nevar trāpīt!

- Bet es jau nerunāju par trāpīšanu.

Tiesnesis:

- Kāpēc jūs nošāvāt zaķi, nebūdams mednieku biedrības biedrs?

- Bet kāpēc zaķis grauza manas ābeles, nebūdams manas ģimenes loceklis?

Vai sen jau medījat aļņus?

- Nē, tikai dažas dienas. Atbraucu uz šejieni ķert tauriņus, bet pazaudēju brilles...

- Ka tev vieglāk šaut zaķi? Sēdošu vai skrejošu?

- Kad viņš karājas!

Mednieku dialogs.

- Es trāpu zaķim simts soļu attālumā.

- Bet kur tu atrodi tādus zaķus, kuri gaida, kamēr tu nomēri simts soļus?

- Šogad nošāvu trīsdesmit deviņas pīles.

- Būtu nu teicis, ka četrdesmit!

- Tu ko, - vienas pīles dēļ melošu?

Divi mednieki uziet svaigas lāča pēdas.

- Ej, paskaties, uz kurieni viņš aizgāja, - saka viens.

- Bet tu?

- Es iešu paskatīties, no kurienes viņš atnāca.

Ministrs medībās. Beidzoties medībām, medību vadītājs paziņo ciemiņu par veiksmīgāko šajā dienā - šis nošāvis 10 zaķus.

- Rezultāts nav slikts, - kautrīgi atzīmē ministrs, - sevišķi, ja ņem vērā, ka man bija tikai piecas patronas...

Mednieks mežā satiek lāci.

- Kas tu tāds? - prasa lācis.