Es paņēmu metāla grieznes. Tās ir instrumentu somā augšā pie ģeneratora.
Iešu tās paņemt, teica Marks.
Vai tur, augšā, kāds ir?
Vārdi atbalsojās tukšajā altāra bedrē un izbiedēja de Rokforu. Taču viņš tūlīt saprata, ka tā ir Marka Nela balss. Torvaldsens jau gribēja atbildēt, bet de Rokfors sagrāba veco vīru un aizspieda viņam muti, pirms tas bija paspējis bilst vārdiņu. Tad viņš deva zīmi kādam no brāļiem, kas metās klāt un, pārtvēris dāni, kurš mēģināja izrauties, aizspieda tam muti un pēc de Rokfora mājiena ievilka baznīcas tālākajā stūrī.
Atbildi! de Rokfors čukstus pavēlēja Žofrē.
Interesanta pārbaude jaunatrastā sabiedrotā lojalitātei.
Žofrē aizbāza pistoli aiz jostas un piegāja tuvāk altārim.
Esmu šeit.
Tu esi atgriezies. Labi. Vai kāda kļūme?
Nē. Nopirku visu, kas bija sarakstā. Kas tur, lejā, notiek?
Mēs kaut ko atradām, bet vajag metāla grieznes. Tās ir instrumentu somā blakus ģeneratoram.
Marks skatījās, kā Žofrē aiziet līdz ģeneratoram un paņem smagās metāla grieznes.
Ko viņi atraduši?
Žofrē nosvieda grieznes lejā.
Paldies! teica Marks Nels. Vai nāksi?
Palikšu te kopā ar Torvaldsenu un uzraudzīšu. Mums nav vajadzīgi nelūgti viesi.
Laba doma. Kur ir Henriks?
Izsaiņo to, ko atvedu, un gatavo nometni naktij. Saule jau gandrīz norietējusi. Iešu viņam palīgā.
Tu varētu sagatavot ģeneratoru un vadus, ko pievienot lampām. Varbūt tās drīz vien vajadzēs.
Izdarīšu.
Žofrē bridi kavējās, tad atgāja no altāra tālāk un čukstēja:
Viņš ir projām.
De Rokfors zināja, kas darāms.
Laiks pārņemt šīs ekspedīcijas vadību.
Malons satvēra misiņa ķēdi starp griežņu zobiem, tad saspieda kopā rokturus, un atsperes mehānisms ar klikšķi pārcirta ķēdi, kas nokrita zemē kopā ar aizliktni.
Kasiopeja pieliecās un paņēma ķēdi.
Jebkurš muzejs būtu priecīgs tādu iegūt. Domāju, ka nav daudz šādu ķēžu, kas būtu saglabājušās līdz mūsdienām.
Un mēs to tikko pārgriezām, sacīja Stefānija.
Citas iespējas nebija, atteica Malons. Mums jāpasteidzas. Viņš paspīdināja gaismu caur režģi.
Paejiet visi malā! Es lēni vēršu to vajā. Izskatās, ka nekas nedraud, bet nekad jau nevar zināt.
Viņš ieķīlēja metāla grieznes režģi, tad atkāpās sānis un atbalstījās pret klints sienu. Eņģes bija ierūsējušas, un Malonam vajadzēja iekustināt režģi ar spēku. Beidzot vārti atvērās.
Viņš jau gribēja doties iekšā, kad izdzirdēja no augšas balsi.
Mister Malon, man ir Henriks Torvaldsens. Jūs un visi pārējie kāpiet augšā. Tūlīt. Dodu jums minūti laika, citādi vecais vīrs mirs.
SEŠDESMIT OTRA NODAĻA
Malons kāpa pēdējais. Ticis augšā, viņš ieraudzīja, ka baznīcu ieņēmuši seši bruņoti vīri, kurus komandē de Rokfors. Saule bija norietējusi. Iekšpusi apgaismoja divi nelieli ugunskuri. Dūmi plūda ārā pa vaļējām logu spraugām.
Mister Malon, beidzot mēs tiekamies, sacīja Reimons de Rokfors. Roskildes katedrālē jūs veikli tikāt galā.
Priecājos dzirdēt, ka protat novērtēt.
Kā jūs atradāt mūs? jautāja Marks.
Par to nekādā ziņā nevar pateikties jūsu tēva viltīgi safabricētajai dienasgrāmatai. Viņš tur mainījis detaļas vienīgi tik daudz, lai padarītu rakstīto nevērtīgu. Kad monsieur Kleridons atšifrēja tajā uzzīmēto kriptogrammu, vēstījums, protams, neko nedeva. Tur bija teikts, ka viņš slēpj Dieva noslēpumus. Tā kā esat bijis lejā, pasakiet vai tur kaut kas ir paslēpts?
Man nav bijis iespējas to noskaidrot, Malons atbildēja.
To mēs varam labot. Atbildot uz jūsu jautājumu…
Žofrē nodevis mūs, teica Torvaldsens.
Markam izbrīnā pārvērtās seja.
Ko?
Malons jau bija pamanījis Žofrē rokā pistoli.
Vai tas tiesa?
Es esmu ordeņa brālis, uzticīgs savam mestram. Pildīju savu pienākumu.
Savu pienākumu? iekliedzās Marks. Tu, melīgais draņķis! Marks metās pie Žofrē, bet divi brāļi aizšķērsoja viņam ceļu. Žofrē stāvēja ka iemiets. Tu mani ievilināji šajā pasākumā tikai tādēļ, iai de Rokfors gūtu virsroku? Vai tā tu pildīji mūsu mestra novēlējumu? Viņš tev uzticējās. Es tev uzticējos.
Es zināju, ka jūs sagādāsiet nepatikšanas, Kasiopeja pavēstīja. Par to liecināja itin viss.
Un jums jāzina, ka man nepatikšanas esat sagādājusi jūs, de Rokfors sacīja. Atstājot Larsa Nela dienasgrāmatu Aviņonā, lai es to atrodu. Jūs domājāt, ka tā izdosies mani aizkavēt. Tomēr nu jūs, mademoisellc, redzat, ka lojalitāte ordenim guvusi pārsvaru. Jūsu pūles bijušas veltīgas. De Rokfors pavērsās pret Malonu.
Seši viri ir šeit, seši ārpusē, un viņi prot rīkoties ar ieročiem. Jums ieroču nav vismaz brālis Žofrē tā stāstīja. Tomēr nebūs par ļaunu pārliecināties. De Rokfors pamāja, un viens no vīriem pārmeklēja Malonu, tad pārējos.
Vai tu zvanīji uz abatiju, kad devies pēc iepirkumiem? Marks jautāja Žofrē. Es jau brīnījos, kāpēc tu pieteicies braukt. Divas dienas tu no manis nebiji atgājis ne soli.
Žofrē stingā seja pauda nesatricināmu pārliecību.
Tu esi nožēlojams riebeklis, nevis virs! Marks iesaucās.
Piekrītu, teica de Rokfors, un Malons nolūkojās, kā de Rokfors paceļ pistoli un trīs reizes iešauj Žofrē krūtis. Jaunais vīrietis sagrīļojās, un de Rokfors vēl iešāva lodi viņam galvā.
Zofre sabruka zeme. No brūcēm plūda asinis. Malons iekoda lūpā. Viņš neko nevarēja darīt lietas labā.
Marks klupa virsū de Rokforam.
Tas pavērsa pret Marku pistoli.
Marks apstājās.
Viņš man uzbruka abatijā, de Rokfors teica. Uzbrukums mestram sodāms ar nāvi.
Tas nav darīts piecus gadu simteņus! Marks kliedza.
Viņš bija nodevējs. Nodeva jūs un mani. Viņš nekur neder. Spiegam jārēķinās ar šādām sekām. Viņš noteikti zināja, ar ko riskē.
Vai jums ir skaidrs, ar ko riskējat jūs?
Savāds jautājums no cilvēka, kas nogalinājis ordeņa brāli. Arī tāda rīcība sodāma ar nāvi.
Malons saprata, ka tā ir apkārtējiem domāta izrāde. De Rokforam vajadzēja vismaz bridi parādīt, ka ienaidnieks ir viņa varā.
Es darīju to, kas bija jādara, Marks iebilda.
De Rokfors noklikšķināja automātiskās pistoles gaili.
Tāpat darīšu es.
Stefānija nostājās starp abiem vīriešiem, ar augumu aizsegdama Marku.
Vai jūs nogalināsiet arī mani?
Ja vajadzēs.
Esmu kristiete un neesmu darījusi brāļiem ļaunu.
Tie ir vārdi, dārgā lēdija. Tukši vārdi.
Stefānija izvilka ķēdi ar medaljonu, kas viņai bija ap kaklu.
Jaunava Marija. Viņa allaž ir kopā ar mani.
Malons zināja, ka de Rokfors neiedrošināsies šaut uz Stefāniju. Ari viņa nojauta, ka tas ir teātris, un šobrīd parādīja de Rokfora vīriem, ka viņš blefo. De Rokfors nevarēja atļauties liekuļot. Viņš saprata, ka vajadzīga drosme stāties pretī pielādētam ierocim.
De Rokfors nolaida pistoli.
Malons metās pie Žofrē. Kāds no vīriem pacēla roku, lai viņu apturētu. Malons iesaucās:
Jūsu vietā es to roku nolaistu!
Lai viņš iet, de Rokfors teica.
Malons piegāja līķim tuvāk. Henriks stāvēja un raudzījās uz mirušo. Viņa seja bija savilkusies sāpēs, un Malons tajā ieraudzīja to, ko nebija redzējis, kopš pazina Torvaldsenu.
Asaras.
Jūs kopā ar mani atgriezīsieties tur, de Rokfors teica Markam, un parādīsiet man, ko atradāt. Pārējie paliks šeit.