Kuru redzēju.
Marks apgaismoja telpu un aplūkoja akmens plintusus.
Tad viņš ieraudzīja.
Kur paslēpt oli?
Patiešām kur.
Malons aizgāja atpakaļ pie ģeneratora, kur stāvēja Stefānija un Henriks. Kasiopeja joprojām pūlējās ap statīvu. Malons pieliecās un pārbaudīja, vai ierīcē ir benzīns.
Vai tas darbojas ar troksni? Malons klusi iejautājās.
Atliek tikai cerēt. Diemžēl mūsdienās šo aparatūru izgatavo tā, ka trokšņa gandrīz nav.
Malons neaizskāra instrumentu somu, negribēdams pievērst uzmanību. Pagaidām neviens sargs nebija pūlējies pārbaudīt somas saturu. Acīmredzot bruņotās aizsardzības apmācība abatijā bija visai vāja. Ko gan varēja gribēt? Protams, bija iespējams iemācīt šaut, rīkoties ar aukstajiem ieročiem, kā arī tuvcīņas paņēmienus. Taču iespējas izvēlēties kandidātus apsardzei bija ierobežotas. ,
-'Viss ir gatavs, Kasiopeja teica tik skaļi, lai būtu dzirdams ikvienam.
Man jātiek pie Marka, čukstēja Stefānija.
Saprotu, atčukstēja Malons. Taču vēl jānogaida.
Vai tu kaut mirkli iedomājies, ka de Rokfors ļaus viņam kāpt augšā? Žofrē viņš nošāva, nepamirkšķinājis ne aci.
Malons redzēja, cik Stefānija ir satraukta.
Mēs visi saprotam situāciju, viņš ļoti klusi sacīja. Saglabā mieru!
Arī viņš gribēja dabūt rokā de Rokforu. Žofrē dēļ.
Man jāieliek skrūvgriezis somā, Kasiopeja izdvesa un notupās, lai atliktu instrumentu vietā. Četri sargi stāvēja baznīcas otrā galā pie viena ugunskura. Divi pārējie slaistījās ap otru ugunskuru kreisajā pusē. Šķita, šurp viņi neskatījās, būdami pārliecināti, ka gūstekņi neko nevar pasākt.
Kasiopeja turēja roku instrumentu somā un viegli pamāja Malonam. Gatavs. Viņš izslējās un iesaucās:
Mēs iedarbināsim ģeneratoru!
Sargs pamāja.
Malons pagriezās un pačukstēja Stefanijai:
Kad es iedarbināšu, mēs tuvosimies tiem diviem vīriem, kuri stāv kreisajā pusē pie ugunskura. Es ņemu vienu, tu otru.
Ar prieku.
Malons zināja, ka Stefānija ir satraukta.
Mierīgi, lauvu māte. Tas nav tik vienkārši, kā tev šķiet.
Gan redzēsi.
-tffh.
Marks piegāja pie viena akmens plintusa. Viņš kaut ko bija ievērojis. Visi pārējie bija novietoti uz dažāda lieluma stabiem, bet šim pamatā atradās taisnstūrains balsts, kas līdzinājās baznīcas altārim. Turklāt Marka uzmanību piesaistīja balsta akmeņu izkārtojums. Deviņi kvadrātveida akmens kluči garenvirzienā, septiņi no apakšas līdz augšai.
Viņš pieliecās un paspīdināja gaismu no apakšas. Virs kluču augšējās rindas cementa javas nebija. Tāpat kā altārim.
Sīs grāmatas jānoņem, Marks teica.
jūs sacījāt, ka tās nedrīkst aiztikt.
Pats svarīgākais atrodas iekšpusē.
Viņš nolika gaismekli un satvēra senos manuskriptus. Pacēlās putekļu mākonis. Marks saudzīgi nolika tos uz grantētās grīdas. De Rokfors darīja to pašu. Pēc trim reizēm uz plintusa vairs nekā nebija.
To var pabīdīt, Marks sacīja.
Abi satvēra plintusu aiz gala, un tas izkustējās daudz vieglāk nekā altāra virsma, jo plintuss bija par pusi mazāks. Viņi nobīdīja to pavisam nost. Kaļķakmens plāksne nogāzās un sašķīda. Zem tās Marks saskatīja vēl vienu akmens tilpni. Tā bija mazāka aptuveni divdesmit četras collas gara, divpadsmit plata un astoņpadsmit augsta, darināta no pelēki brūngana kaļķakmens un ļoti labi saglabājusies.
Marks paķēra spuldzi un apgaismoja plintusa pamatnes iekšpusi. Tā jau viņš bija domājis uz tilpnes viena sāna bija uzraksts.
Tas ir osuārijs, sacīja de Rokfors. Ko liecina uzraksts?
Marks pētīja burtus un nopriecājās, ieraudzījis, ka tā ir aramiešu valoda. Tai vajadzēja būt aramiešu valodai, jo tas liecināja, ka uzraksts ir autentisks. Paraža glabāt mirušos pazemes velvēs, līdz atlikuši tikai kauli, tad savākt tos un ievietot akmens tilpnē bija raksturīga jūdiem pirmajā gadsimtā. Marks zināja, ka līdz mūsdienām saglabājušies daži tūkstoši osuāriju. Taču tikai ceturtajai daļai bija uzraksti, kas identificēja kaulus; jādomā, tas izskaidrojams ar apstākli, ka tolaik cilvēki lielākoties bija analfabēti. Gadsimtu gaitā bija radīti daudzi viltojumi. Vēl pirms dažiem gadiem uzraksts uz kāda osuārija šķietami liecināja, ka tur atrodas Jēzus pusbrāļa kauli. Autentiskumu vēl varēja apstiprināt osuārija darināšanai izmantotais akmens tas bija krīta kaļķakmens no raktuvēm netālu no Jeruzālemes -, tāpat arī gravējuma stils, apsūbējuma mikroskopiskā analīze un radioaktīvā oglekļa pārbaude.
Aramiešu valodu Marks bija mācījies maģistrantūrā. Grūto valodu vēl sarežģītāku darīja dažādie stili, slenga izteicieni un seno pārrakstītāju daudzās kļūdas. Turklāt bieži vien nebija viegli saprast burtus, kas iegrebti akmenī. Lielākoties tie bija tikai ieskrāpēti ar naglu, citreiz grūtības sagādāja tas, ka burti bija uzšvīkāti pavirši kā grafiti. Dažreiz tie bija rūpīgi iegravēti ar metāla irbuli kā šeit. Tāpēc šos vārdus nebija grūti izlasīt un pārtulkot. Marks tos bija redzējis jau agrāk. Viņš lasīja no labās uz kreiso pusi, tad domās apgrieza otrādi.
YESHUA BAR VEHOSEF
Jēzus, Jāzepa dēls, viņš teica pārtulkodams.
Viņa kauli?
Paskatīsimies. Marks aplūkoja osuārija augšpusi. Celiet to nost!
De Rokfors satvēra plakano vāku un grozīja to uz visām pusēm, līdz akmens padevās. Tad viņš nocēla vāku un nolika vertikāli.
Marks ievilka elpu. Osuārijā atradās kauli.
Daži bija pārvērtušies putekļos. Daudzi joprojām bija saglabājušies. Augšstilbu kauli. Apakšstilbi. Dažas ribas. Iegurņa kauli. Pirkstu un mugurkaula skriemeļu atliekas. Un galvaskauss. Vai to bija atradis Sonjērs?
Zem galvaskausa bija neliela grāmata, ļoti labi saglabājusies. Tas bija saprotams, jo tā bijusi ieslēgta osuārijā, ko savukārt aizsargāja lielāka akmens tilpne. Grāmatas apvāks bija ļoti grezns, apvilkts ar zelta foliju un izrotāts ar dārgakmeņiem, kas bija sakārtoti krusta veidā. Kristus kauli bija uzlikti uz zeltīta krusta. Ap to bija salikti tumšsarkani, dzeltenzaļi un citrondzelteni dārgakmeņi.
Marks paņēma grāmatu, nopūta no apvāka putekļus un gružus, tad atbalstīja pret akmens stūri. De Rokfors ar lampu pienāca tuvāk. Marks atvēra grāmatu un lasīja incipit tas bija rakstīts latīņu valodā ar plūstošiem gotu burtiem bez pieturzīmēm, ar zilas un tumšsarkanas tintes maisījumu.
TE SĀKAS ATSKAITE PAR BRĀĻU ATRADUMU LAIKĀ KAD VIŅI PĒTĪJUŠI TEMPĻA KALNU TŪKSTOŠ SIMT DIVDESMIT PIRMĀ GADA ZIEMĀ ORIĢINĀLS BIJIS STIPRI BOJĀTS PĀRRAKSTĪTS TIEŠI TA KĀ BIJIS NO VALODAS KO TIKAI VIENS NO MUMS VARĒJIS SAPRAST PEC MESTRA VILJAMA DE ŠARTRĒ PAVĒLES TŪKSTOŠ DIVI SIMTI SEPTIŅPADSMITĀ GADA CETURTAJĀ JŪNIJĀ TEKSTS PĀRTULKOTS BRĀĻU VĀRDOS UN SAGLABĀTS VISIEM ZINĀŠANAI
De Rokfors lasīja Markam pār plecu un teica:
Grāmata ielikta osuārijā ar noteiktu nolūku. Marks piekrita.
Vai saprotat, kas notiks tālāk?
Es domāju, ka jūs ieradāties šeit brāļu dēļ. Vai to nevajag vest uz abatiju un darīt zināmu visiem?
To es izlemšu, kad izlasīšu pats.