Vai liecinieki pieminēja, ka tur bija trīs citi vīrieši, kuri sāka apšaudi?
Mums ir viņu apraksts. Tomēr viņi droši vien jau ir nozuduši. Un jūs esat šeit.
Inspektor, ierunājās Stefānija. Par to situāciju esmu atbildīga es, nevis misters Malons. Viņa uzmeta policistam dusmīgu skatienu. Misters Malons reiz strādāja pie manis un domāja, ka man vajadzīga viņa palīdzība.
Vai jūs gribat teikt, ka apšaude nebūtu notikusi, ja neiejauktos misters Malons?
Nepavisam ne tā. Gribu vienīgi teikt, ka situācija kļuva nekontrolējama un ne jau mistera Malona vainas dēļ.
Viņas teikto inspektors uztvēra ar nepārprotamām bažām. Malons labi nesaprata, ko Stefānija grib darīt. Melošana nebija viņas stiprā puse, taču viņš nolēma inspektora klātbūtnē neapstrīdēt viņas teikto.
Vai katedrālē jūs atradāties saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu valdības oficiālu uzdevumu?
To es nedrīkstu teikt. Jūs taču saprotat.
Vai jūsu darbs ietver tādus uzdevumus, ko nedrīkst apspriest? Manuprāt, jūs esat juriste, vai ne?
Esmu. Taču mana nodaļa ir iesaistīta izmeklēšanā, kas saistās ar nacionālo drošību. Patiesībā tas ir mūsu pastāvēšanas galvenais mērķis.
Inspektoru, šķiet, tas nebija iespaidojis.
Ko jūs darāt Dānijā, misis Nela?
Atbraucu apmeklēt misteru Malonu. Neesmu tikusies ar viņu vairāk kā gadu.
Vai tas bija jūsu brauciena vienīgais iemesls?
Mēs varētu nogaidīt, līdz saņemsim atbildi no Iekšlietu ministrijas.
Patiešām brīnums, ka tajā juceklī neviens netika ievainots. Bojāti daži izcili pieminekļi, bet traumu nav.
Es sašāvu vienu no tiem vīriem, teica Malons.
Varbūt jūs viņam trāpījāt, taču viņš nav asiņojis.
Tas nozīmēja, ka tiem vīriešiem bijušas ložu necaurlaidīgas vestes. Komanda bija sagatavojusies, taču… kam?
Cik ilgi jūs paliksiet Dānijā? inspektors jautāja Stefānijai.
Rīt braukšu projām.
Atvērās durvis, un formas tērpā ģērbies policists pasniedza inspektoram papīra lapu. Viņš to izlasīja, tad sacīja:
Acīmredzot jums ir daži ietekmīgi draugi, misis Nela. Mana priekšniecība raksta, lai ļauj jums iet un neuzdod nekādus jautājumus.
Stefānija devās uz durvīm.
Piecēlās arī Malons.
Vai tajā dokumentā esmu pieminēts es?
Man jāatbrīvo arī jūs.
Malons pastiepa roku pēc pistoles. Inspektors to negrasījās viņam dot.
Te nav norādīts, ka jāatdod ierocis.
Malons nolēma nestrīdēties. Šo jautājumu varēja nokārtot vēlāk. Tagad vajadzēja runāt ar Stefāniju.
Viņš ātri izmetās pa durvīm un ieraudzīja viņu.
Stefānija apcirtās riņķī un paskatījās uz Malonu, cieši sakniebusi lūpas.
Koton, esmu pateicīga par to, ko izdarīji katedrālē. Tomēr klausies labi uzmanīgi! Nebāz degunu manos darījumos!
Tev nav nekādas jēgas par to, ko dari. Katedrālē tu iekļuvi slazdā gluži nesagatavota. Tie vīrieši gribēja tevi nogalināt.
Kāpēc tad viņi to neizdarīja? Viņi to varēja, pirms ieradies tu.
Tāpēc rodas vēl jo vairāk jautājumu.
Vai tev grāmatveikalā darba nepietiek?
Pilnīgi pietiek.
Tad dari to! Kad pagājušajā gadā atvaļinājies, tu skaidri pateici, ka esi noguris apzināties, ka uz tevi var šaut. Šķiet, tu sacīji, ka tas jaunais dāņu labdaris piedāvā tev dzīvi, kādu allaž esi vēlējies. Tad izbaudi to!
Tu pati taču zvanīji un gribēji mani apciemot.
Tā nebija laba ideja.
Tas vīrietis šodien nebija zaglis.
Nejaucies šajā lietā!
Tu esi man pateicību parādā. Es paglābu tevi no bēdīga gala.
Tev to neviens nelika darīt.
Stefānija…
Pie velna, Koton! Negrasos atkārtot vēlreiz. Ja turpināsi jaukties manās darīšanās, man nekas cits neatliks kā rīkoties.
Malons sastinga.
Ko tad tu domā darīt?
Tavam dāņu draugam nav visu vajadzīgo sakaru. Arī es varu šo to panākt.
Tad tik uz priekšu, Malons teica, juzdams, ka augšup kāpj dusmas.
Stefānija neatbildēja. Viņa brāzās projām.
Malons gribēja doties viņai pakaļ un pabeigt sarunu, bet nolēma, ka viņai taisnība. Stefānijas darījumi neattiecās uz viņu. Un viņš šim vakaram jau bija savārījis diezgan nepatikšanu.
Laiks doties mājās.
DEVĪTĀ NODAĻA
KOPENHĀGENA
DESMIT UN TRĪSDESMIT MINŪTES VAKARĀ
De Rokfors tuvojās grāmatveikalam. Tikai gājējiem paredzētā iela bija tukša. Šajā rajonā atradās daudz kafejnīcu un restorānu, taču tie bija vairāku kvartālu attālumā; šajā Streget daļā viss jau bija slēgts. De Rokfors bija nodomājis aizbraukt no Dānijas, kad būs paveicis divus atlikušos uzdevumus. Liecinieki katedrālē noteikti jau bija raksturojuši policijai viņa un abu viņa tautiešu izskatu. Tāpēc bija svarīgi te neuzkavēties ilgāk, kā nepieciešams.
Viņš bija paņēmis līdzi no Roskildes visus četrus padotos un ieplānojis raudzīties, lai ikviens viņu solis būtu rūpīgi pārdomāts. Improvizāciju šai dienai jau bija diezgan, un Apaļajā tornī tās bija maksājušas dzīvību vienam no viņa vīriem. Viņš negribēja zaudēt vēl kādu. Divi vīri jau novēroja grāmatveikala aizmuguri. Divi citi atradās viņam blakus. Ēkas augšstāva logos dega gaisma.
Labi.
Vajadzēja aprunāties ar veikala īpašnieku.
Malons paņēma no ledusskapja diētiskās pepsikolas pudeli un pa četriem kāpņu posmiem devās lejup uz pirmo stāvu. Grāmatveikals aizņēma visu ēku. Pirmais stāvs bija paredzēts grāmatu stendiem un klientiem, divi nākamie grāmatu uzglabāšanai, bet ceturtajā stāvā bija neliels dzīvoklis, ko Malons dēvēja par savām mājām.
Viņš bija pieradis dzīvot šaurajās telpās, un tās viņam patika daudz labāk nekā divtūkstoš kvadrātpēdu lielā māja, kas viņam reiz piederēja Atlantas ziemeļu daļā. Kad viņš pagājušajā gadā to pārdeva par vairāk nekā trīssimt tūkstošiem dolāru, sešdesmit tūkstošus viņš varēja ieguldīt, lai uzsāktu jauno dzīvi, ko viņam piedāvāja jaunais dāņu labdaris, kā zobgalīgi bija izteikusies Stefānija, savāds maza auguma vīrs Henriks Torvaldsens.
Pirms četrpadsmit mēnešiem vēl svešinieks, tagad Malona labākais draugs.
Viņi bija sapratušies kopš paša sākuma, vecais vīrs gados jaunākajā bija kaut ko saskatījis Malons gan skaidri nesaprata, ko, un viņu pirmā tikšanās Atlantā kādā lietainā ceturtdienā abu nākotni bija saistījusi cieši kopā. Stefānija toreiz uzstāja, lai Malons iet mēnesi ilgā atvaļinājumā pēc tam, kad tiesas process pret trim apsūdzētajiem Mehiko tiesas process, kas ietvēra narkotiku starptautisko tirdzniecību un nežēlīgo izrēķināšanos ar narkotiku apkarošanas dienesta inspektoru, kurš turklāt bija Amerikas Savienoto Valstu prezidenta draugs, izvērtās asinspirtī. Kad Malons pusdienas pārtraukumā devās atpakaļ uz tiesu, viņš iekļuva slepkavu sarīkotajā krustugunī tā gan nekā nebija saistīta ar pašu tiesas procesu, tomēr Malons centās apšaudi pārtraukt. Viņš dabūja lodi kreisajā plecā. Apšaudes iznākums bija septiņi mirušie, deviņi ievainotie, un viens no mirušajiem bija jauns Dānijas diplomāts Kajs Torvaldsens.
Nācu runāt ar jums personiski, bija teicis Henriks Torvaldsens.
Viņi sēdēja Malona darbistabā. Plecs sāpēja velnišķīgi. Viņš neprasīja, kā Torvaldsens viņu atradis vai kā vecais vīrs zina, ka viņš prot dāņu valodu.
Dēls man bija ļoti dārgs, teica Torvaldsens. Kad viņš pievienojās mūsu diplomātiskajam korpusam, biju dziļi saviļņots. Viņš lūdza norīkojumu uz Mehiko. Viņš studēja acteku kultūru. Reiz viņš būtu kļuvis par vērtīgu mūsu parlamenta locekli. Par valstsvīru.