De Rokfors paņēma nazi, kas atradās starp Kleridona piesietajām kājām, un atsvabināja viņu no saitēm.
Nāciet, mums darāms darbs.
TRĪSDESMIT DEVĪTĀ NODAĻA
REHNES/. E-CHA TEA L'
DESMIT L'N ČETRDESMIT MINŪTES PRIEKŠPUSDIENĀ
Maloris sekoja Markam uz Svētās Marijas Magdalēnas baznīcu. Vasarā dievkalpojumi nenotika. Acīmredzot svētdienu Joti bija iecienījuši tūristi, kuri jau drūzmējās ap baznīcu fotografējot un uzņemot videofilmas.
Mums vajadzēs biļeti, Marks teica. Šajā baznīcā nedrīkst iet iekšā bez ieejas maksas.
Malons iegāja villā "Betānija" un nostājās nelielas rindas galā. Nopircis biļetes, viņš ārpusē ieraudzīja, ka Marks stāv pie dārza, ko ieskāva apmale un kur atradās vestgotu pīlārs un Jaunavas Marijas statuja, par ko bija stāstījis Ruā Kleridons. Uz pīlāra bija uzraksts PEN1TENCE, PEN1TENCE un MISSION 1891.
Lurdas Dievmāte, Marks teica, norādot uz statuju. Sonjēru valdzināja Lurda. Tur viņa laikos pirmo reizi ļaudīm bija parādījies Jaunavas Marijas tēls. Sonjērs gribēja, lai Renna kļūst par svētceļojumu mērķi, tāpēc izveidoja šo dārzu un uzstādīja pīlāru un statuju.
Malons ar roku pamāja uz ļaužu pusi.
Viņa vēlme piepildījusies.
Jā. Taču ne jau tā iemesla dēļ, kā vēlējās viņš. Esmu pārliecināts, ka neviens no šiem cilvēkiem pat nezina, ka šis pīlārs nav oriģināls. Tā ir kopija, kas uzstādīta pirms daudziem gadiem. Uz oriģināla uzraksts ir gandrīz nesalasāms. To sagrauzis laikazobs, un tagad tas atrodas draudzes muzejā. No visa, kas šeit bija Sonjēra laikā, atlicis samērā maz.
Viņi tuvojās baznīcas galvenajai ieejai. Zem apzeltītās arkas Malons izlasīja uzrakstu TERRIBILIS EST LOCU ISTE. No Pirmās Mozus grāmatas. "Bijājama ir Šī vieta." Viņš zināja stāstu par Jēkabu, kas sapņojis par kāpnēm, pa kurām kāpuši eņģeļi, un, pamodies no miega, nomurminājis: "Bijājama ir ŠT vieta." Tas nozīmēja, ka viņš sapņojis par Bēteli "Dieva mājokli". Viņam ienāca prātā kāda doma.
Vecajā Derībā Bētele kļūst par sāncensi Jeruzālemei kā reliģiskam centram.
Tieši tā. Vēl viena netieša norāde, ko atstājis Sonjērs. Iekšā ir vēl citas.
Viņi bija gulējuši līdz vēlam rītam un piecēlušies aptuveni pirms pusstundas. Stefānija gulēja vīra guļamistabā un vēl nebija nākusi ārā, kad Malons izteica domu, ka viņš un Marks varētu aiziet uz baznīcu. Viņš gribēja parunāt ar Marku bez Stefānijas klātbūtnes, turklāt ļaut viņai šajā laikā nomierināties. Malons saprata, ka Stefānija grib strīdēties un viņas dēlam agrāk vai vēlāk būs jārunā ar māti. Taču Malonam šķita, ka būtu labi šo sarunu novilcināt. Arī Žofrē bija pieteicies nākt līdzi, bet Marks nebija ļāvis. Malons nojauta, ka Marks Nels grib runāt ar viņu divatā.
Viņi iegāja baznīcā.
Tajā bija tikai viena aila ar augstiem griestiem. Viņiem pretī raudzījās kokgriezums derdzīgs sātana tēls zaļā apmetnī ar saviebtu ģīmi, sagumis zem svētā ūdens trauka.
īstenībā tas ir dēmons Asmodejs, nevis sātans, sacīja Marks.
Vēl viena norāde?
Acīmredzot jūs zināt, kas viņš ir.
Ja atceros pareizi noslēpumu aizbildnis.
Tā ir. Palūkojieties uz pārējiem!
Virs svētā ūdens trauka atradās četri eņģeļi katrs atveidoja vienu krusta zīmes daļu. Apakšā bija uzraksts PAR CE SIGNE TU LE VAINCRAS. Malons pārtulkoja uzrakstu no franču valodas. "Ar šo zīmi tu viņu uzvarēsi."
Viņš zināja, ko nozīmē šie vārdi.
Tos sacīja Konstantīns, kad pirmo reizi devās cīņā ar savu sāncensi Maksentiju. Teikts, ka viņš sapnī redzējis uz saules krustu un zem tā šos vārdus.
Tomēr ir kāda atšķirība. Marks norādīja uz kokā iegrebtajiem burtiem. Sākotnējā frāzē trūkst vārda viņu. Tur ir tikai ar šo zīmi tu uzvarēsi.
Vai tas ir tik nozīmīgi?
Tētis atrada kādu senu ebreju leģendu, kas stāsta, kā izdevies nepieļaut, ka dēmoni traucē celt Zālamana templi. Dēmonu Asmodeju apvaldīja, piespiežot viņu nest ūdeni elementu, kas viņam riebās. Tādējādi svētā ūdens trauka simbolisms šeit ir vietā. Taču vārdu viņam citātā noteikti pievienojis Sonjērs. Daži mēdz teikt, ka viņam gluži vienkārši attiecas uz faktu, ka, iemērcot pirkstu svētajā ūdenī un pārmetot krustu, kā dara katoļi, tiks uzvarēts sātans viņš. Tomēr citi ievērojuši šā vārda novietojumu franču frāzē. Par ce signe tu le vaincras. Vārds Ic "viņš" simbolizē trīspadsmito un četrpadsmito burtu alfabētā. 1314.
Malons atcerējās lasīto.
Tas ir gads, kad izpildīja nāvessodu Žakam de Molē.
Vai sakritība? Marks paraustīja plecus.
Tepat netālu grozījās aptuveni divdesmit cilvēku, viņi fotografēja un apbrīnoja spilgtos tēlus, kas radīja mistisku iespaidu. Logus greznoja vitrāžas, ko apspīdēja saule, un Malons ieskatījās attēlotajās ainās. Marija un Marta Betānijā. Marija Magdalēna sastop augšāmcēlušos Kristu. Lācars piecēlies no kapa.
Tas atgādina pārsteigumu namiņu atrakciju parkā ar teoloģisku tematiku, viņš čukstēja.
Tā varētu teikt.
Marks norādīja uz flīžu grīdu pie altāra.
Ieeja kapenēs atrodas tur, tieši priekšā kaltās dzelzs režģim, tā paslēpta zem flīzēm. Pirms vairākiem gadiem daži franču ģeogrāfi baznīcā slepeni veica zemes izpēti ar radaru, un viņiem izdevās izdarīt' dažus mērījumus, pirms vietējā vara viņus apturēja. Rezultāti,parādīja, ka zem altāra atrodas anomālija, kas liecina, ka tur varētu būt kapenes.
Vai izrakumus neveica?
Vietējā vara to nekādā ziņā nepieļautu. Pārāk lieli draudi tūrisma industrijai.
Malons smaidīja.
Tāpat vakardien teica arī Kleridons.
Viņi apsēdās kādā baznīcas solā.
Viens gan ir skaidrs, Marks klusi sacīja. Šeit nekādi dārgumi neatrodas, ļaču Sonjērs baznīcu izmantoja, lai daritu zināmu visiem savu viedokli. Un, cik esmu lasījis par šo cilvēku, tāda rīcība atbilst viņa pašpārliecinātajam raksturam.
Malons ievēroja, ka visā baznīcas interjerā dominē pārlieku spilgtas krāsas un zeltījums, bojājot skaistumu. Tad viņš ievēroja vēl kaut ko. Ikviens mākslas darbs, sākot ar statujām un bareljefiem un beidzot ar logiem, bija pilnīgi atšķirīgs neatkarīgi no temata, it kā jebkura darbu līdzība būtu aizvainojoša.
Malonam tas nepatika. Viņš bija apmeklējis daudzas baznīcas Eircn^ā, un tajās lielākoties bija jūtama laika un vēstures elpa. Sī baznīca atbaidīja.
Sonjērs pats pārraudzīja visu iekārtojumu, stāstīja Marks. šeit nekas netika novietots bez viņa ziņas. Marks norādīja uz kādu statuju. Padujas svētais Antonijs. Pie viņa cilvēki vēršas ar lūgšanām, ja meklē kaut ko nozaudētu.
Malons uztvēra ironiju.
Vēl viens vēstījums?
Protams. Palūkojieties uz kokgriezumiem, kas atveido krusta ceļu!
Kokgriezumu rinda sākās pie kanceles. Septiņi bija novietoti gar ziemeļu sienu, otri septiņi gar dienvidu sienu. Tie bija krāsoti koka bareljefi, kas attēloja Kristus ceļu līdz krustam. Spilgtā krāsa un detaļas šķita nepiemērotas tik nopietnam tematam.
Savādi, vai ne? jautāja Marks. Tūkstoš astoņi simti astoņdesmit septītajā gadā, kad bareljefus uzstādīja, tādu šajā apvidū bija daudz. Rokamadurā ir gandrīz tieši tādi paši. Gan tos, gan šos darināja Ziskāra darbnīcā Tulūzā. Par tiem izteikti daudzi minējumi. Sazvērnieki apgalvo, ka tiem ir saistība ar masoniem vai ka tie patiesībā ir savdabīga norāde uz dārgumu atrašanās vietu. Tā nav taisnība. Tomēr tajos iekļauti vēstījumi.