Jūs būtu varējis pateikt man, sacīja Stefānija.
Nē, nevarēju.
Kāpēc jūs to stāstāt tagad?
Kad jūs ar Kotonu izbraucāt no Kopenhāgenas, es devos tieši šurp. Sapratu, ka jūs galu galā atradīsiet Kasiopeju. Aizvakar vakarā viņa bija Rennā tieši tādēļ, lai pievērstu sev jūsu uzmanību. Sākumā es gribēju palikt nomaļus, lai jūs neuzzinātu, ka mēs ar Kasiopeju esam pazīstami, tomēr pārdomāju. Notikumi pavērsās tā, ka jums vajadzēja zināt patiesību, tāpēc esmu šeit, lai jums to izstāstītu.
Ļoti laipni, ieteicās Stefānija. >
Malons cieši vērās vecā vīra viegli pievērtajās acīs. Tor-
valdsenam bija taisnība. Arī viņš daudzkārt bija spēlējis dubultu spēli. Tāpat kā Stefānija.
Henrik, es ar šādām spēlēm neesmu nodarbojies vairāk nekā gadu. Izstājos tāpēc, ka vairs negribēju spēlēt. Draņķīgi noteikumi, bēdīgas izredzes. Taču šobrīd esmu izsalcis, un atzīšos mani māc ziņkāre. Tāpēc paēdīsim, un jūs pastāstīsiet to patiesību, kas mums jāzina.
Lenčā pasniedza truša cepeti, pagatavotu ar garšvielām pētersīļiem, timiānu un majorānu -, svaigus sparģeļus, salātus un jāņogu desertu ar vaniļas krēmu. Kamēr ,viņi ēda, Malons centās izvērtēt situāciju. Namamāte šķita izturamies brīvi un vaļsirdīgi, bet Malonu viņas sirsnīgā attieksme nepārliecināja.
Vakarnakt pilī jūs tīši izaicinājāt de Rokforu, viņš teica. Kur jūs apguvāt šo prasmi?
Iemācījos pati. No tēva esmu mantojusi drosmi, bet māte mani apveltīja ar izpratni par vīrieša prātu.
Malons smaidīja.
Var pienākt diena, kad nojauta jūs pieviļ.
Priecājos, ka jums rūp mana nākotne. Vai jūs, Amerikas aģentu, nojauta ir kādreiz pievīlusi?
Daudzkārt, un tāpēc gājuši bojā cilvēki.
Ari Henrika dēls?
Malonu aizvainoja dzēlīgā piezīme, turklāt viņa par šo notikumu neko nezināja.
Tāpat kā šeit, arī Amerikā tika sniegta nepareiza informācija. Nepareiza informācija noved pie nepareiziem lēmumiem.
Jaunais cilvēks nomira.
Kajs Torvaldsens nepareizajā laikā nokļuva nepareizajā vietā, paskaidroja Stefānija.
Kotonam taisnība, Henriks teica, pārtraukdams ēst.
Mans dēls nomira tāpēc, ka netika brīdināts par briesmām apkārtnē. Kotons bija tur un darīja, ko varēja.
Nebiju domājusi, ka vainojams viņš, sacīja Kasiopeja.
Man tikai nepatīk, ka viņš gribēja aizrādīt, kā darāms mans darbs. Es gluži vienkārši iedomājos, vai viņš prot darīt pats savējo. Viņš taču no darba aizgāja.
Torvaldsens nopūtās.
Piedodiet viņai, Koton! Viņa ir ļoti gudra, talantīga māksliniece, mūzikas pazinēja, senlietu kolekcionāra. Taču no tēva viņa mantojusi sliktas manieres. Kasiopejas mātei, lai Dievs mielo viņas dvēseli, piemita smalka takta izjūta.
Henriks iedomājas, ka viņš man ir tēva vietā.
Jums laimējies, Malons teica, uzmanīgi vērodams Kasiopeju, ka es jūs toreiz Rennā nenotriecu no motocikla.
Negaidīju, ka jūs tik ātri tiksiet ārā no Magdalēnas torņa. īpašuma uzraugi noteikti bija ļoti satraukti par izsisto logu. Stikls bija oriģināls.
Gaidu, kad pastāstīsiet to patiesību, par kuru ieminējāties, Stefānija sacīja Torvaldsenam. Dānijā jūs teicāt, lai es mēģinu labāk saprast to, ko jūs un Larss uzskatījāt par nozīmīgu. Tagad redzam, ka jūs šajā lietā esat iesaistīts daudz vairāk, nekā mēs varējām iedomāties. Jūs taču saprotat, ka tas rada aizdomas.
Labi. Kādas ir jūsu zināšanas par Jauno Derību? Torvaldsens nolika dakšiņu.
Savāds jautājums, Malons nodomāja. Tomēr viņš zināja, ka Stefānija ir katoļticīgā un apmeklē baznīcu.
Sākumam varu teikt, ka tajā ietverti čgtri^ evaņģēliji Mat^,_Markai _Lūkas un Jāņa evaņģēlijs un tie visi stāsta par Jēzu Kristu.
Torvaldsens pamāja.
Vēsture apgalvo, ka Jaunā Derība, kā mēs to pazīstam, uzrakstīta četru pirmo gadsimtu laikā pēc Kristus, lai vispārinātu kristīgo mācību, kas toreiz veidojās. To patiešām no-
i zīmē vārds catholic "vispārīgs^'. Paturiet prātā, ka senajā ( pasaulē politika un reliģija nebija šķirtas. Kad pagānisms sāka panīkt un jūdaisms norobežojās, cilvēki meklēja kaut ko jaunu. Jēzus sekotāji, ebreji, kas pieņēma atšķirīgus uzskatus, izstrādāja savu Vārda versiju, bet to pašu darīja arī karpokrati, esīni, nasīrii, gnostiķi un simt citu sektu, kas radās cita pēc citas. Tās pamazām izzuda, bet kat oliskā versija j>agla^ bļjās tā pēc, kajsp ēja vispārināt savu t icību^ Katoļi apveltīja Svētos^ rakstus ar tādu autoritāti, ka beigu beigās neviens i neuzdrošinājās apšaubīt tos, citādi tika pasludināts par ķeļ ceri. Taču Jaunajā Derībā ir daudz pretrunu.
v Malons ļoti cienīja Bībeli. Viņš bija lasījis gan to, gan daut dzus vēsturiski analītiskus rakstus par to un zināja par pretrunām. Katrs evaņģēlijs bija faktu, baumu, leģendu un mītu ļ mistrojums, kas neskaitāmas reizes tulkots, rediģēts un laļj^ts.
Atcerieties, kristīga baznīca veidojās Romas impērija, teica Kasiopeja. Lai pievilinātu sekotājus, baznīcas tēviem vajadzēja sacensties ne vien ar dažādiem pagānu uzskatiem, bet arī ar tajā pastāvošo jūdu ticību. Vajadzēja nošķirties no citiem. Jēzum vajadzēja būt kaut kam dižākam nekā tikai pravietim.
Kāds tam sakars ar visiem šiem notikumiem? Malons kļuva nepacietīgs. >
Padomājiet ja atrastos Kristus kauli,, ko tas nozīmētu kristietībai? ierunājās Kasiopeja. Kristietības pamatā ir fakts, ka Kristus miris pie krusta, augšāmcēlies un uzkāpis debesīs.
Tas ir ticības jautājums, Žofrē klusi teica.
Viņam taisnība, sacīja Stefānija. To nosaka nevis fakts, bet ticība.
Torvaldsens pašūpoja galvu.
Pagaidām izņemsim no vienādojuma šo elementu, jo ticība nepieļauj loģiku. Padomājiet! Ja cilvēks, ko sauc par Jēzu, ir eksistējis, kā Jaunās Derības hroniķi varēja kaut ko zināt par viņa dzīvi? Pārdomājiet kaut vai valodas dilemmu! Vgciļ Derība tika uzrakstīta_e breju _ valodā. Jaunā rakstīta grieķu val odā, un visiem izziņas materiāliem, ja tie vispār pastāvējuši, vajadzēja būt rakstītiem aramiešu valodā. Tad rodas jautājums par pašiem izziņas avotiem '
Matejs un Lūka stāsta par Kristus kārdināšanu tuksnesī, bet, kad tas notika, Jēzus tur bija viens. Un Jēzus lūgšana Ģetzemanes dārzā. Lūka saka, Jēzus lūdzis Dievu akmens sviedieiia tālumā no mācekļiem. Kad viņš pie tiem atgriezās, tie bija aizmiguši. Tūlīt pēc tam Jēzu apcietināja, tad sita krustā. Nekur nav minēts, ka Jēzus būtu kādam stāstījis par lūgšanu vai par kārdināšanu tuksnesī. Tomēr evaņģēlijā tas aprakstīts ļoti sīki. Kā tas var būt?
Visos evaņģēlijos teikts, ka mācekļi pēc Jēzus apcietinā-/ šanas bēga. Tātad kopā ar viņu tie nebija, tomēr visos četros evaņģēlijos sīki aprakstīta krustā sišana. Kur radušās tās detaļas? Tur stāstīts, ko darījuši romiešu kareivji, ko darījis Pilāts un Sīmanis. Kā to varēja zināt tie, kuri rakstīja evaņģēlijus? Ticīgie teiktu, ka to viņiem iedvesis Dievs. Taču četros evaņģēlijos, kas tiek dēvēti par Dieva Vārdu, pretrunu ir vairāk nekā līdzību. Kāpēc Dieva Vārds rada tikai apmulsumu?
Varbūt nav mūsu ziņā to apšaubīt, teica Stefānija.
Pagaidiet, turpināja Torvaldsens. Pretrunu ir pārāk daudz, lai tās gluži vienkārši atvairītu. Palūkosimies vispārināti. Jāņa evaņģēlijā pieminēts daudz kas tāds, ko trīs pārējie, tā saucamie sinoptiskie evaņģēliji pilnīgi ignorē. Jāņa evaņģēlijā atšķiras arī vēstījuma tonis un pats stāstījums ir izsmalcinātāks. Tas atgādina gluži citu liecību. Taču klajāk pretrunas izpaužas Mateja un Lūkas evaņģēlijos. Tie ir vienīgie, kur kaut kas teikts par Jēzus dzimšanu un izcelsmi, un pat šajā ziņā tur ir nesaskaņas. Matejs apgalvo, ka Jēzus izcelsme bijusi aristokrātiska, ka viņš bijis Dāvida pēctecis, tātad no karaliskas dzimtas. Lūka piekrīt, ka Jēzus cēlies no Dāvida cilts, tomēr norāda uz zemāku Jēzus izcelsmi. Marka evaņģēlijā teikts gluži kas cits, tur runāts par nabaga galdnieku.