Arī par Jēzus dzimšanu stāstīts atšķirīgi. Lūka teicis, ka viņu apmeklējuši aitu gani. Matejs runā par gudrajiem. Lūka teicis, ka svētā ģimene dzīvojusi Nācaretē un devusies uz Betlēmi, kur jaundzimušais Jēzus gulējis silītē. Matejs apgalvo, ka ģimene bijusi pārticīga un dzīvojusi Betlēmē, kur piedzimis Jēzus, taču nevis kūtī, bet savā mājā.
Taču vislielākās pretrunas ir stāstījumos par krustā sišanu. Evaņģēliji nav vienisprātis pat par datumu, kad tas noticis. Jāņa evaņģēlijā rakstīts, ka dienu pirms Lieldienām, citos teikts, ka trīs dienas pēc tam. Lūka teicis, ka Jēzus bijis lēnprātīgs. Kā jērs. Matejs runā citādi Jēzus nācis nest nevis mieru, bet zobenļt. Atšķirīgi ir pat Pestītāja pēdējie vārdi. Mateja un Marka evaņģēlijos lasāms, ka Jēzus teicis: "Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu esi atstājis mani?" Lūka min, ka Jēzus teicis: "Tēvs, Tavās rokās es nododu savu garu." Jāņa evaņģēlijā vēl vienkāršāk: "Ir piepildīts." Torvaldsens apklusa un iemalkoja vīnu. Pilns ar pretrunām ir stāsts par augšāmcelšanos. Katrā evaņģēlijā atšķirīgi stāstīts par to, kurš gājis uz kapu, kas tur atrasts; nav skaidras pat nedēļas dienas, kad tas noticis. Un par Jēzus parādīšanos pēc augšāmcelšanās nav nekādas vienprātības. Vai nedomājat, ka Dievam vajadzētu būt konsekventam pašam savā Vārdā?
Par evaņģēliju variantiem uzrakstīts milzum daudz grāmatu, sacīja Malons.
Tā ir, atbildēja Torvaldsens. Un pretrunas evaņģēlijos bijušas jau kopš paša sākuma. Senajos laikos tās tikpat kā neviens neievēroja, jo toreiz evaņģēliji nebija apkopoti, tos izplatīja katru atsevišķi visā kristīgajā pasaulē. Dažviet cilvēkiem labāk patika viens, citviet kāds cits no visiem četriem. Tas jau pats par sevi lielā mērā izskaidro atšķirī, bas. Paturiet prātā, ka evaņģēliju uzdevums bija parādīt Jēzus bijis Vecās Derības pareģotais mesija, tie nebija domāti kā neapstrīdama Jēzus biogrāfija.
Manuprāt, evaņģēliju saturu veido mutvārdu stāstījumi, kas tika pierakstīti vēlāk, Stefānija teica. Vai tad nav gluži saprotami, ka pierakstot radušās kļūdas?
Bez šaubām, atbildēja Kasiopeja. Agrīnie kristieši ticēja, ka Jēzus drīz atgriezīsies un pasaulei pienāks gals, tāpēc nedomāja, ka vajadzētu kaut ko pierakstīt. Taču piecdesmit gadus vēlāk, kad Pestītājs vēl nebija atgriezies, kļuva svarīgi iemūžināt faktus par Jēzus dzīvi. Tad tika uzrakstīts pirmais Marka evaņģēlijs. Pēc tam, aptuveni astoņdesmitajā gadā piekristus, radās Mateja un Lūkas evaņģēliji. Jāņa evaņģēlijs tapa daudz vēlāk, pirmā gadu simteņa beigās, tāpēc tas ievērojami atšķiras no iepriekšējiem.
Ja evaņģēliji būtu pilnīgi vienādi, vai tad tas nevarētu izraisīt vēl lielākas aizdomas? jautāja Malons.
Evaņģēliji būtībā ir četras atšķirīgas Vārda versijas, teica Torvaldsens.
Tas ir ticības jautājums, atkārtoja Stefānija.
Allaž viens un tas pats, teica Kasiopeja. Tiklīdz rodas kāda neskaidrība par Bībeles tekstiem, risinājums ir viegls. Ticība. Mister Malon, jūs esat jurists. Ja ar Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa sniegtajām liecībām būtu tiesā jāpierāda, ka Jēzus ir dzīvojis, vai zvērinātie atzītu šos pierādījumus par pietiekamiem?
Protams, jo Jēzus pieminēts visur.
Ja nu tai pašai tiesai vajadzētu nospriest, kurš no četriem evaņģēlijiem ir pareizs, kāds būtu lēmums?
Pareizi ir tie visi. Malons zināja īsto atbildi.
Kā tad jūs atrisinātu pretrunas starp šīm liecībām?
Malons neatbildēja, jo nezināja, ko teikt.
Ernsts Skovils reiz veica pētījumu, sacīja Torvaldsens. To man pastāstīja Larss. Skovils aprēķinājis, ka, savstarpēji salīdzinot jebkuru jebkuru fragmentu no Mateja, Marka un Lūkas evaņģēlijiem, atšķirību procentuālais lielums ir no desmit līdz četrdesmit procentiem. Un ar Jāņa evaņģēliju, kas nepieder pie sinoptiskajiem, atšķirību procents ir vēl lielāks. Tāpēc Kasiopejas jautājums ir vietā, Koton. Vai visiem četriem evaņģēlijiem kā pierādījumiem ir jelkāda vērtība? Ja nu vienīgi tie apliecina faktu, ka Jēzus ir dzīvojis.
Malons jutās spiests sacīt:
Vai pretrunas nevar izskaidrot ar to, ka rakstītāji pēc sava prāta sagrozījuši mutvārdu stāstījumu?
Torvaldsens pamāja.
Tā varētu būt. Taču pieņemt šo izskaidrojumu traucē nejaukais vārds ticība. Miljoniem cilvēku evaņģēlijus neuzskata par mutvārdu nostāstiem, ko radījuši ebreji, kuri dibināja jaunu reliģiju, cenšoties pārliecināt jaunpievērstos un atbilstoši savam laikam kaut ko stāstījumiem pievienojot vai izlaižot. Nē. Evaņģēliji ir Dieva Vārds, un to pamats ir augšāmcelšanās. Jo tas Kungs sūtījis savu dēlu mirt par cilvēkiem, un tas, ka Jēzus fiziski augšāmcēlies un uzkāpis debesīs, atšķir kristietību no visām citām reliģijām.
Vai templieši tam tic? Malons pagriezās pret Marku.
Templiešu ticībā pastāv gnosticisma elements. Zināšanas brāļiem tiek sniegtas pakāpeniski, un visu zina tikai tie, kas ordenī sasnieguši augstāko līmeni. Taču kopš tā laika, kad pēc tīrīšanas tūkstoš trīs simti septītajā gadā tika nozaudēts Lielais mantojums, pilnīgu zināšanu nav nevienam.
Ko viņi par Jēzu Kristu domā mūsdienās? Malons gribēja zināt.
Templieši raugās vienādi gan uz Veco, gan uz Jauno Derību. Viņi uzskata, ka jūdu pravieši Vecajā Derībā paredzējušij^esij^jitnākšailU» un Jaunajā Derībā rakstīts, ka šis pareģojums piepildījies.
Tāpat kā ebreji, teica Torvaldsens, un es varu runāt viņu vārdā, jo pats esmu ebrejs. Kristieši gadu simteņiem apgalvojuši, ka ebreji nav atzinuši mesiju, kad viņš atnācis, tāpēc Dievs radījis jaunu Izraēlu kristīgās baznīcas veidolā, lai tā ieņemtu ebreju Izraēlas vietu.
"Viņa asinis lai nāk pār mums un mūsu bērniem," Malons nomurmināja, citējot Mateja vārdus par to, ka jūdi labprātīgi uzņemas vainu.
Torvaldsens pamāja.
Šī frāze tika izmantota divus tūkstošus gadu, lai pamatotu ebreju nogalināšanu. Ko cilvēki varētu gaidīt no Dieva, ja viņi atraidījuši Viņa dēlu kā mesiju? Vārdi, kurus kāds nepazīstams evaņģēliju pierakstītājs nezin kāda iemesla dēļ uzrakstījis, kļuva par aicinājumu slepkavot.
Beigu beigās kristieši norobežojās no pagātnes, domu turpināja Kasiopeja. Pusi no Bībeles viņi nosauca par Veco Derību, otru pusi par Jauno Derību. Viena puse ebrejiem,, otra kristiešiem. Vecās Derības izraēļu divp adsm it ciltis Jaunajā Derībā pārvērtās par divpadsmttjīpustuļiērnTPagānu un jūdu uzskati tika asimilēt^^īf^pārvēidoti. Saskaņa ar Jauno Derību Jēzus piepildīja Vecās Derības pravietojumus, tādējādi pierādot tiesības uz mesijas lomu. Ideāli izveidota sistēma īstais vēstījums, pielāgots auditorijas vajadzībām, kas kristietībai nodrošināja valdošo stāvokli Rietumu pasaulē.
Parādījās apkalpotāji, un Kasiopeja norādīja, lai aizvāc traukus. Glāzēs atkal ielēja vīnu un pasniedza kafiju. Kad apkalpotāji aizgāja, Malons jautāja Markam:
Vai templieši tic, ka Kristus ir augšāmcēlies?
Kuri templieši?
Savāds jautājums. Malons paraustīja plecus.