Taču tu arī mīli mani, vai ne?
Iestājās nomācošs klusums, kas plosīja Stefānijas sirdi. Beidzot Marks teica:
Tu esi mana māte.
Tā nav atbilde.
Vairāk neko tu nedzirdēsi.
Marka vaibsti, kas tik ļoti atgādināja Larsu, bija pretrunīgu emociju paraugs. Stefānija vairs neuzstāja. Iespēja kaut ko pieprasīt jau sen bija pagātnē.
Vai tu aizvien vēl vadi Magelāna nodaļu? Marks vaicāja.
Stefānija prata novērtēt temata maiņu.
Līdz šim vadīju, bet mana rīcība dažās pēdējās dienās droši vien apdraudējusi manu posteni. Mēs ar Kotonu neesam bijuši piesardzīgi.
Šķiet, viņš ir krietns cilvēks.
Pats labākais. Negribēju viņu iesaistīt, bet viņš uzstāja. Viņš ilgu laiku strādāja pie manis.
Labi, ja ir tādi draugi.
Arī tev ir uzticams draugs.
Žofrē? Viņš ir drīzāk mans orākuls, nevis draugs. Mestrs licis viņam zvērēt, ka būs man uzticīgs. Kāpēc? Nezinu.
Viņš tevis dēļ atdotu dzīvību. Tas ir skaidri redzams.
Neesmu radis, ka manis dēļ cilvēki atdod dzīvību. Stefānija atcerējās mestra vārdus no vēstules, ka Markam
trūkst apņēmības, lai izcīnītu cīņas līdz galam. Viņa to atkārtoja dēlam vārds vārdā. Viņš klausījās klusēdams.
Ko tu būtu darījis, ja kļūtu par mestru? viņa jautāja.
Pa daļai jūtos priecīgs, ka zaudēju.
Kāpēc? Stefānija brīnījās.
Esmu koledžas docētājs, nevis līderis.
Tu esi cilvēks, kas atrodas nozīmīga konflikta centrā. Citi gaida, lai tu to atrisini.
Mestram bija taisnība, raksturojot mani. Stefānija skatījās uz Marku ar neslēptu nepatiku.
Tavs tēvs kaunētos, ja dzirdētu tevi tā runājam. Viņa gaidīja, ka Marks sadusmosies, bet viņš sēdēja un klusēja, un Stefānija klausījās, kā ārā san kukaiņu spārni.
Šodien es droši vien nogalināju cilvēku, Marks čukstus pateica. Ko tētis domātu par to?
Stefānija jau bija gaidījusi, ka Marks par to ieminēsies. Kopš viņi izbrauca no Rennas, viņš par notikušo nebija teicis ne vārda.
Kotons man pastāstīja. Tev nebija citas iespējas. Tam cilvēkam bija izvēle, un viņš tevi izaicināja.
Es noskatījos, kā viņš ripoja lejā. Savāda izjūta zināt, ka tikko esi atņēmis dzīvību.
Stefānija gaidīja, ka Marks paskaidros.
Es priecājos, ka nospiedu mēlīti, jo paliku dzīvs. Taču kaut kas manī pamira, jo bojā aizgāja tas otrs cilvēks.
Dzīvot nozīmē izdarīt izvēli. Viņa izvēle bija nepareiza.
Tu tā rīkojiēs pastāvīgi, vai ne? Izdari šāda veida izvēli, vai ne?
Tas jādara katru dienu.
Man nav tik salta sirds, lai to darītu.
Vai mana sirds ir salta? Stefāniju aizvainoja netiešā norāde.
Pasaki to pati!
Es daru savu darbu, Mark. Tas vīrietis pats izvēlējās savu likteni, to neizlēmi tu.
Nē. To izlēma de Rokfors. Viņš sūtīja to brāli uz krauju, zinot, ka notiks sadursme. Izvēli izdarīja de Rokfors.
Tieši tā ir jūsu ordeņa problēma, Mark. Bezierunu paklausība nekur neder. Dzīvotspējīgs nav bijis neviens līderis, neviena valsts vai armija, kur prasīta tik muļķīga pakļāvība. Mani aģenti izvēli izdara paši.
Iestājās saspringta klusuma pilns brīdis.
Tev taisnība, Marks beidzot nomurmināja. Tētis būtu kaunējies par mani.
Stefānija nolēma riskēt.
Mark, tēvs ir aizgājis. Viņš jau sen miris. Es piecus gadus arī tevi uzskatīju par mirušu. Taču tagad tu esi šeit. Vai patiešām tu nespēj piedot? Stefānija cerīgi lūdza. .
Marks piecēlās.
Nē, māt. Nespēju.
Un viņš izgāja no istabas.
Malons bija patveries ārpus pils kādā ar vīteņiem apaugušā lapenē. Mieru traucēja vienīgi kukaiņi. Malons noraudzījās, kā krēslā lidinās sikspārņi. Pirms brīža Stefānija bija pasaukusi viņu sānis, lai pateiktu, ka zvanījusi uz Atlantu un pieprasījusi pilnīgas ziņas par Kasiopeju Vitu. Izrādījies, ka viņas vārds neparādās nevienā ASV valdības izveidotajā teroristu sarakstā. Viņas dosjē nebija nekā ievērības cienīga, lai gan viņa bija pa pusei musulmaniete, un šajā laikā tas lika vismaz saglabāt piesardzību. Vitai piederēja starpkontinentu konglomerāts ar centru Parīzē, kurš ietvēra plaša spektra uzņēmumus vairāku miljardu eiro vērtībā. Biznesu bija uzsācis viņas tēvs un Kasiopeja to mantojusi, lai gan tā ikdienas vadībā bija iesaistīta visai maz. Viņa bija arī priekšsēdētāja kādā Holandes fondā, kas cieši sadarbojās ar Apvienoto Nāciju komitejām AIDS un bada starptautiskā apkarošanā, īpaši Āfrikas valstīs. Nevienā ārvalstī viņa netika uzskatīta par draudu.
Tomēr Malons nebija pārliecināts.
Jauni draudi mēdza parādīties katru dienu, turklāt no pašām neticamākajām pusēm.
Tik dziļi iegrimis domās.
Malons pacēla galvu un ieraudzīja aiz lapenes stāvam Kasiopeju. Viņa bija ģērbusies cieši pieguļošā jātnieces tērpā, kurā ļoti labi izskatījās.
Es domāju par jums.
Jūtos glaimota.
Tie nav glaimi. Malons norādīja uz viņas tērpu. Brīnījos, kur jūs pazudāt.
Cenšos izjāt katru vakaru. Tas palīdz domāt.
Kasiopeja ienāca lapenē.
Liku to izveidot pirms vairākiem gadiem aiz cieņas pret māti. Viņai patika uzturēties ārā.
Kasiopeja apsēdās solā pretī Malonam. Viņš saprata, ka sieviete nākusi šurp ar noteiktu nolūku.
Pirmīt sapratu, ka jūs par to visu šaubāties. Vai tāpēc, ka negribat apstrīdēt to, kas teikts kristiešu Bībelē?
Malons īstenībā nevēlējās runāt par to, bet viņa neatlaidās.
Tā nepavisam nav. Drīzāk gan tāpēc, ka jūs apstrīdat Bībeli. Šķiet, ikvienam, kas iesaistīts šajos meklējumos, ir cits viedoklis. Jums, de Rokforam, Markam, Sonjēram, Larsam, Stefanijai. Pat Žofrē, kas, saudzīgi izsakoties, šķiet nedaudz atšķirīgs, ir pašam savi uzskati.
Ļaujiet jums šo to pastāstīt, tad varbūt sapratīsiet, ka tur vismaz no manas puses nav nekā personiska.
Malons par to šaubījās, bet gribēja dzirdēt, ko viņa teiks.
Vai zināt, ka visās rakstītajās vēstures liecībās ir ziņas, ka Svētajā zemē atrasts tikai viens krustā sista cilvēka skelets?
Malons to nezināja.
Jūdi nevienu nesita krustā. Lai kādu sodītu ar nāvi, viņi to nomētāja ar akmeņiem, sadedzināja, nocirta galvu vai nožņaudza. Saskaņā ar Mozus likumiem kokā pakārt drīkstēja tikai jau sodītu noziedznieku. Tas bija papildu sods.
"Jo uz pakārtā ir Dieva lāsts," Malons teica, citējot piekto Mozus grāmatu.
Jūs pazīstat Veco Derību.
' Kristietībai ir senas saknes.
Kasiopeja smaidīja.
Taču Romā parasti sodīja ar nāvi, sitot krustā. Ceturtajā gadā pirms Kristus Romas impērijā tika sisti krustā vairāk nekā divi tūkstoši. Sešdesmit sestajā gadā Romas imperators Floriāns šādi nogalināja gandrīz četrus tūkstošus. Septiņdesmitajā gadā Tits ik dienu nonāvēja piecus simtus. Tomēr līdz šim atrasts tikai viens krustā sista cilvēka skelets tas noticis tūkstoš deviņi simti sešdesmit astotajā gadā ziemeļos no Jeruzālemes. Kaulu radiogrāfiskajā pārbaudē konstatēts, ka to vecums atbilst pirmajam gadu simtam pēc Kristus, tāpēc šis atradums radīja lielu satraukumu. Taču mirušais nebija Jēzus. Viņa vārds bijis Jehohanans, viņš bijis aptuveni piecarpus pēdu garš un divdesmit četrus līdz divdesmit astoņus gadus vecs. Viņa vārds un vecums bijis uzrakstīts uz osuārija. Turklāt viņš pie krusta bijis piesiets, nevis pienaglots, un kājas viņam nav bijušas pārlauztas. Vai saprotat, ko tas nozīmē?