Jūs zinājāt, ka tiekat novērots?
Protams. Brāļi mēnešiem ilgi centušies dabūt rokā manu dienasgrāmatu.
Man stāstīja, ka jūs esat savāds cilvēks.
Es esmu nelaimīgs cilvēks, kas gluži vienkārši vairs nevēlas dzīvot. Savā ziņā tas man liek izjust nožēlu. Mana dēla dēļ, kuru es mīlu. Un sievas dēļ, kura mani mīl tā, kā prot. Taču man nav vēlēšanās turpināt dzīvi.
Vai tad nav cita veida, kā izbeigt dzīvi ātrāk?
Nels paraustīja plecus.
Es nicinu šaujamieročus, un doma par indi man šķiet aizvainojoša. Noasiņot līdz nāvei neliekas patīkami, tāpēc nolēmu pakārties.
De Rokfors pašūpoja galvu.
Tāda rīcība liekas egoistiska.
Egoistiska? Es jums pateikšu, kas ir egoistiski. Tas, ko man nodarījuši cilvēki. Viņi tic, ka Rennā paslēptas pašas neiedomājamākās lietas sākot ar Francijas monarha reinkarnāciju līdz pat citplanētiešiem. Padomājiet, cik daudz meklētāju ar saviem instrumentiem apgānījuši šo zemi. Nojaukti mūri, izraktas bedres un tuneļi. Pat atrakti kapi un izņemti līķi. Rakstītāji izvirzījuši visneprātīgākās teorijas un vienīgi tādēļ, lai taisītu naudu.
De Rokfors brīnījās par savādo pašnāvnieka runu.
Esmu redzējis mediju seansus un gaišreģus, kuri sarunājas ar mirušajiem. Tik daudz ticis sadomāts, ka patiesība tagad liekas garlaicīga. Viņi piespieda mani rakstīt tās blēņas. Man vajadzēja pieņemt to fanātismu, lai varētu pārdot grāmatas. Cilvēki gribēja lasīt tās aplamības. Tas ir smieklīgi. Es smejos pats par sevi. Egoistiski? Egoismu vajadzētu piedēvēt visiem tiem idiotiem.
Un kāda ir patiesība par Rennu? de Rokfors mierīgi jautāja.
Esmu drošs, ka jūs gribētu gan to dzirdēt.
De Rokfors nolēma izmēģināt citu pieeju.
jūs taču saprotat, ka esat vienīgais, kas varētu atrisināt Sonjēra mīklu.
Varētu? Esmu to atrisinājis.
De Rokfors atcerējās kriptogrammu, ko bija redzējis maršala ziņojumā abatijas arhīvos, to pašu kriptogrammu, ko savās baznīcās atraduši abati Želī un Sonjērs, to kriptogrammu, kuras dēļ varbūt bija gājis bojā Želī.
Vai varat man to pastāstīt? Tas izskanēja gandrīz lūdzoši, un de Rokforam tāpēc sametās šķērmi.
jūs esat tāds pats kā visi pārējie meklējat vieglu atbildi. Kur tad paliek aizrautība? Man bija vajadzīgi ilgi gadi, līdz atradu īsto kombināciju.
Un jūs, šķiet, tikpat kā neko neesat pierakstījis.
Tas jānoskaidro jums.
jūs esat augstprātīgs.
Nē, es esmu vīlies. Tas ir kas cits. Visi tie sava labuma meklētāji, kuri nāca un gāja prom ar tukšām rokām, man kaut ko iemācīja.
De Rokjors gaidīja, ka Nels paskaidros.
Īstenībā nav pilnīgi nekā, ko atrast.
Jūs melojat.
Nels paraustīja plecus.
Varbūt. Varbūt ne.
De Rokfors nolēma atstāt Nelu.
Novēlu jums rast mieru. Viņš pagriezās un gāja projām.
Templieti! Nels iesaucās.
De Rokfors pagriezās.
Gribu jums izdarīt pakalpojumu. Jūs to neesat pelnījis, jo viss, ko darījuši brāļi, man tikai traucējis. Taču ordenis nav pelnījis to, kas notika. Tāpēc sniegšu jums norādi. Ko tādu, kas palīdzēs likt uz priekšu. Tas nekur nav pierakstīts. Ari dienasgrāmatā ne. Tā nonāks jūsu rokās, un, ja būsiet apķērīgs, varbūt varēsiet mīklu atrisināt.' Vai jums ir papīrs un zīmulis?
De Rokfors piegāja sienai tuvāk, pagrābājās pa kabatu un izvilka piezīmju blociņu un pildspalvu, ko pasniedza Nelam. Vecais virs kaut ko uzrakstīja, tad pasvieda de Rokforam blociņu un pildspalvu.
Lai veicas! sacīja Nels.
Tad amerikānis lēca lejā. De Rokfors dzirdēja, kā nostiepjas virve, tad atskanēja īss paukšķi», kad lūza kakla skriemeļi. Pievirzījis blociņu tuvāk sejai, viņš vājajā gaismā izlasīja, ko rakstījis Larss Nels.
ARDIEVU, STEFANIfA!
Nela sievas vārds bija Stefānija. De Rokfors pašūpoja galvu. Nekādas norādes. Tikai vīra atvadu sveiciens sievai.
Tagad viņš par to vairs nebija tik pārliecināts.
De Rokfors bija nolēmis, ka, atstājot zīmīti pie līķa, tā sniegs apliecinājumu pašnāvībai. Tāpēc viņš satvēra virvi, uzvilka līķi augšā un iebāza zīmīti Nela krekla kabatā.
Varbūt tie vārdi patiešām bijuši šifra atslēga?
Tajā naktī, kad Nels nomira, viņš teica, ka atrisinājis kriptogrammu, un piedāvāja man šo. De Rokfors paņēma zīmuli un uz lapiņas uzrakstīja vārdus ARDIEVU STEFĀNIJA [6] .
Kā var būt, ka tie sniedz atrisinājumu? jautāja Kleridons.
Nezinu. Es līdz šim brīdim nebiju pat iedomājies, ka tie kaut ko varētu nozīmēt. Ja tas, ko jūs sakāt, ir tiesa ka dienasgrāmatā ir tīšas kļūdas, tad viņš bija gribējis, lai mēs to atrodam. Es meklēju dienasgrāmatu jau tad, kad Larss Nels bija dzīvs, pēc tam gribēju to iegūt no Marka Nela, bet viņš to bija noslēpis. Kad Marks Nels ieradās abatijā, uzzināju, ka dienasgrāmata viņam bijusi līdzi kalnos. Šeit to paņēma mestrs un turēja ieslēgtu. De Rokfors atcerējās Kasiopejas Vitas šķietamo kļūmi Aviņonā. Tagad viņš saprata, ka sieviete nav dienasgrāmatu nejauši nozaudējusi. Jums taisnība. Dienasgrāmatai nav nekādas vērtības. Nels bija paredzējis, ka tā nonāks mūsu rokās. Viņš norādīja uz lapiņu.
Tomēr var gadīties, ka šie vārdi kaut ko nozīmē.
Varbūt tie var maldināt vēl vairāk?
Tas bija iespējams.
Kleridons pētīja tos ar dzīvu interesi.
Ko Larss sacīja, iedodams jums zīmīti?
De Rokfors precīzi atkārtoja:
Sniegšu jums norādi. Ko tādu, kas palīdzēs tikt uz priekšu, ja būsiet apķērīgs, varbūt varēsiet mīklu atrisināt.
Es kaut ko atcerējos. Larss reiz to ieminējās. Kleridons meklēja, līdz uz galda atrada dažus salocītus papīrus.
Tās ir piezīmes, ko Aviņonā izrakstīju no Štibleina grāmatas par Marī d'Hotpūlas kapakmeni. Paskatieties! Kleridons norādīja uz romiešu cipariem. MDCOLXXXI. Tie bija iegravēti akmenī un, šķiet, norāda viņas miršanas gadu. 1681. Neņemot vērā 0, jo romiešu ciparu sistēmā nulles nav. Taču Marī nomira tūkstoš septiņi simti astoņdesmit pirmajā, nevis tūkstoš seši simti astoņdesmit pirmajā gadā. Un ari viņas vecums norādīts kļūdaini. Kad Marī nomira, viņa bija sešdesmit astoņus, nevis sešdesmit septiņus gadus veca. Kleridons paņēma zīmuli un uz papīra uzrakstīja 1681, 67 un GOODBYE STEPHANIE. Vai ievērojat kaut ko?
De Rokfors cieši skatījās uz rakstīto. Viņš neko neredzēja, taču rēbusi viņam nekad nebija padevušies.
Jādomā tā, kā domāja astoņpadsmitajā gadsimtā. Kapakmena gravējumu izgudroja Bigū. Vienā ziņā risinājums varētu būt vienkāršs, bet citādā ziņā grūts bezgala daudzo iespēju dēļ. Sadaliet gadskaitli 1681 divās daļās: 16 un 81. Viens plus seši ir septiņi. Astoņi plus viens ir deviņi. Septiņi, deviņi. Tad paskatieties uz sešdesmit septiņi. Ciparu septiņi nav iespējams apgriezt otrādi, bet, ja apgriež ar kājām gaisā sešnieku, tas kļūst par devītnieku. Tātad atkal iznāk septiņi un deviņi. Saskaitiet burtus vārdos, ko Larss jums uzrakstīja. GOODBYF. septiņi. STEPHANIE deviņi. Manuprāt, viņš jums atstājis šifra atslēgu.
Atveriet dienasgrāmatā to lappusi, kur ir kriptogramma, un mēģiniet.
Kleridons šķīra lapas un atrada zīmējumu.
Iespējas ir vairākas. Septiņi, deviņi. Deviņi, septiņi. Sešpadsmit. Viens, seši. Seši, viens. Es sākšu ar visvairāk iespējamo. Septiņi, deviņi.
De Rokfors noraudzījās, kā Kleridons skaita burtu un simbolu rindas, apstādamies pie katra septītā, tad pie devītā un pierakstīdams attiecīgo burtu. Kad viņš pabeidza, pieraksts izskatījās šādi: 1TEGOARCANADEI.