Paugura lēzenajā virsotnē varēja nokļūt pa speciāli ierīkotu, platu slīpni. Bet nekādas celtnes tur nebija. Virsotnē atradās tikai ziedoklis. Reliģisko svinību dienās tauta sapulcējās pakalna pakājē un noskatījās upurēšanu, kurai bija jānodrošina bagāta raža.
Zinātnieki vēl nezina, kādu iemeslu dēļ iedzīvotāji pametuši šīs senās apmetnes. Iespējams, ka zināma nozīme bija vulkānisko spēku darbībai. Izrakumi palīdzēja noskaidrot, ka dažus gadsimtus pirms mūsu ēras sākuma noticis stiprs tuvējā vulkāna Šitli izvirdums. Šķidrā lava pārklājusi milzīgu platību. Ziedošie lauki pārvērtušies neauglīgā tuksnesī. Zem sacietējušās lavas kārtas palikuši vairāki iedzīvotāju atstāti ciemati.
Bet viens no tiem — apmēram 75 kilometrus no katastrofas vietas — netika atstāts, jo to no šķidrās lavas pasargāja Tes- koko ezers. Par šo ciematu, kas vēlāk pārvērtās milzīgā pilsētā, par tā turpmāko likteni mēs tad nu pastāstīsim lasītājiem.
«CELTNIEKI»
Acteku nostāstos un leģendās vairākkārt pieminēta noslēpumainā tolteku tauta.
Tolteki bija ļoti seni Meksikas ielejas iedzīvotāji. Viņiem piedēvē metālu lietošanas atklājumu. Viņus uzskata par arhitektūras, skulptūras un glezniecības pamatlicējiem. Un pats vārds «tolteks» acteku valodā nozīmē — «celtnieks», «arhitekts».
Toltekiem — vēsta acteku teiksmas — visas citas meksikāņu ciltis ir pateicību parādā par kultūras un mākslas sasniegumiem. Viņi iemācījuši tām kultivēt lauksaimniecības augus, celt izturīgas mūra ēkas, izgatavot audumus, izcirst statujas un reljefus.
Arheoloģiskie izrakumi Meksikas ielejā palīdzēja noskaidrot, ka šajās leģendās slēpjas patiesu vēsturisku notikumu tālas atbalsis.
Mūsu ēras pirmajos gadsimtos Teotiuakāna — tā sauca ciematu, kam pagāja secen Šitli lavas straumes — sāka strauji attīstīties. Tā izdevīgā atrašanās vieta pievilka arvien jaunus pārceļotājus no citiem Meksikas augstienes rajoniem.
Šīs pilsētas radītājus mūsdienu zinātnē pieņemts saukt acteku teikās pieminētās noslēpumainās tautas vārdā par tol- tekiem. Patiešām, Teotiuakānas iedzīvotāju radītā īpatnējā un augstā kultūra dziļi ietekmēja citu senās Meksikas tautu kulturālo attīstību. Šīs ietekmes pēdas arheologi atrod gandrīz visā Centrālās Amerikas teritorijā.
III — VI gs. Teotiuakānas iedzīvotāji apvienoja visus galvenos Centrālās Meksikas apdzīvotos rajonus. Tolteku sabiedrībā šai laikā notika svarīgas pārmaiņas. Mantiskās noslāņošanās rezultātā radās bagātie un nabadzīgie. Bagātie pakļāva nabadzīgos savai varai. Viņi sagrāba galvenos amatus cilšu savienībā.
Cilšu sadursmēs uzvarētāju rokās krita gūstekņi. Tos sadalīja visizcilākajiem karotājiem. Gūstekņus pārvērta vergos, kam bija jākalpo saviem saimniekiem. Viņu darba augļi padarīja cilšu aristokrātiju vēl bagātāku un palielināja mantisko atšķirību starp bagātajiem un nabadzīgajiem.
IV gadsimtā Teotiuakāna no maza ciemata pārvērtās par milzīgu pilsētu. Tās teritorija bija 750 hektāru. Lai gūtu labāku priekšstatu par šo platību, iedomāsimies taisnstūri viena kilometra platumā un septiņ- arpus kilometru garumā.
Lielākā daļa ēku šajā pilsētā bija celtas no lieliem, ar kaļķa javu sasaistītiem akmeņiem. Bet bija arī no saulē kaltētiem māla ķieģeļiem būvēti nami.
Kad bija atrakts tolteku galvenās pilsētas celtņu gigantiskais komplekss, zinātnieki saprata, ka Meksikas senās tautas dibināti nosaukušas Teotiuakānas iedzīvotājus par «celtniekiem».
Divi visinteresantākie Teotiuakānas arhitektūras pieminekli ir Saules un Mēness piramīdas. Patiesībā tās nav piramīdas tādā nozīmē, kā mēs esam pieraduši saprast šo vārdu, runājot par Ēģiptes faraonu gigantiskajām kapenēm. Centrālās Amerikas piramīdas ir milzīgas daudzpakāpju pamatnes tempļiem, kas pacēlās to lēzenajās virsotnēs. Tikai retos gadījumos piramīdu dziļumos apbedīja cilšu virsaišus vai augstos priesterus.
Mēness piramīda pacēlās pār pilsētu 42 metru augstumā. Tās virsotnē atradās templis, kas nav saglabājies līdz mūsu dienām, — acīm redzot, tas bijis celts no koka.
Vēl varenāka bija Saules piramīda, kuras augstums sasniedza 65 metrus.
Labi sacījis par šiem diviem ievērojamiem pieminekļiem acteku hronists:
«Tās [Saules un Mēness piramīdas] līdzīgas kalniem, un nav iespējams ticēt, ja kāds sacītu, ka tās darinātas ar cilvēku rokām.»
Arī mūsu dienās Saules piramīda atstāj neaizmirstamu iespaidu. Ja apstaigā un izmēra tās pamata visas četras malas, tad iegūst iespaidīgu skaitli — ap 240 metru.
Trīs terases dala piramīdu četrās daļās, kas pakāpeniski sašaurinās. Visa šī gigantiskā celtne izveidota no miljoniem saulē kaltētu ķieģeļu. Pēc tam sienas nosedza ar kaltiem akmeņiem un pārklāja ar apmetumu. No piramīdas augšējā laukuma atklājās brīnum jauks skats uz pilsētu un Teotiuakānas ieleju.
Tolteki bija ne tikai izcili arhitekti. Teotiuakānas celtnēs atklātās fresku gleznojumu paliekas un izrakumos atrastā trīs metrus augstā ūdens dievietes statuja izteiksmīgi vēsta par tolteku skulptoru un gleznotāju meistarību.
Valsts Ermitāžā Ļeņingradā glabājas vairāki šo seno meistaru lieliskie darbi. Šie unikālie eksponāti pastāvīgi sajūsmina muzeja apmeklētājus.