ACTEKU JAUNAIS VALDNIEKS KUAUTEMOKS
Tajā laikā arī Tenočtitlānā bija notikušas svarīgas pārmaiņas. Acteku valdnieks Kuitlauaks bija nomiris baku epidēmijā, kas plosījās galvaspilsētā. Par viņa pēcnācēju vienprātīgi ievēlēja Kuautemoku. Ar savu pašaizliedzīgo drosmi un nesamierināmo attieksmi pret spāņu iebrucējiem viņš bija ieguvis milzīgu autoritāti tautā. Kuautemoks bija Kuitlauaka labā roka, kad pilsētā notika ielu cīņas. Viņš bija viens no «Bēdu nakts» organizētājiem. Tādēļ nebija nekāds brīnums, ka šajā savas vēstures grūtajā stundā acteki uzticēja divdesmit četrus gadus vecajam jauneklim vadīt kara operācijas pret stipro, ļauno un nesaudzīgo ienaidnieku.
Pārņemdams varu savās rokās, Kuautemoks zvērēja netaupīt ne spēka, ne dzīvības kaujās pret konkistadoriem.
— Neviens no mums nedrīkst ļauties ne atpūtai, ne mieram, kamēr kaut viens bālģīmis iekarotājs mīdīs mūsu dzimto zemi! — viņš sacīja saviem karavīriem.
Kuautemoks vēl enerģiskāk un apņēmīgāk turpināja gatavoties Tenočtitlānas aizstāvēšanai. Paredzēdams, ka pilsētu var ielenkt un bloķēt, viņš nogādāja drošā vietā daudz sieviešu, bērnu, sirmgalvju un slimnieku — visus, kas nevarēja piedalīties galvaspilsētas aizstāvēšanā. Viņu vietā pilsētas iedzīvotāju skaitu papildināja ar cīņas spējīgiem vīriešiem no actekiem pakļautajām pilsētām un ciemiem. Vairākas reizes notika savdabīgi manevri un karaspēka skates, kur veiklākie, spējīgākie karavīri saņēma apbalvojumus.
Kuautemoks vairākas reizes griezās pie Tenočtitlānas iedzīvotājiem ar liesmainām runām, lai satriektu mītu, it kā «cilvēki no Austrumiem» būtu dievišķīgas būtnes. Par katru nogalināta spānieša galvu tika izsolīta liela godalga. Vēl lielāka bija atlīdzībā par nogalinātu zirgu un dzīviem, sagūstītiem spāniešiem.
Tam visam bija sava ietekme. Galvaspilsētas aizsardzības spējas ievērojami pieauga. Tas iedzīvotāju kareivīgais gars nostiprinājās.
Sekodams sava priekšgājēja paraugam, Kuautemoks atjaunoja un nocietināja visas būves, kam varētu būt svarīga nozīme galvaspilsētas aizstāvēšanā, — tiltus, dambjus, tempļus. Viņš rūpējās arī par ieroču krājumu papildināšanu. Uz galvenajām maģistrālēm pieguļošo ēku jumtiem sanesa tūkstošiem lielu akmeņu. Veselai akmeņu krusai bija jāgāžas uz spāniešu galvām, tikko viņi parādītos pilsētas ielās.
Lai iegūtu jaunus sabiedrotos, Kuautemoks atbrīvoja visas actekiem pakļautās ciltis no nodevām. Viņš darīja visu, lai tiktu aizmirstas iepriekšējās nesaskaņas, un šī politika sāka nest savus augļus.
IŠTAPALAPANAS APPLUDINAŠANA
Lēni, ar vislielāko piesardzību Kortesa armija virzījās uz priekšu. Viņš baidījās no slēpņiem un negaidītiem triecieniem no flanga. Taču pirmajās dienās nekas sevišķs nenotika. Aiz- sprostojumus uz ceļiem ātri novāca, bet īsās sadursmes pie ūdens šķēršļiem un izpostītajiem tiltiem beidzās ar acteku atkāpšanos. Šīm kaujām bija izlūkošanas raksturs. Visi saprata, ka galvenās cīņas vēl priekšā.
Nokāpjot Meksikas ielejā, kur atradās desmitiem gleznainu pilsētu un ciemu, spānieši ievēroja signāluguņu dūmu stabus, kas pacēlās pret «debesīm. Tur Kuautemoks ziņoja tautai par ienaidnieka parādīšanos un aicināja to ķerties pie ieročiem.
Par savu bazi kara darbībai pret Tenočtitlānu Kortess nolēma padarīt Teskoko. Šī pilsēta atradās apmēram pusceļā starp Tlaškalu un Meksikas galvaspilsētu.
Pilsētas valdītāji apliecināja padevību Kortesam, tomēr teskokiešu izturēšanās viņam šķita aizdomīga. Pilsētā nebija ne sieviešu, ne bērnu. Tie visi bija savlaicīgi aizgādāti projām. Tas lika izturēties ļoti uzmanīgi pret vietējo iedzīvotāju viesmīlību. Spānieši un viņu sabiedrotie pasteidzās aizņemt un nocietināt templi, pili un citas aizsardzībai visvairāk piemērotās celtnes.
Izmantodams nesaskaņas Teskoko augstmaņu vidū, Kortess iecēla par pilsētas pārvaldnieku savu ielikteni, kas bija gatavs pieņemt kristīgo ticību un visās lietās paklausīt spāniešiem.
Ar viņa palīdzību sadzina kopā astoņus tūkstošus iedzīvotāju kanāla būvei. Seklo strautiņu, kas caur Teskoko tecēja uz tāda paša nosaukuma ezeru, Kortess nolēma izmantot Tlaškalā uzbūvēto brigantīnu nolaišanai ūdenī (līdz šejienei tās vajadzēja nogādāt izjauktā veidā). Bet, lai šo plānu realizētu, strautiņu pārvērst dziļā kanālā.
Dienu un nakti strādāja zemes racēji. Tuvojās nobeigumam arī trīspadsmit brigantīnu būve. Kad tās bija gatavas, tūkstošiem nesēju stipras apsardzes pavadībā nogādāja kuģus no Tlaškalas uz Teskoko. Grūtais ceļš pār kalniem un aizām, pa šaurām un bīstamām tekām tika veikts četrās dienās.
Tagad Kortess varēja ķerties pie savu plānu īstenošanas.
Lai kļūtu par ezera saimnieku, vispirms bija jāiekaro pilsētas tā krastos.
Pirmais trieciens tika dots Ištapalapānai — vienam no vislielākajiem kultūras centriem Meksikas ielejā. Šī ziedošā, ar savu tempļu un citu sabiedrisko celtņu īpatnējo arhitektūru izslavētā pilsēta atradās pa pusei sauszemē, pa pusei uz pāļiem. Dambis aizsargāja zemo krastu no ezera sāļajiem ūdeņiem.
Kauja sākās jau ārpus pilsētas. Neskatoties uz aizstāvju izmisīgo pretestību, tlaškaliešiem un spāniešiem izdevās ielauzties Ištapalapānas ielās. Sākās vispārēja laupīšana un iedzīvotāju slepkavošana. Uzvarētāji nesaudzēja ne sievietes, ne bērnus, ne sirmgalvjus. No sešiem tūkstošiem nogalināto vairāk nekā puse bija mierīgie iedzīvotāji, kas paši nespēja aizsargāties.