Izskaidrojums bija pavisam vienkāršs: Lefuets stāvēja zēnam aiz muguras.
— Jūs esat nokļuvis tā saucamajā labirintā, Tālera kungs, maldu ejās. Nāciet, es jūs izvedīšu ārā.
Labprātīgi Tims lāva, lai barons viņu paņem pie rokas, labprātīgi viņš lāva, lai paviljonā viņu noslauka un pārģērbj, labprātīgi viņš ļāva, lai kalpotājs pavada viņu zem lietussarga uz pili.
Tikai torņa istabā Tims pamazām atkal atjēdzās. Un šoreiz nekādas asaras zēnam nesagādāja atvieglojumu. Šoreiz viņu sagrāba spēcīgas dusmas. Zēns paņēma no plaukta sarkanu stikla glāzi ar augstu kaju un saspieda ar tādu niknumu, ka roka sāka asiņot. Stikla lauskas sabira uz grīdas. Tims pavilka izšūto zvana auklu un, kad ieradās sulainis, klusi ar asiņojošo roku parādīja uz sarkanajām slikla lauskām. Sulainis savāca lauskas, nomazgaja un pārsēja roku un pirmo reizi izrunāja četrus vārdus: — Es, lūdzu, detektīvs nav!
— Varbūt! Varbūt arī ne, — Tims atteica. — Bet es jums pateicos, ka jūs esat tik laipns pret mani.
Atnāca Seleka bajs un aizsūtīja kalpotāju projām. Tad viņš cieši skatījās uz Tima roku.
— Vai tu neparakstīji? Vai kaut kas noticis?
— Nekas sevišķs, Seleka baj. Es parakstīju.
Kur ir pildspalva?
— Kabatā. Vai jūs to, lūdzu, neizņemtu ārā?
Sirmgalvis to izņēma, un tad Tims pajautāja:
— Ko nozīmē šī pildspalva?
Tā ir pildīta ar tinti, kas pamazām izbalē un tad izzūd pavisam. Kad mūsu akciju sabiedrība pēc gada izlaidīs «Tima Tālera margarīnu», zem līguma, kas glabasies seifā, nebūs jūsu paraksta. Tad jūs varēsiet aizkavēt, ka tāda veida margarīns parādās tirgu. Dariet to tikai tad, kad visa pasaule jau zinas; par margarīnu.
— Vai akciju sabiedrība tādēļ izputēs?
Sāds jautājums sirmgalvi sasmīdināja.
— Nē, manu zēn, neskatoties uz visu, tai ir pārāk stingrs pamats. Tomēr akciju sabiedrība cietīs smagus zaudējumus. Kamēr parādīsies jauna šķirne, konkurenti nebūs stāvējuši dīkā.. Mūsu akciju sabiedrība tomēr ar laiku nopelnīs bezgala daudz,, pārdodot šķirnes margarīnu, taču tā nekad nepārvaldīs tirgu.
Seleka bajs atsēdās uz sola pie loga un raudzījās ārā lietū. Neskatīdamies Timā, viņš sacīja:
— Es nezinu, vai mēs abi spēsim baronu jebkad pārspēt viltībā. Viņš ir gudrāks par mums abiem kopā. Tomēr centīšos tev palīdzēt. Kopš tu dzīvo pie barona, tu, šķiet, esi aizmirsis smieties; un es vēlētos, kaut tu atkal iemācītos smieties!
Kad Tims izbijies gribēja kaut ko teikt, Seleka bajs tikai pamāja:
— Nesaki labāk neko, manu zēn! Tomēr pārāk daudz arī neceri uz mani. Ar smiekliem, Tim, netirgojas kā ar margarīnu. Tas maldās, kas ar tiem tirgojas. Smieklu dēļ nekaulējas. Tie- jānopelna.
Zvanīja telefons. Tā kā zēnam labā roka bija pārsieta, pie- aparāta piegāja Seleka bajs, nocēla klausuli, atsaucās, brīdi paklausījās, tad, ar roku aizsedzis klausuli, sacīja:
— Kāds kungs no Hamburgas vēlas ar tevi steidzīgi runāt!
Tims zibens ātrumā visu pārdomāja. Viņš bija apsolījis veselu gadu nesazināties ar saviem Hamburgas draugiem. Pretējā gadījumā Rikerta kungam varētu kaut kas notikt. Tādēļ zēns; bija spiests atteikties runāt ar savu veco draugu viņa paša labā. Tims pielika pirkstu pie lūpām, un Seleka bajs sacīja:
Tālera kungs ir aizceļojis. Viņš nolika klausuli, dīvaini vilcinādamies.
Drīz pēc tam vecais vīrs atstāja zēnu vienu; Tims nostājās- pie loga un raudzījās ara nepārtrauktajā lietus gāzē.
Pēc gada Timām piederēs Hamburgas rēdereja un to* viņš uzdāvinās Rikerta kungam; pēc gada viņa izzudušais paraksts radīs sajukumu margarīna karaļvalstī; pēc gada viņš redzēs gan Krešimiru un Džoniju, gan Rikerta kungu un viņa māti, pēc gada …
Zēns neuzdrošinājās iztēloties savu nākamo laimi. Tomēr viņš. cerēja. Viņš cerēja arī šo pasaules ceļojumu Lefueta pavadībā: mierīgi un godam izturēt.
Un cerības spēj uzvilkt brīvības karogu.
Ceturta gramata
ATGŪTIE SMIEKLI
Ja cilvēks smejas,
Velns savu varu ir zaudējis.
Bebera kundze
Divdesmit septītā loksne
CEĻOJUMU GADS
Gadu ilgais pasaules ceļojums Timām pagāja lidojot. Tas sākās mazajā divmotorīgajā privātajā lidmašīnā, ar kuru zēns un barons aizlidoja uz Istanbulu. Tims atkal redzēja vīrus un sievas, kas dzina ēzeļus pāri kalnu grēdām. Bet zēnam viņi vairs nelikās lādi svešādi ka pirmo reizi. Viņu apģērbs bija līdzīgs Seleka baja un dažu pils kalpotāju apģērbam. Lai gan ļaudis tur lejā Timām nebija pazīstami, viņam tomēr tie patika. Tims juta pret tiem labvēlību un līdzjūtību, tāpat kā pret Afganistānas nažu trinējiem.
Istanbulā viņi abi ar baronu palika veselu nedēlu. Tims gāja baronam līdz uz mošejām un gleznu galerijām, un ceļojums viņam savā ziņā patika. Pēc notikumiem pilī viņš uz kādu brīdi bija zaudējis drosmi dzīties pakal saviem smiekliem. Tai pašā laikā viņš loloja cerības, ka pēc gada viss būs citādi. Domājot par Seleka baju un Hamburgas draugiem, viņš izjuta mierīgu paļāvību un pavisam nopietni ticēja, ka pēc šā celo- juma smiekli paši iekritīs viņam klēpī, tāpat kā nogatavojies ābols nokrīt no koka. Šīs cerības slēpa sevī zināmas briesmas — Tims pats vairs nekā nedarīs, lai grozītu likteni, un ar savu nožēlojamo stāvokli samierināsies.