Ko Krešimirs zināja? Vai to, kā atgūt smieklus? Zēns stingri ievēroja solījumu nekādā gadījumā nesazināties ar draugiem Hamburgā. Tomēr tagad viņš ilgojās, kaut šis gads ātrāk beigtos un vienošanās vairs nebūtu spēku. Dažas dienas pirms Tima dzimšanas dienas viņi aizlidoja uz Londonu, kur Tims barona klātbūtnē saņēma no mistera Penija akciju paketi. Ta bija Hamburgas rēderejas akciju lielākā daļa.
Misters Penijs pa to laiku bija uzzinājis, ka Lefuets izlasījis uz dzēšlapas viņa slepeno līgumu ar Timu Taleru, un, kad pirmais apjukums bija pagājis, misters Penijs jutās tīri patīkami. Barons tik un tā būtu uzzinājis, ka akcijas tiek nodotas cita rokās. Lidmašīnā, kurā zēns beidzot lidoja uz Hamburgu, viņš sacīja baronam:
— Jūs bijāt tikpat laipns un pieklājīgs pret misteru Peniju kā parasti. Vai jūs uz viņu neļaunojaties, ka viņš, jums nezinot, nopircis no manis akcijas ar balsstiesībām, kuras es mantoju?
Lefuets skaļi iesmējās.
— Mans mīļais Tālera kungs, es Penija vietā būtu rīkojies tāpat. Kādēļ lai es uz viņu ļaunojos? Cīņa par akcijām ar balsstiesībām, no kurām man pašlaik pieder lielākā daļa, pastāvīgi notiek slepenībā. Bet tādēļ jau mēs viens otram acis neskrāpē- jam ārā. Mēs esam kā tāda lauvu ģimene: kad iegūts lielāks
10—2943
laupījums, mēs, sadalot to, mazliet pastrīdamies, un pēc tam vecais lauva iegūst lielāko dalu, un šis vecais lauva esmu es. Bet, tiklīdz laupījums ir sadalīts, mēs atkal esam vienota ģimene, ko neviens nevar sašķelt.
Ari Seleka bajs ne? — Tims klusi jautāja.
Seleka bajs, — Lefuets domīgs atbildēja, varbūt ir izņēmums, Tālera kungs! Viņš uzskata sevi par ārkārtīgi viltīgu, bet patiesībā nemaz tāds nav. Tas mums dažkārt sagādā nepatikšanas, bet pa lielākajai daļai šie gadījumi mūs drīzāk uzjautrina. Mēs viņu ieredzam diezgan labi.
— Bet armija Dienvidamerikā … — Tims nenocietās nepajautājis.
— Šajā tā saucamajā armijā, Tālera kungs, ietilpst lielākoties mūsu ļaudis. Un ieroči, kurus Seleka ba js šiem ļaudīm pērk par savu personīgo naudu, nāk no krājumiem, kas pieder mums. Tā Seleka baja nauda atkal ieplūst mūsu firmā, līdzīgi kā riņķo ūdens. Arī naudas līdzekļi, kurus Seleka bajs iegulda cīņai pret mums Afganistānā, pa lielākajai daļai ieplūst mūsu kasē.
— Kas īsti notiek ar šķirnes margarīnu? — Tims it kā bez kāda sakara iejautājās.
Bet barons tūlīt uztvēra šo «sakaru». Viņš sacīja:
— Seleka baja mēģinājums izjaukt mūsu plānus ar margarīnu arī bija tāda muļķīga iedoma.
Tima sirds sāka straujāk pukstēt. Vai barons zināja, ka zēns bija parakstījis līgumu ar Seleka baja tinti, kas ar laiku izbalē? Viņš neuzdrošinājās to jautāt. Tomēr Lefuets atbildēja arī uz šo jautājumu.
— Pildspalvā, ar kuru jūs, Tālera kungs, parakstījāties, bija gluži parasta tinte. Kāds sulainis Seleka baja mājā ir mans algotnis. Viņš tinti savlaicīgi apmainīja. Ja nu jūsu vārds tomēr izzustu, Un paliktu aizbildņa vārds. Es taču parakstīju katru līgumu divas reizes, Tālera kungs: vienreiz kā firmas pārstāvis un otrreiz ka jūsu aizbildnis.
Tims klusēja. Viņš i audzi jas pa lidmašīnas logu lejā uz zemi. Torņi, kurus viņš tur redze ja, likās, bija Hamburgas torņi.
Zēns ilgojās būt nepazīstams, pavisam parasts zēns un pastaigāties pa ieliņām tur lejā. Lielo veikalniecisko darījumu pasaule Timām nebija pa spēkam.
Tims saprata, ka atgūt smieklus viņš varēs tikai tad, ja šķirsies no šās darījumu pasaules. Viņš domāja par Džoniju, Krešimiru un Rikerta kungu. Parīt, dienu pēc savas dzimšanas dienas, viņš atkal drīkstēs ar viņiem runāt.
Protams, ja viņi ir Hamburgā un vēl dzīvi.
Divdesmit astotā loksne
ATKALREDZĒŠANĀS BEZ SAGAIDĪŠANAS
Ja barons kaut kur kāpa no lidmašīnas ārā, viņš parasti palaida zēnu pa priekšu, jo gandrīz visur viņus gaidīja fotorepor- tieri. Taču šeit Hamburgas lidlaukā Fulsbitelā barons no lidmašīnas izkāpa pirmais. Neviens pats viņus nesagaidīja, ne fotoreportieris, ne korespondents, ne arī kādas akciju sabiedrības direktors. Tomēr viņus apsveica milzīga firmas reklāma uz muitas ēkas sienas:
PALMARO Pirmais šķirnes margarīns pasaulē Tikpat garšīgs kā sviests un tikpat lēts kā margarīns
Der cepšanai, vārīšanai, sautēšanai un ziešanai uz maizes
Tims aplūkoja vispirms plakātu un tad paskatījās baronā, tas smaidīja.
— Jūs brīnāties par margarīna nosaukumu, Tālera kungs? Redzat, mēs gada laikā noskaidrojām, ka Tima Tālera margarīnam ārzemēs būtu daži trūkumi. Daudzās zemēs jūsu vārdu būtu grūti pareizi uzrakstīt. Bez tam Āfrikā patīk reklāmā ar smaidošu melnādainu zēnu labāk nekā ar baltu. Arī aizkustinošā pasaciņa par nabaga zēnu nebija visai izdevusies, jo mūsu margarīnu taču nepirks tikai nabadzīgie vien.
Tikmēr viņi bija izgājuši cauri muitas kontrolei, kur uz Tima un Lefueta rokas bagāžas muitnieki, neko nejautādami, kā parasts, uzvilka ar krītu krustiņus. Izgājis uz ielas, barons pamāja kādam taksometram, un Tims par to nobrīnījās vien. Viņus sagaidīt nebija atbraukusi neviena akciju sabiedrības mašīna. Bet, tikko taksometrs sāka kustēties, zēns spogulī ieraudzīja detektīvu no Dženovas; tas, šķiet, veltīgi pūlējās dabūt vēl kādu taksometru.
Automašīnā barons turpināja aizsākto sarunu: