— Taču es pats, baron, esmu iznīcināms, — Tims ļoti nopietni atteica.
— Tieši tā, — Lefuets sacīja. (Iekams jaunais cilvēks izprata šo vārdu «tieši tā» nepatīkamo jēgu, viņi jau bija nonākuši viesnīcā.)
Direktors sacīja:
— Sveicināti, mister Braun!
Barons izklaidīgi pasveicināja.
Augšā pie Tima apartamenta durvīm Lefuets iejautājās:
— Kāpēc jums vajadzīgas akcijas ar balsstiesībām? Jums taču tās saskaņā ar līgumu jāatdod misteram Penijam.
Tims izmisis nodomāja: «Jau atkal viņš runā par līgumiem. Dzimšanas diena paiet vienās runās par papīriem.» Viņam prātā bija pavisam niecīgs papīrītis, saritināts un ielikts stikla caurulītē. Timām bija grūti atbildēt baronam. Tomēr viņš sevi pārvarēja un atbildēja:
— Varbūt man ir svarīgi, baron, ka misters Penijs dabū vairāk akciju ar balsstiesībām!
— Hm, — Lefuets domīgs norūca. Tad sacīja: — Šodien man vēl ir dažas svarīgas apspriedes. Ko jūs pa to laiku darīsiet?
Tims pielika roku pie pieres.
Galvas sāpes aizvien vēl nepāriet, baron, mazliet atgul-
šos.
Dariet gan ta, barons iesmējās. — Miegs ir vislabākās zāles. — Tad viņš aizgāja.
Tims nepacietīgi atslēdza durvis, iegāja salonā, atkal tās aizslēdza un tad iemetās vannas istabā.
Trīsdesmit pirmā loksne
NOSLĒPUMAINĀ ZlMĪTE
Vannas istabā Tims ieslēdza spuldzi tikai virs izlietnes un spoguļa. Tad viņš izņēma lupu no mazās mājas aptieciņas un zīmīti no stikla caurulītes. Viņa sirds pukstēja tik spēcīgi, ka šķita, tā atrodas kaut kur kaklā.
Iekams jaunais kungs elegantajā vilnas uzvalkā sāka lasīt zīmīti, viņš vēlreiz pārbaudīja, vai vannas istabas durvis aizslēgtas. Tad viņš nostājās blakus izlietnei, skatījās caur lupu uz mazo papīrīti un, neraugoties uz eleganto vilnas uzvalku, kļuva atkal par bezgala uztrauktu zēnu.
Lupa Tima rokā trīcēja, tomēr viņš varēja rakstu salasīt. Lasot viņš aizvien vairāk brīnījās.
Apmeklē «Pielīpi gulbim». Centies iegūt to, ko ieguva princese. Ceļš ir vienkāršāks, nekā tu domā. Kungs, kas tevi atrunāja no Dienvidvēja, tev to parādīs. Ņem tādu taksometru, kura šoleri tu pazīsti. Viņš apsargā rātes namu. Izvēlies tramvaju (melno!) stundu. Sargies no žurkas un maldini to. Ceļš ir vienkāršs. Izvēlies kāpnes sētas pusē, lai tur nokļūtu. Uzticies mums un nāc!
Tima roka at" zīmīti un lupu noslīdēja uz leju, un pats viņš apsēdās uz vannas malas. Viņš aizvien vēl no uztraukuma trīcēja, bet galva bija pavisam skaidra. Viņš saprata: zīmīte bija šifrēta tādam gadījumam, ja tā nokļūtu Lefueta rokās. Tagad bija svarīgi atšifrēt aplinku mājienus un slepenos norādījumus.
Viņš atkal nostājas pie izlietnes zem lampas un lēnam lasīja ziņojumu otru reizi:
Apmeklē «Pielīpi gulbim».
To varēja viegli saprast: Timām bija jāiet tur, kur viņš bija redzējis leļļu izrādi, — uz restorānu Evelgenē.
Centies iegūt to, ko ieguva princese.
To varēja vēl vieglāk saprast. Tā zīmītē bija svarīgākā un brīnišķīgākā ziņa. Tas nozimēja: atgūsti smieklus. Un to, kā tas iespējams, parādīja nākamais teikums:
Ce/š ir vienkāršāks, nekā tu domā.
Bet ko nozīmēja šis teikums?
Kungs, kas tevi atrunāja no Dienvidvēja, tev to parādīs.
Tims centās atcerēties. Un tad viņam ienāca prātā, ka Dienvidvējš taču bija zirgs. Pēdējais zirgs, uz kuru viņš bija derējis. Un kāds kungs, ko toreiz viņš vēl nepazina, viņu bija atrunājis derēt uz šo zirgu; tas ir Krešimirs!
Krešimirs tātad zināja, kā Tims varētu atgūt smieklus! Zēns to jau agrāk bija nojautis. Bet tagad tas viņu galīgi satrauca. Viņam atkal vajadzēja atsēsties uz vannas malas.
Arī šeit bija pietiekami gaišs, lai zīmīti varētu lasīt tālāk:
Ņem lādu taksometru, kura šoferi tu pazīsti. Viņš apsargā rātes namu.
Taksometra šoferis bija Džonijs. Par to nu Tims ne brīdi nešaubījās. Bet «rātes nams»?
Par šo diezgan viekaršo šifru Tims gudroja labu brīdi, kamēr viņam kļuva skaidrs, ko tas nozīmē. Protams, tas bija rātsnams. Tas atradas tepat viesnīcas tuvumā. Tur tātad Džonijs viņu gaidītu un aizvestu uz Evelgeni.
Tikai viņam vel nebija skaidrs, kurā laikā.
Izvēlies tramvaju (melno!) stundu.
Divi notikumi bija saistīti ar tramvajiem un viņa draugiem: viens notikums bija ar tramvaju, kurā brauca Tims un Rikerta kungs un kurš pēkšņi devās citā virzienā, un otrs notikums ar lidojošiem tramvajiem Dženovā, kurus viņi abi ar Džoniju bija redzējuši. Domāti bija abi piedzīvojumi, jo vārds «tramvajs» tika lietots daudzskaitlī. Tramvaju stunda? Kādā
laikā šie piedzīvojumi notika? Lidojošos tramvajus viņš bija redzējis pusdienas laikā ap divpadsmitiem. Un, kad viņš Ri- kerta kungu pirmo reizi bija redzējis tramvajā, arī tad bija pusdienas laiks.
Tātad divpadsmitos dienā! Un tagad bija (Tims paskatījas rokas pulkstenī) . . . pulksten pieci. Vai viņam vajadzēja iet rīt vai arī jau šodien pusdienas laikā?
Bet pirms vārda «stunda» iekavās bija ierakstīts vārds «melnā» ar izsaucamo zīmi. Bet kas tad īsti ir melnā pusdiena?
Un atkal viņš uzreiz nevarēja saprast vienkāršā šifra jēgu.
Bet tad tika atrisināta arī šī mīkla: domāts bija melnais laiks ap divpadsmitiem. Tātad pusnakts! (Un līdz tam brīdim bija jāgaida veselas septiņas stundas.)
Pārējo zīmītē varēja viegli saprast:
Sargies no žurkas un maldini to. Ceļš ir vienkāršs.
Izvēlies kāpnes sētas pusē, lai tur nokļūtu.