Madokss pasmīnēja. Te nu bija kretīns, kurš pavadīs visu atlikušo mūžu cietumā ar "apilāciju" vai bez tās. Daži cilvēki gluži vienkārši bija tam dzimuši. Viņš sāka rakstīt klēpjdatorā:
Mani sauc Lonijs F. Džeimss, un es esmu trīsdesmit četrus gadus vecs baltais vīrietis no Arandelas, Arkansas štatā, sēžu no pieciem līdz piecpadsmit gadiem par bruņotu laupīšanu, atbrīvošana pret galvojumu gaidāma pēc nepilniem trijiem gadiem. Esmu ideālā fiziskajā formā, sešas pēdas divas collas garš, 190 mārciņas smags, nopietni nodarbojos ar svaru celšanu un kultūrismu. Dāmas, esmu apveltīts ar labiem dotumiem. Mana astroloģiskā zīme ir Mežāzis. Man ir miroņa galvas tetovējums uz labās rokas un uz krūtīm Svētais Džordžs, kas nogalina pūķi. Es meklēju neliela auguma blondīni ar zilām acīm, vecmodīgu Dienvidu skaistuli sarakstei, romantiskām un nopietnām attiecībām, ļums vajadzētu būt slaidai un formīgai, divdesmit deviņus gadus vecai vai jaunākai, saldai kā piparmētras džulepam, tomēr arī sievietei, kura atpazīst īstu vīrieti, kad viņu ierauga. Man patīk kantri mūzika, labs lauku ēdiens, profesionālais futbols un sadošanās rokās garām pastaigām pa lauku ceļiem miglainos rītos.
Te nu gan redzama iedvesma, nodomāja Madokss, pārlasot vēstuli. Salda ka piparmētras džuleps. Viņš to vēlreiz pārlasīja, izdzēsa gabaliņu par miglainajiem rītiem un saglabāja datorā. Tad viņš paskatījās uz fotogrāfiju, kas bija pievienota vēstulei. Vēl viens neglīts ķēms šim bija lodes formas galva un acis tik cieši kopā, ka šķita kā ar skrūvspīlēm saspiestas. Tomēr viņš noskenēs šo bildi un aizsūtīs. Pieredze liecināja, ka izskatam nebija nozīmes. Nozīme bija tikai tam, ka Londels Franklins Džeimss bija tur, iekšā, nevis šeit, ārā. Tādējādi viņš piedāvāja īstajai sievietei ideālas attiecības. Sieviete varēja viņam rakstīt, apmainīties ar seksa vēstulēm, dot solījumus, zvērēt mūžīgu mīlestību, runāt par bērniem un precībām, un nākotni un nekas no tā nemainīs faktu, ka viņš bija ieslodzījumā, bet viņa te, ārā. Viņai bija pilnīga kontrole. Tas arī bija galvenais, kontrole, kā arī erotiskās sajūtas, kas radās dažām sievietēm, ja viņas sarakstījās ar kādu krāpnieku, kurš atsēdēja nopietnu laiku par bruņotu laupīšanu un kurš apgalvoja, ka viņam ir deviņas collas liels loceklis. Jā, un vai kāds varēja pierādīt pretējo?
Viņš atvēra jaunu lapu un paņēma nākamo vēstuli.
Dārgais mister Madoks!
Es meklēju sievieti, kurai varu nosūtīt savu spermu, lai viņa var radīt man bērnu…
Madokss saviebās un šo vēstuli saburzīja, iemetot to priekšējā sēdekļa kabatiņā. Jēziņ, viņš vadīja iepazīšanās biroju, nevis spermas banku.
Garām slīdēja brūnās Ņūmeksikas ainavas, kamēr lidmašīna tuvojās Albukerkei no austrumu puses. Pie Sandija kalnu nogāzēm zeme pēkšņi bija tumša, klāta ar kokiem, tad negaidot balta klāta ar sniegu. Lidmašīna palidoja garām kalniem, un tad jau viņi lidoja pāri pilsētai, sākdami piezemeties. Madoksam pavērās skats uz visu ainavu upi, šosejām, nelielajām mājām, kas pacēlās augšup kalnos. Viņu pārņēma nomāktība, redzot tik daudz bezjēdzīgu cilvēku dzīvojam tik nožēlojami savās skudru mājiņās. Tas gluži vai līdzinājās dzīvei cietumā.
Nē, tā viņš nebija domājis. Gandrīz nekas nelīdzinājās dzīvei cietumā.
Madoksa domas atgriezās pie pašreizējās problēmas, un viņš pēkšņi izjuta aizkaitinājumu. Brodbents. Šis vīrs laikam bija gaidījis īsto bridi Labirintā. Madokss bija paveicis visu darbu, nošāvis puisi, bet tad iejaucās Brodbents, paņēma piezīmju grāmatiņu un devās projām. Tas maita bija izbojājis ideālo nobeigumu.
Madokss dziļi ievilka elpu, aizvēra acis, pāris reižu klusībā noskaitīja savu mantru, mēģinādams meditēt. Nebija jēgas satraukties. Problēma bija pavisam vienkārša. Ja Brodbents turēja piezīmju grāmatiņu pie sevis mājās, Madokss to atradīs. Ja ne, tad Madokss atradīs veidu, kā izdabūt no Brodbenta tās atrašanās vietu. Tam vīrietim gluži vienkārši nebija ne nojausmas, ar ko viņš saskāries. Un, tā kā Brodbents bija tajā visā iekšā līdz pašām ausīm, nebija ticams, ka viņš iesaistīs policistus. Tas tiks nokārtots abu starpā.
Viņš to bija parādā Korvusam. Jēziņ, Madokss viņam bija parādā savu dzīvību.
Viņš atslīga atpakaļ krēslā, līdz lidmašīna piezemējās, jauki un maigi skardama zemi. Madokss to uztvēra par zīmi.
Desmita nodaļa
Nākamajā Pītā Toms atrada savu palīgu Šeinu Makbraidu aplokā, kur viņš nenovērsa acis no sarkanbrūna, maza zirga, kas pie rāmja uz ritentiņiem smagi soļoja uz riņķi. Šeins bija īru puisis no Bostonas dienvidiem, viņš bija mācījies Jeilas universitātē, bet protestēdams pieņēmis Mežonīgo Rietumu tikumus un tagad līdzinājās kovbojam pat vairāk nekā vietējie. Viņš slāja apkārt zābakos un izrādīja savu pamatīgo bārdu, galvā uzlicis ieliektu kovboju cepuri, izbalējušu melnu lakatiņu apsējis ap kaklu. Viņš prata apieties ar zirgiem, viņam bija humora izjūta, viņš nopietni izturējās pret darbu un bija bezgala uzticams. Toms bija pārliecināts, ka šeins ir ideāls partneris.
Šeins pagriezās pret Tomu, noņēma cepuri, noslaucīja pieri un izlieca uzaci.
Kā tev liekas?
Toms vēroja, kā zirgs kustas.
Cik ilgi viņš tur jau ir?
Desmit minūtes.
Pēdas ostīts.
Šeins iebilda:
Nē, tur tev nav taisnības. Sesamoiditis.
Spalvu kušķi pie naga nav uztūkuši.
Toms piemiedza acis un vēroja zirgu kustamies.
Kam tas pieder?
Cēlais Niks, pieder O Bar O. Nekad agrāk nav bijusi problēma.
Govju ganu vai arī medību zirgs?
Sacīkšu zirgs.
Toms sarauca pieri.
Iespējams, tev ir taisnība.
Iespējams? Te nav nekādu iespējams. Viņš tikko atgriezās no sacensībām Amarilo. Treniņi kopā ar ilgu braukāšanu treileros pie tā var novest.
Toms apstādināja rāmi uz riteņiem, pietupās, pataustīja zirga spalvu kušķus pie naga. Karsti. Viņš piecēlās.
Es joprojām uzskatu, ka tas ir pēdas ostīts, bet piekāpšos tajā, ka tas varētu būt arī sesamoiditis.
Tev vajadzēja būt juristam.
Jebkurā gadījumā ārstēšana neatšķiras. Pilnīgs miers, periodiska nolaistīšana ar aukstu ūdeni, ādas apsēji kājām.
It kā es nezinātu.
Toms satvēra Šeinu aiz pleca.
Tev sāk izdoties arvien labāk, vai ne, Šein?
Tieši tā, bos.
Tad jau neiebildīsi šodien būt galvenais.
Viss rit daudz labāk, kad tu neesi šeit, auksts alus, ielu muzikanti un puskailas sievietes.
Tikai nenodedzini neko.
Tu joprojām meklē to meiteni, kuras tēvu nogalināja Labirintā?
Man īpaši neveicas. Policija nevar atrast ķermeni.
Mani tas nepārsteidz, ka viņi nevar atrast ķermeni. Tur taču ir tādi sasodīti plašumi.
Toms pamāja ar galvu.
Ja es varētu saprast, ko viņš sarakstījis savā piezīmju grāmatiņā, tad droši vien uzzinātu, kas viņš tāds bijis.
Droši vien.
Toms bija Šeinam visu izstāstījis. Viņiem bija tāda veida attiecības. Un Šeins, par spīti savam runīgumam, bija pavisam noteikti diskrēts.