Выбрать главу

Cik interesanti! Pirmo romānu!

Madokss sakrustoja kājas.

Es nodarbojos ar biznesu, pārdevu savu firmu, pirms viss sabruka, tad pārdzīvoju šķiršanos. Tagad esmu nolēmis kādu laiku atpūsties no naudas pelnīšanas un ceru, ka va­rēšu piepildīt savu sapni. Viņš veltīja dāmai kautrīgu smai­du. Es meklēju kaut ko ziemeļos no Abikijas, klusu, izo­lētu vietiņu, nekādu kaimiņu vairāku jūdžu attālumā.

Mēs pārvaldām vairāk nekā trīs simtus īpašumu, un es­mu pārliecināta, ka varēsim atrast jums ko piemērotu.

Lieliski. Madokss sagrozījās krēslā un sakrustoja kā­jas. Es nejokoju par noslēgtību. Tuvākā māja drīkst atras­ties ne mazāk kā jūdzes attālumā. Vēlos kaut ko, kas nost no ceļa, lai apkārt būtu mežs. '

Viņš apklusa. Trina Daulinga visu pierakstīja.

Veca raktuvju būda būtu ideāla, viņš sacīja. Mani vienmēr ir interesējušas raktuves. Tādas ir arī manā romā­nā, starp citu.

Daulinga pabeidza savu piezīmju rakstīšanu ar asu pild­spalvas uzsitienu.

Varbūt paskatīsimies datubāzē? Bet vispirms, mister Madoks, vai jums prātā ir kāda noteikta cenu robeža?

Naudai nav nozīmes. Un, lūdzu, sauciet mani par Džimu.

Vai jūs varētu uzgaidīt kādu bridi, Džim, kamēr es pa­skatīšos datubāzē?

Protams.

Viņa pasmaidīja. Madokss atkal pārkrustoja kājas, kamēr Trina Daulinga ātri klikšķināja tastatūru.

Nu, man šeit ir vairāki piemēroti īpašumi, bet ir viens, kas tiešām izceļas. Vecā CAK nometne augšā pie Irbju līča, Kanhilonu kalnu piekājē.

CAK nometne?

Tieši tā. Civilpersonu aizsardzības korpuss trīsdesmi­tajos gados tur izveidoja nometni vīriem, kas būvēja ceļus nacionālajā mežā, apmēram ducis koka ēku apkārt vecai ēdnīcai un mednieku namiņam. Pirms dažiem gadiem kāds džentlmenis no Teksasas nopirka visu nometni. Viņš atjau­noja mednieku namiņu, pārvērzdams to par tiešām mīlīgu māju ar trim guļamistabām, trim vannas istabām. Atstāja vi­su pārējo, kā tas bijis pirms tam. Kādu laiku viņš pats tur dzīvoja, tad viņam kļuva vientulīgi, un tagad viņš to izīrē.

Izklausās, ka tur varētu būt tūristi.

Tur apkārt ir sēta. Māja atrodas uz privātas zemes, ko aptver mežs. Tas ir astoņdesmit jūdžu no šejienes pa zemes ceļu, vismaz divas jūdzes jābrauc ar pilnpiedziņas auto. Vi­ņa paskatījās uz Madoksu. Jums taču ir pilnpiedziņas auto?

Range Rover.

Viņa pasmaidīja.

Tādi ceļi mēdz novērst nevēlamus apmeklētājus.

Skaidrs.

Man te ir arī interesanta šīs vietas vēsture. Pirms tā kļu­va par CAK nometni, pie Irbju līča bijusi sena zeltraču pilsē­tiņa. Tur ir arī senas raktuves. Viņa uzsmaidīja Madoksam. Un runā, ka tur mājojot spoks. Kuram katram es to ne­stāstītu, bet, tā kā jūs esat rakstnieks…

Manā romānā noderētu spoks.

Šeit ir teikts, ka tā ir lieliska vieta, lai pastaigātos, brauktu ar kalnu divriteņiem, jātu ar zirgiem. Visapkārt ir mežs. Tur gan ir pieejamas visas komunikācijas, elektrība un telefons.

Izklausās ideāli. Es vienīgi negribētu, lai pēkšņi bez pa­ziņojuma ierodas īpašnieks.

Viņš ir Itālijā, un varu jums apgalvot, ka viņš nav tāda tipa īpašnieks. Mēs pārvaldām viņa īpašumu, un, ja kādam vajadzētu turp doties, tie būtu mēs un arī tikai ļoti laba iemesla dēļ, turklāt paziņojot par to divdesmit četras stun­das pirms tam. Jūsu noslēgtība tiktu cienīta.

īre?

Diezgan saprātīga. Divi tūkstoši astoņi simti mēnesī, ja jūs to vēlaties uz visu vasaru.

Izklausās ideāli. Es vēlētos to apskatīt.

-Kad?

Tūlīt. Madokss uzsita pa jakas kabatu, kur atradās viņa čeku grāmatiņa. Esmu gatavs noslēgt darījumu jau šodien. Nepacietīgi vēlos ķerties pie sava romāna. Tas ir detektīvs ar slepkavību.

Divdesmit otra nodaļa

Toms cieši lūkojās uz balto PoiuerBook ekrānu. Sākumā nekas nenotika, un tad sāka veidoties attēls, vispirms neskaidrs.

Paiet kāds bridis, līdz tas tiek apstrādāts, nomurmi­nāja Vaimens.

Pirmais piegājiens beidzās, bet attēls joprojām izskatījās kā ēna. Tas itin nemaz nelīdzinājās zelta lādei vai pamestām raktuvēm, bet, iespējams, tas ieskicēja kādu alu. Tad attēls sāka noskaidroties līniju pēc līnijas. Tomam aizrāvās elpa, kad ēna sāka kļūt par objektu. Par nepārprotamu objektu. Viņš tik tikko tam spēja noticēt, viņam šķita, ka tā ir optis­ka ilūzija, ka tas ir kas cits, nekā likās. Beidzot viņš saprata, ka tā nav optiska ilūzija.

Ak, Dievs! iesaucās Toms. Tā nav nekāda bagātība. Tas ir dinozaurs!

Vaimens iesmējās, un viņa acis mirdzēja.

Es jau teicu, ka tu būsi pārsteigts. Paskaties uz mēro­gu. Tas ir T.Rex, un saskaņā ar nelieliem pētījumiem, ko vei­cu, tas noteikti ir lielākais, kāds jebkad atrasts.

Bet tas ir viss kopumā, ne tikai kauli.

Pareizi.

Toms apklusa, blenžot uz attēlu. Tas pilnīgi noteikti bija Tyrannosaurus Rex kontūras bija nepārprotamas -, kas gu­lēja, salocījies uz sāniem. Bet tās nebija tikai skeleta fosilijas vairums ādas, iekšējo orgānu un gaļas arī šķita pārakmeņojies kopā ar kauliem.

Tā ir mūmija, noteica Toms. Pārakmeņojusies dino­zaura mūmija.

Tieši tā.

Tas ir neticami! Tām jābūt ļoti ievērojamām fosilijām, kādas vien vispār atrastas.

Pareizi. Tā ir gandrīz vai pilnīga, trūkst tikai pāris zo­bu, nagu un astes pēdējās daļas. Vai redzi, kā viss cits šķiet parādāmies no akmens.

Tātad noslepkavotais vīrietis bija dinozauru meklētājs.

Tieši tā. "Bagātība", par kuru viņš runājis, varēja būt mēģinājums maldināt vai vienkārši runas veids. Tā ir bagā­tība, tikai attiecas uz paleontoloģiju.

Toms lūkojās uz attēlu. Viņš joprojām tik tikko spēja tam noticēt. Bērnībā viņš vienmēr bija gribējis kļūt par paleon­tologu, un, kamēr citi bērni izauga un pārstāja interesēties par dinozauriem, viņš nebija varējis tikt vaļā no sava sapņa. Tēvs bija virzījis viņu veterināra karjeras virzienā. Un te nu viņš bija, lūkodamies uz to, kam jābūt pārsteidzošai dino­zaura fosilijai.

Te arī ir tavs motīvs, sacīja Vaimens. Tas dinozaurs ir milzu bagātību vērts. Es pameklēju internetā. Vai esi dzir­dējis par dinozauru, vārdā Sjū?

Slaveno tiranozauru, kas atrodas Atradņu muzejā?

Jā, tas pats. Tūkstoš deviņi simti deviņdesmitajā gadā to atklāja kāds profesionāls fosiliju meklētājs, vārdā Sjū Hendriksons, Dienviddakotas neauglīgajā zemē. Lielākais un pats ideālākais T.Rex, kas jebkad atrasts. Pirms desmit ga­diem to pārdeva Sothebi/'s izsolē par vairāk nekā astoņiem miljoniem dolāru.

Toms viegli iesvilpās.

Šim jābūt vērtam desmit reizes vairāk.

Vismaz.

Tātad kur tas atrodas?

Vaimens Fords pasmaidīja un norādīja uz ekrānu.

Vai redzi to neskaidro kontūru ap dinozauru? Tas ir šķērsgriezums no atsegtā akmens, kurā fosilija ir iestiprinā­ta. Tas ir liels veidojums, vairāk nekā četrdesmit pēdu dia­metrā, un tam ir tik neparasta forma, ka to vajadzētu viegli pamanīt. Visa informācija par atrašanās vietu atrodama šeit. Vajag tikai pastaigāt apkārt, līdz to atrod.

Sākot ar Tiranozauru kanjonu.

Tā būtu apburoša sakritība. Patiesībā, Tom, tas varētu būt jebkur plakankalnē.

Varētu paiet nezin cik ilgs laiks, līdz to uziet.

Nedomāju vis. Esmu pavadījis tur daudz laika, dodo­ties pārgājienos, un es uzskatu, ka varētu to atrast nepilnā nedēļā. Tev ir ne tikai formācijas apveids, bet vari arī re­dzēt dinozaura galvu un augšējo ķermeņa daļu, kas sānos atklāta. Tam jābūt iespaidīgam skatam, kā dinozaura žokļi parādās no akmens.