Выбрать главу

Tieši tā viņš rīkosies.

Ja viņam būs šis te rokā, nāksies viņam piešķirt štata vie­tu. Bet tad jau viņam tā nemaz nebūs vajadzīga, vai ne? Viņš varētu dabūt darbu jebkur pat Britu muzejā. It īpaši Britu muzejā.

Korvuss saprata, ka bija aizturējis elpu, un tagad izelpoja.

Jā, tiešām, viņš nomurmināja. Tātad vecais džentl­menis galu galā bija spalvains.

Tas vēl nav viss.

Korvuss sacēla uzacis.

Melodija uzsita pa taustiņu, un parādījās vēl viens attēls.

šeit ir pārakmeņojušos muskuļu audu polarizēts attēls, kas palielināts simts reizes. Tas, protams, ir pilnībā fosils, bet tai jābūt pašai ideālākajai fosilijai, kas jebkad reģistrēta. Tas, uz ko mēs pašlaik skatāmies, ir patiesais dinozaura mus­kuļu audu attēls.

Korvuss atklāja, ka nespēj izteikt ne vārda.

Jā. Viņa atkal uzsita pa taustiņiem. Te tas ir palieli­nāts pieci simti reižu… Redziet, ir saskatāms kodols.

Klik!

Mitohondrijs.

Klik.

Un šeit Goldži komplekss.

Klik.

Ribosomas…

Korvuss izstiepa roku.

Stop! Apstājies uz mirkli. Viņš aizvēra acis un dziļi ieelpoja. Tad viņš atvēra acis. Pagaidi, lūdzu, bridi!

Viņš piecēlās, noturēja sevi līdzsvarā, ar vienu roku at­balstīdamies pret krēsla atzveltni, un ievilka dziļu elpu. Rei­bonis pārgāja, atstājot viņu dīvainā kārtā pārlieku modru. Viņš pārlaida skatienu laboratorijai. Tā bija klusa kā kaps, varēja dzirdēt tikai vieglu gaisa dūkoņu, datora sanoņu, sa­just epoksīdsveķu, plastmasas un sakarsušas elektronikas smaržu. Viss bija tieši kā iepriekš un tomēr pasaule bija mainījusies. Viņam prātā pavīdēja nākotnes vīzija balvas, visvairāk pārdotā grāmata, lekcijas, nauda, prestižs, štata vieta bija tikai sākums.

Viņš paskatījās uz Krukšanku. Vai arī viņa to visu redzē­ja? Viņa nebija muļķe. Viņa domāja par visu to pašu, iztēlo­jās, kā tagad viņas dzīve mainījusies uz visiem laikiem.

Melodija…

Jā. Tas ir brīnišķīgi.

Viņam izdevās apsēsties.

Tas bija neparasti. Pat šis mazais paraugs bija lielisks atklājums. Un ja vēl tikai iedomājās, ka droši vien pastāvēja viss dinozaurs, ja viņa informācija bija pareiza. Ideāls pārakmeņojies T.Rex vēders neapšaubāmi pildīts ar pēdējo maltīti, smadzenes visā to krāšņumā, āda, trahejas, repro­duktīvie orgāni, deguna dobums, aknas, nieres, mugurkauls ar visām tā slimībām, brūcēm, tā dzīves vēsturi, viss ideāli atdarināts akmenī. Tas bija pats tuvākais, kam viņi jebkad nokļūtu juras perioda parkam reālajā dzīvē.

Melodija uzklikšķināja pa taustiņu.

Šeit ir kaulu smadzenes.

Pagaidi! Korvuss viņu apstādināja. Kas ir tās tum­šās lietiņas?

Kādas tumšās lietas?

Iepriekšējā attēlā?

Ak tās. Viņa atgriezās pie iepriekšējā attēla. Korvuss norādīja uz mazu melnu elementārdaļiņu attēlā.

Kas tas ir?

Droši vien pārakmeņošanās procesa artefakts.

Tas nav vīruss?

Tas ir pārāk liels. Un pārāk skaidri izteikts. Esmu diez­gan pārliecināta, ka tas droši vien ir ragmānis.

Jā, tas ir ticami. Piedod. Turpini!

Es to varētu izpētīt ar alfa elementārdaļiņu rentgena spektrometru, apskatīties, no kā tas veidots.

Tas ir brīnišķīgi, Melodija.

Viņa pagriezās pret Korvusu ar sasarkušu un starojošu seju.

Vai drīkstu uzdot jautājumu?

Viņš vilcinājās, bet tad saņēmās. Viņam būs vajadzīga Me­lodijas palīdzība, tik daudz bija skaidrs, un nodot pāris sla­vas gramu sieviešu kārtas laboratorijas asistentei būtu daudz labāk, nekā dalīties visā ar vēl vienu kuratoru. Melodijai ne­bija nekādu sakaru, nekādas varas, nebija nākotnes, viņa bija tikai vēl viena nenodarbināta doktorante. Bija tikai vēl la­bāk, ka viņa ir sieviete un netiks uztverta nopietni.

Viņš aplika Melodijai apkārt roku un pieliecās tuvāk.

Protams.

Vai ir atrodams vēl kas?

Korvuss nespēja pretoties smaidam.

Man ir aizdomas, Melodija, ka tur ir atrodams vesels dinozaurs.

Divdesmit ceturtā nodaļa

Sallija jutās vairāk uztraukusies, nevis pacilāta, skatoties uz datora izveidoto attēlu, kuru Toms bija izklājis uz galda.

Tas tikai kļūst ļaunāk un ļaunāk, viņa sacīja.

Labāk un labāk, tu gribi teikt, šī ir tieši tāda informā­cija, kādu man vajadzēja, lai identificētu nogalināto un at­rastu viņa meitu.

Sallija nodomāja, ka tas ir tipiski Tomam stūrgalvīgi dar­boties kaut kādas dziļas morālas pārliecības dēļ, lai gan tā­dējādi vienmēr viņam radās nepatikšanas. Tā viņš gandrīz bija Hondurasā gājis bojā.

Klausies, Tom, šis vīrs nelegāli meklēja fosilijas uz federālās zemes. Viņš noteikti bija iesaistīts fosiliju melnajā tirgū un varbūt pat organizētajā noziedzībā. Viņš bija slik­tais vīrs un tika noslepkavots. Tev nevajag tajā iejaukties. Un pat tad, ja tu atrastu viņa meitu, fosilija nepiederētu viņai. Tu pats teici, ka tā pieder valstij.

Es devu solījumu mirstošam vīram, un tas ir visa sā­kums un beigas.

Sallija bezpalīdzīgi nopūtās.

Toms riņķoja ap galdu kā pantera ap medījumu.

Tu vēl neesi pateikusi, ko tu par to domā.

Protams, tas ir apbrīnojami, bet tā nav lietas būtība.

Tā ir gan būtība. Tas ir pats svarīgākais paleontoloģijas atklājums, kāds jebkad veikts.

Lai būtu kā būdams, Salliju piesaistīja dīvainais attēls. Tas bija neskaidrs, miglains, bet neapšaubāmi kaut kas vairāk par vienkāršu skeletu. Tas bija dinozaurs, pilnīgs, apbedīts ak­menī. Tas gulēja uz sāniem, kakls bija atmests atpakaļ, žokļi vaļā, divas priekšējās ekstremitātes paceltas, it kā tas mēģi­nātu izskrāpēt sev ceļu uz brīvību.

Kā tas tik labi saglabājies?

Tai jābūt pašai unikālākajai apstākļu kombinācijai, ko es nespēju saprast.

Vai varētu būt palicis kāds organisks materiāls? DNS?

Gandrīz vai neiespējami. Tas ir vismaz sešdesmit pie­cus miljonus gadu vecs.

Pārsteidzoši, cik svaigs tas izskatās, gandrīz vai tā, ka tam vajadzētu smirdēt.

Toms iesmējās.

Tas nav pirmais pārakmeņojies dinozaurs, kas atrasts. Gadsimta sākumā dinozauru mednieks, vārdā Čārlzs Sternbergs, atrada pārakmeņojušos putniegurņa dinozauru Montānas štatā. Es atceros, ka bērnībā to redzēju Dabas vēstu­res muzejā Ņujorkā, bet tas nav ne tuvu tik pilnīgs kā šis.

Sallija pacēla attēlu.

Izskatās, ka viņš nomiris agonijā, kakls atgāzts un žokļi pavērti.

Tā ir viņa.

Tu vari to pateikt? Sallija paskatījās tuvāk. Es neko tur lejā neredzu, tikai neskaidras kontūras.

Sieviešu kārtas tiranozauri droši vien bija lielāki un ne­gantāki nekā vīriešu kārtas. Un, tā kā tas ir lielākais T.Rex, kas jebkad atrasts, tad es pieņemu, ka tā ir viņa.

Lielā Berta.

Tas kakla locījums radies, kad cīpslas izžuva un sarā­vās. Vairums dinozauru skeletu tiek atrasti ar izliektiem kak­liem.

Sallija iesvilpās.

Un ko tagad? Vai tev ir kāds plāns?

Bez šaubām. Ļoti neliels skaits cilvēku to saprot, bet pastāv milzīgs dinozauru fosiliju melnais tirgus. Dinozauru fosilijas ir milzīgs bizness, un daži dinozauri ir vērti miljo­nus kā šis, piemēram.

Miljonus?

Pēdējais T.Rex, kas parādījās tirgū, tika pārdots par vai­rāk nekā astoņiem miljoniem, un tas bija pirms desmit ga­diem. Šis ir vērts vismaz astoņdesmit.

Astoņdesmit miljonus?

Apmēram.

Kas gan tik daudz maksātu par dinozauru?