Jūsu tēja. Viņš pasniedza tasīti ar apakštasīti Tomam.
Toms paņēma to un iemalkoja tēju.
Es uzstāju, lai mana tēja tiktu pagatavota angļu stilā, nevis kā tie barbariskie amerikāņi to gatavo. Dīrborns iesmējās un, izdzēris tasīti tukšu ar vienu piegājienu, nolika to atpakaļ, tad ar tuklo roku pastiepās pēc kūciņas, atgrieza to vēl kūpošu vaļā, nozieda bagātīgi ar saputoto krējumu un iemeta mutē. Tad viņš pasniedzās pēc apaļmaizītes, uzlēja virsū nedaudz mīksta sviesta, pagaidīja, līdz tas jau kūst, un tad sāka ēst. Lūdzu, cienājieties! Viņš sacīja apslāpētā balsī.
Toms paņēma eklēru un iekodās tajā. Pa kūciņas otru pusi izšļācās putukrējums un nopilēja lejā pa viņa roku. Viņš nolaizīja krējumu un noslaucīja roku.
Dīrborns pašmaukstināja lūpas, noslaucīja tās ar salveti un turpināja:
Vezerss nebija paparžu un zivju vīrs. Viņš meklēja tiešām īpašus eksemplārus. Viņš visu mūžu vēlējās atrast to vienu lielo ķērienu. Lielie dinozauru mednieki ir visi viena tipa. Viņi nedzenas pēc naudas. Viņi ir apsēsti. Galvenais ir medību satraukums, atklājuma saviļņojums, apsēstība atrast kaut ko, kas ir patiešām rets un vērtīgs, tas viņus dzen uz priekšu.
Viņš ielēja otro tējas tasi, pacēla pie lūpām un izdzēra līdz pusei ar vienu malku.
Es nodarbojos ar Maikstes atradumiem, bet citādi liku viņu mierā. Viņš reti man stāstīja, ko dara vai kur meklē, šoreiz tomēr sāka klīst runas, ka viņš atradis ko ievērojamu plakankalnes apkārtnē. Viņš runāja ar sasodīti pārāk daudziem cilvēkiem, meklējot informāciju, ar ģeofiziķiem, kosmoķīmiķiem, paleontoloģijas kuratoriem dažādos muzejos. Tas nebija gudri no viņa puses. Viņš bija pārāk labi zināms. Baumas sāka klīst ātri vien. Visi zināja, kā viņš darbojas viņa mājās izveidotais GPR un viņa piezīmju grāmatiņa jau bija leģendāras -, tāpēc neesmu pārsteigts par to, ka viņam dzinās pakaļ. Piedevām visas plakankalnes ir federālā zeme tā ir Zemes pārvaldes biroja pārziņā. Viņam tur nevajadzēja atrasties. Itin viss, kas paņemts bez atļaujas, ir zādzība skaidri un vienkārši.
Kādēļ lai viņš tā riskētu?
Tas nav nekāds lielais risks. Viņš nav vienīgais, kurš tā rīkojas. Vairums Zemes biroja īpašumu ir tik tālu, ka iespējas tur tikt noķertam gandrīz nav.
Kādus atradumus viņš jums piegādāja?
Dīrborns pasmaidīja.
Es nekad nestāstu par tiem, ar kuriem sadarbojos. Pietiks ar to, ka teikšu: viņš nekad mani neapgrūtināja ar viduvējībām. Runā, ka viņš varēja saost mazus beigtus dinozaurus, lai gan tie apglabāti jau pirms miljoniem gadu.
Viņš elēģiski nopūtās, pārtraukdams nopūtu ar marmelādes cepuma iemešanu sev mutē.
Viņa problēma bija nevis dinozauru atrašana, bet gan ko ar tiem iesākt, kad tie atrasti. Finansiālā puse vienmēr viņu mulsināja. Es mēģināju palīdzēt, bet viņš vienmēr iekūlās nepatikšanās. Viņš bija sarežģīts vīrs, vienpatis, ass, viegli apvainojās. Protams, viņš varētu atrast dinozauru, kas vērts pusi miljona dolāru, bet, tikai lai dabūtu to fosiliju ārā no zemes un aizsūtītu uz laboratoriju, tas viņam izmaksātu simts tūkstošus. Vajag apmēram trīsdesmit tūkstošus cilvēka darba stundu, lai lielo dinozauru notīrītu un sagatavotu un tajā skaitā nav iekļauta tā izbāšana. Vezerss pārāk daudz rūpējās par saviem dinozauriem, un rezultātā viņam nekad nebija naudas. Bet atrast tos viņš noteikti varēja.
Vai jums ir kāda nojausma par to, kurš viņu noslepkavoja?
Nē. Bet nav grūti uzminēt, kas notika. Daži no tiem mazāk veiksmīgajiem bija sākuši viņu izsekot. Kā jau teicu, sāka klīst runas. Viņš uzdeva pārāk daudz jautājumu pārāk daudziem ģeologiem, it īpaši tiem, kuri pētīja K-T masas izzušanu. Visi zināja, ka Maikste klaiņo, ošņā ko nozīmīgu. Mans pieņēmums, ka viņu noslepkavoja kāds, kurš gribēja tādu slavu, kāda būtu tikusi viņam.
Toms paliecās uz priekšu.
Vai jums ir padomā kāds noteikts cilvēks?
Dīrborns pakratīja galvu, paņēma eklēru un norija to.
Es pazīstu visus šajā biznesā. Melnā tirgus dinozauru mednieki ir rupji vīri. Tikšanās reizēs viņi sāk kauties ar dūrēm, viņi aplaupa citu medījumus, viņi melo, krāpjas, zog. Bet slepkavība? Tam es neticu. Es minētu, ka slepkava ir jaunienācējs vai arī kāds algotais, kurš ņem savu darbu pārāk nopietni.
Viņš iztukšoja savu tasīti un ielēja vēl vienu.
Un kādas ir tās baumas, kuras jūs minējāt?
Pāris gadu Vezerss bija mēģinājis izpētīt smilšakmens slāņus, kas zināmi kā Velna līča formācijas Ņūmeksikā.
Velna līcis?
Gandrīz visi T.Rex, kas jebkad pastāvējuši, ir atrasti tajās milzīgajās nogulās, kas parādās dažādās vietās Klinšu kalnos, bet kas nekad nav bijušas Ņūmeksikā. Slāni pirmo reizi atklāja paleontologs, vārdā Bārnums Brauns, Velna līcī, Montānas štatā, apmēram pirms simts gadiem, kad viņš atrada pasaulē pašu pirmo T.Rex. Bet Vezersa meklējumi sniedzās tālāk par Velna līča iežiem. Viņam bija apsēstība ar K-T robež virsmu.
Ar Cretaceous-Tertianj robežvirsmu?
Tieši tā. Redziet, Velna līča formāciju klāj K-T robežvirsmas slānis. Tas slānis, kurš ir tikai pusi collas biezs, raksturo notikumu, kas nogalināja dinozaurus, asteroīda uzlidojumu. Pasaulē nav daudz tādu vietu. Man šķiet, ka tieši tas aizveda viņu līdz augsto pakalnu zemei Abikijai.
Kāpēc viņš meklēja tieši K-T robežvirsmas slāni?
Neesmu pārliecināts. K-T robežvirsma ir gluži vai pats interesantākais iežu slānis, kāds jebkad atklāts. Tajā ietilpst sanesu ieži no asteroīda trieciena, kā ari pelni no mežu degšanas. Ir tāda īpaši skaidra K-T robežvirsmas slāņa iežu secība Ratonas līcī Kolorādo štatā. Tie visi atklāj iespaidīgu stāstu. Asteroīds trāpīja vietā, kur tagad atrodas Jukatanas pussala, Meksikā, nokrītot tādā leņķī, ka izkaisīja kausētus sanesu iežus pāri lielākajai daļai Ziemeļamerikas. Asteroīds tika nosaukts maiju vārdā par Čiksulubu, tas nozīmē "Velna aste" jauki, vai ne?
Viņš iesmējās un izmantoja izdevību apēst vēl vienu kūciņu.
Čiksulubs trāpīja Zemi. Tas bija tik liels, ka, tā apakšai saskaroties ar Zemi, augšgals bija lielāks par Everestu.
Saskarsmes brīdī tas iztvaicēja lielu zemes garozas daļu, uzspridzinot to vairāk nekā simts kilometru platumā. Tā izsitās cauri Zemes atmosfērai un aizgāja orbītā, daļa no tās pacēlās pusceļā līdz Mēnesim, līdz nokrita atpakaļ ar ātrumu vairāk kā divdesmit pieci tūkstoši jūdžu stundā. Krītošais materiāls pārkarsēja vairumu atmosfēras, uzsākot gigantiskus ugunsgrēkus, kas noslaucīja no Zemes vairākus kontinentus, izdalot simtiem miljardu tonnu oglekļa dioksīda, simtiem miljardu tonnu metāna un septiņdesmit miljardu tonnu sodrēju. Dūmi un putekļi bija tik biezā kārtā, ka Zeme kļuva tik tumša kā pati tumšākā ala, visa fotosintēze apstājās, un pārtikas ķēdes sabruka. Iestājās tāda kā atoma ziema, un Zeme sala mēnešiem; tam uzreiz sekoja ātri progresējošs siltumnīcas efekts, kuru izraisīja pēkšņā oglekļa dioksīda un metāna atbrīvošanās. Pagāja vairāk nekā simt trīsdesmit tūkstoši gadu, līdz Zemes atmosfēra atvēsinājās un kļuva atkal normāla.
Dīrborns pašmakstināja lūpas, ar milzīgu, sārtu mēli nolaizot krējuma pilienus no tām.
Tas viss ir skaisti redzams K-T iežos Ratonas līcī. Pirmkārt, var redzēt sanesu iežus no paša trieciena. Šis slānis ir pelēks, un tajā ir plaši sastopams retais elements irldijs, kas atrodams tikai meteorītos. Zem mikroskopa var ieraudzīt, ka tas ir pilns ar nelielām lodītēm, sasalušām sakusuša ieža pilītēm. Virs šī slāņa ir otrs slānis, nāvīgi melns, kuru viens ģeologs nosaucis par "Krita pasaules pelniem". Ģeologi ir paši poētiskākie zinātnieki, vai jums tā nešķiet?