Madokss vēlreiz sasprindzināja muskuļus.
Mēs kļuvām par draugiem, patiesībā par brāļiem. Un tad vai zini, ko viņš izdarīja?
Sallija mēģināja pakustināt muti un izdvest:
Ko tad?
Viņš mani izlaida no tās vietas. Es sēdēju desmit līdz piecpadsmit gadus par slepkavību, bet viņš par mani galvoja manā pēdējā apelācijas reizē, iedeva man naudu un pagādāja darbu. Tāpēc, kad viņš lūdza man izdarīt pakalpojumu, es nespēju atteikties. Vai zini, kas tas bija par lūgumu?
Nē.
Dabūt to piezīmju grāmatiņu.
Sallija atkal norija siekalas, cīnīdamās pret jaunu baiļu uzviļņojumu. Viņš nekad to nestāstītu, ja netaisītos viņu nogalināt.
Viņš beidza sasprindzināt muskuļus, pagriezās, paņēma kreklu un uzvilka to.
Vai tagad redzi, kāpēc es tik ļoti pūlos? Bet man ir jāpiezvana. Būšu atpakaļ.
Tad viņš pagriezās un izgāja no mazās cietuma telpas.
Deviņpadsmitā nodaļa
Kad mašīna tuvojās Tuksonai, Toms vēlreiz pārbaudīja mobilo telefonu un atklāja, ka beidzot ir atkal zonā. Viņš apskatījās, cik rāda pulkstenis. Viņš bija pavadījis pie Dīrborna vairāk laika, nekā viņam likās. Bija jāpasteidzas, lai paspētu uz savu lidojumu sešos trīsdesmit.
Viņš piespieda mājas numura taustiņu, lai pārbaudītu, kā klājas Sallijai. Telefons vairākas reizes nozvanīja, līdz ieslēdzās automātiskais atbildētājs.
Sveiki, šeit Toms un Sallija. Toms ir devies darba darīšanās, un es negaidīti esmu projām no mājām, tāpēc mēs nevarēsim ar jums uzreiz sazināties. Atvainojiet, es vēlāk visiem piezvanīšu. Atstājiet ziņojumu, paldies! Sekoja pīkstiens, un Toms pārsteigts nolika telefonu, pēkšņi uztraucies. Ko nozīmēja šī negaidītā būšana projām no mājām? Kāpēc Sallija nebija viņam piezvanījusi? Varbūt viņa bija zvanījusi viņa telefons bija ārpus zonas Dīrborna mājā. Viņš ātri pārbaudīja telefonu, bet neparādījās neviens zvanītājs.
Ar pieaugošu neomulību Toms atkal nospieda savas mājas numuru un noklausījās ziņojumu uzmanīgāk. Sallijas balss nepavisam neizklausījās normāla. Toms piestāja ceļa malā un zvanīja vēlreiz, klausoties pavisam, pavisam uzmanīgi. Kaut kas bija ārkārtīgi nepareizi. Toms juta, kā sirds pēkšņi strauji dauzās. Viņš uzbrauca atpakaļ uz šosejas, gumijas riepām griezīgi nošvīkstot. Palielinādams ātrumu, viņš piezvanīja
Santafē policijai un palūdza, lai viņu savieno ar detektīvu Vaileru. Pēc diviem kaitinošiem savienojumiem atskanēja pazīstamā, flegmātiskā balss.
Šeit Toms Brodbents.
-Jā?
Esmu ārpus pilsētas un tikko piezvanīju uz majam. Kaut kas pie manis nav gluži kārtībā. Manai sievai vajadzētu būt mājās, bet viņas nav, un viņa automātiskajā atbildētājā atstājusi ziņojumu, kam nepavisam nav nekādas jēgas. Man šķiet, ka viņa piespiesta to ierunāt. Kaut kas ir noticis.
Brīdi klausulē bija klusums, un tad Vailers sacīja:
Es tūlīt pat uz turieni aizbraukšu un paskatīšos.
Es gribu, lai jūs izdarāt ko vairāk. Es gribu, lai jūs savācat visus iespējamos spēkus un atrodat viņu.
Jums šķiet, ka viņa nolaupīta?
Toms mirkli svārstījās.
Es nezinu.
Atkal iestājās klusums.
Vai ir vēl kas tāds, ko mums vajadzētu zināt?
Esmu jums pateicis visu, ko zinu. Brauciet uz turieni, cik vien ātri iespējams.
Es personiski par to parūpēšos. Vai jūs dodat mums atļauju ielauzties, ja durvis ir aizslēgtas?
Jā, protams.
Kad jūs būsiet atpakaļ pilsētā?
Mana lidmašīna no Tuksonas ielido septiņos trīsdesmit.
Iedodiet man savu numuru, es jums pazvanīšu no jūsu mājām.
Toms pateica savu mobilā telefona numuru un nolika klausuli. Viņu pārņēma bezpalīdzības sajūta un pašpārmetumi. Kāds gan viņš bijis muļķis, ka atstājis Salliju vienu pašu!
Viņš sāka braukt ātrāk, piespiežot pedāli līdz pašai grīdai, lidojot pa asfaltu ar ātrumu pāri simts jūdzēm. Lidmašīnas nokavēšana nebija pieļaujama.
Pēc piecpadsmit minūtēm iezvanījās viņa mobilais telefons.
Vai es runāju ar Tomu Brodbentu?
Tas nebija Vailers.
Klausieties, es gaidu svarīgu…
Aizveries, Tomij zēn, un klausies!
Kas, pie velna…
Es teicu, aizveries!
Klusums.
Pie manis ir tava mazā lēdija. Sallija. Viņa ir drošībā uz kādu laiku. Vienīgais, ko vēlos, ir piezīmju grāmatiņa. Saproti? Tikai atbildi ar "jā" vai "nē".
Toms sagrāba klausuli tik stingri, it kā gribētu to salauzt.
Jā, viņam beidzot izdevās pateikt.
Kad es dabūšu piezīmju grāmatiņu, tu dabūsi atpakaļ Salliju.
Klausies, ja tu pat…
Es neatkārtošos. Pie velna, aizveries!
Toms dzirdēja, kā virs smagi elpo klausulē.
Tad viņš sacīja:
Kur tu esi?
Esmu Arizonā…
Es gribu, lai tu klausies manī. Ļoti uzmanīgi. Vai vari to darīt?
-Jā.
Kad nolaidīsies tava lidmašīna, iekāp mašīnā un brauc uz Abikiju. Izbrauc cauri pilsētai un dodies uz astoņdesmit ceturto šoseju ziemeļos no dambja. Nekur neapstājies. Tev vajadzētu līdz turienei nokļūt ap deviņiem. Vai pie tevis ir piezīmju grāmatiņa?
-Jā.
Labi. Es gribu, lai tu to paņem, ieliec plastmasas maisā un ietin kopā ar drazām, lai tas izskatās kā atkritumu maiss. Drazām jābūt dzeltenā krāsā. Saprati? Spoži dzeltenā. Pabrauc turp un atpakaļ pa astoņdesmit ceturto šoseju starp dambi un pagriezienu uz Rēgu rančo. Brauc tieši ar sešdesmit jūdzēm, ieslēdzis mobilo telefonu. Zona ir diezgan laba, tikai pāris vietās nav. Tad es tev piezvanīšu un došu turpmākos norādījumus. Skaidrs?
-Jā.
Kāds ir tava lidojuma numurs?
Southivest Airlines 662.
Labi. Es pārbaudīšu, kad tu tiešām ielido, un gaidīšu tevi pie Rēgu rančo stundu un divdesmit piecas minūtes vēlāk. Neiebrauc mājās, nedari neko citu kā dodies pa taisno uz Abikiju. Vai saprati? Vienkārši braukā uz priekšu un atpakaļ starp dambi un Rēgu rančo, līdz es tev piezvanīšu. Brauc ar ātrumu sešdesmit jūdzes stundā.
Jā. Bet ja tu viņai nodarīsi sāpes…
Nodarīt sāpes Sallijai? Viņa tiks kārtīgi aprūpēta, ja vien tu darīsi visu tieši tā, kā es lieku. Un, Tom? Nekādas policijas! Ļauj man tev pastāstīt, kāpēc. Neviena nolaupīšana nekad nav bijusi veiksmīga, ja tikusi iesaistīta policija. Vai esi kādreiz dzirdējis šo statistiku? Kad tiek pasaukta policija, nolaupīšana neizdodas, un upuris parasti mirst. Ja tu piezvanīsi policijai, ar mani ir cauri. Policija visu pārņems, darīs savu darāmo, un viņi nepievērsīs uzmanību ne tavām, ne manām vajadzībām. Tu zaudēsi kontroli, es zaudēšu kontroli, un Sallija mirs. Vai saproti, ko saku? Tu piezvanīsi policijai un varēsi noskūpstīt sievu uz ardievām cauri nerūsējoša tērauda restēm Rietumu lidostas pagrabā. Skaidrs?
Klusums.
Vai es visu skaidri pastāstīju?
-Jā.
Labi. Būsim tikai mēs divatā, jebkurā laikā kontrolējot situāciju. Es dabūšu piezīmju grāmatiņu, tu savu sievu. Pilnīga kontrole. Saprati?
-Jā.
Zvanītājs beidza sarunu.
Toms tik tikko spēja pabraukt, ar pūlēm spēdams saskatīt ceļu. Gandrīz uzreiz atkal iezvanījās telefons. Tas bija Vailers.
Mister Brodbent? Mēs atrodamies jūsu mājās, dzīvojamā istabā, un man šķiet, ka mums ir problēma.