Mana kāja! Madokss iekliedzās, nometot ieroci un neprātīgi ieplēšot bikses, neprātā meklējot ievainojuma vietu. Mana kāja! Asinis šļācās ārā, viņa asinis, un to bija tik daudz! Es līdz nāvei noasiņošu!
Sieviete atkāpās, notēmējot uz Madoksu ar viņa paša Glock. Redzot, kā viņa tur ieroci, Madokss uzreiz saprata, ka viņa prot to lietot.
Nē! Pagaidi! Lūdzu!
Viņa neizšāva.
Nebija ari vajadzības. Asinis kas šļācās kā no geizera applūdināja viņa bikses.
Sallija iebāza ieroci aiz jostas un piesteidzās pie Brodbenta, kas sašauts gulēja zemē. Madokss vēroja viņu, pārņemts ar atvieglojumu, ka Sallija nebija viņu nošāvusi. Viņš juta, kā pār vaigiem līst pateicības asaras, taču tad viņam sāka reibt galva un kanjonu nogāzes sāka riņķot. Madokss mēģināja piecelties, taču jutās tik vārgs, ka pat nespēja pacelt galvu, atslīdot atpakaļ smiltīs kaitinošā vājumā, it kā viņu kāds turētu piespiestu pie zemes.
Mana kāja… viņš gārdzoši ieteicās. Madokss gribēja to apskatīt, bet nevarēja, tam viņš bija par vāju, vienīgais, ko viņš redzēja, bija vienmērīgās, zilās debesis augšā. Galva šķita tālu prom, it kā viņš būtu pārvērties par dūmiem un celtos gaisā, izplestos un izklīstu, kļūdams par neko.
Un tad viņš vairs nebija nekas.
Treša nodaļa
Vaimens Fords apstājās blakus akmens kolonnai un ieklausījās. Viņš bija tālumā dzirdējis automātiskā ieroča šāvienus, iespējams, tas bija MI6, kam sekoja divi dobjākas skaņas šāvieni droši vien no lielāka kalibra ieroča. Šķita, ka skaņas nāca no attālā Velna kapsētas gala, kādu jūdzi uz ziemeļaustrumiem.
Viņš nogaidīja un ieklausījās, taču pēc šiem šāvieniem viss bija kluss.
Fords pavirzījās dziļāk ēnā. Notika kaut kas neparasts. Ja viņš kaut ko CIP darbā bija iemācījies, tad to, ka izdzīvoja tas, kura rīcībā bija labāka informācija. Varēja aizmirst ieročus, treniņus, augstās tehnoloģijas aprīkojumu. Cīņā tika uzvarēts pirmkārt un galvenokārt, ja bija informācija. Un tieši tās viņam tik ļoti pietrūka.
Fords pacēla blašķi, paskalināja ūdeni, noņēma vāciņu un iedzēra nelielu malku. Viņam bija atlicis mazāk par litru, un tuvākais drošākais ūdens avots atradās divdesmit jūdžu attālumā. Viņam neatlika nekas cits ko darīt, kā tikai doties tieši līdz ūdenim. Tomēr šāvieni bija skanējuši netālu, un paietu tikai divdesmit minūtes, līdz viņš sasniegtu ieleju, no kurienes tie bija nākuši.
Fords apgriezās, nolēmis uzzināt, kas šeit notiek. Viņš soļoja pāri Velna kapsētai, pretim ieejai kanjonā ziemeļaustrumu pusē, paejot garām zemām smilšu kāpām. Pārrāpies pāri vairākiem plakaniem akmeņiem, viņš nonāca pie sausas gultnes un turpināja ceļu pa to.
Attālais Velna kapsētas gals bija vēl dīvaināks, nekā viņš to bija iedomājies. Kanjona nogāzes abās pusēs atkāpās, un smilšakmens slānis mainījās ar vulkānisko tufu. Kanjoni, kas veda strupceļā, papletās un atklāja skatienam neskaitāmas kailu akmens kupolu kaudzes. Tā bija sarežģīta un mulsinoša zeme. Kaut kur šajā apkaimē bija atrodama dinozaura fosilija.
Fords nogrozīja galvu. Kāds gan viņš bija muļķis, ka turpināja domāt par dinozaura atrašanu. Viņam veiksies, ja tiks ārā no šejienes dzīvs.
Ceturta nodaļa
Toms atvēra acis un ieraudzua, ka pār viņu noliekusies Sallija, viņas blondie mati slīga pār viņa seju, un viņš sajuta to smaržu. Sallija slaucīja viņa seju ar noplēstu apģērba gabalu.
Sallija? Vai ar tevi viss kārtībā?
Jā, viss ir labi. Tev gan ir trāpījusi lode. Viņa mēģināja smaidīt, taču balss viņai drebēja. Uz kādu bridi tu atslēdzies.
Un kas notika ar viņu?
Miris… Man tā šķiet.
Toms atslāba.
Cik ilgi es biju…
Tikai pāris sekundes. Jēziņ, Tom, es jau nodomāju… Viņa apklusa. Ceturtdaļu collas pa labi un… nu nekas. Tev sasodīti veicās.
Toms mēģināja piecelties un saviebās, jo galva sāpīgi pulsēja.
Sallija viegli noguldīja viņu atpakaļ.
Es vēl nebeidzu. Iespējams, ka tev ir kontūzija, taču lode nav skārusi kaulu. Tas tavas cietās galvas dēļ. Sallija apsēja viņam ap galvu zilu zida auduma strēmeli. Man šķiet, ka Armani vajadzētu ražot galvas apsējus. Tu izskaties burvīgi.
Toms mēģināja pasmaidīt, taču atkal saviebās.
Pārāk cieši?
Nē, nepavisam.
Starp citu, esmu tev parādā pateicību. Tu labi izmantoji to nepielādēto pistoli.
Toms pastiepās un saņēma viņas roku.
Palīdzi man piecelties sēdus. Šķiet, ka mana galva kļūst skaidrāka.
Sallija piecēla viņus sēdus un tad palīdzēja nostāties uz kājām. Toms grīļojās, taču reibonis drīz vien nozuda.
Vai esi pārliecināts, ka viss kārtībā? Sallija jautāja.
Es vairāk uztraucos par tevi, nevis sevi.
Man ir priekšlikums: tu uztraucies par mani, un es uztraukšos par tevi.
Toms nostājās stingrāk, mēģinādams ignorēt slāpes. Viņš ieraudzīja smiltīs guļam vīrieti neģēli, kurš bija nolaupījis un tad mēģinājis izvarot un nogalināt viņa sievu. Viņš gulēja uz muguras, bez krekla, rokas pie sāniem, un izskatījās it kā viņš būtu gluži vienkārši aizmidzis. Abas kājas bija izstieptas, taču džinsos labajā kājā bija redzams milzīgs caurums, kas bija piesūcies melns no asinīm. Zem tā liela peļķe ieplūda smiltīs.
Toms pietupās. Vīrietim bija iekritusies, kalsna seja, viņš nebija skuvies, melnie mati bija pilni ar smiltīm. Mute bija gandrīz vai smaidā ieplesta, galva atgāzta atpakaļ, atklājot neglīto ādamābolu, kas bija klāts ar rugājiem. No mutes kaktiņa bija notecējušas siekalas. Viņa acis bija gandrīz vai pievērtas, taču ne pilnīgi. Augumam piemita ieslodzītā muskuļainais izskats.
Toms pieskārās viņa kaklam, pārbaudot pulsu, un bija satriekts, to atradis.
Vai viņš ir miris? pajautāja Sallija.
Nē.
Ko darīsim?
Toms mēģināja noplēst slapjo bikšu staru, bet džinsi bija pārāk cieši. Viņš izņēma nazi, kas bija piestiprināts pie vīrieša jostas, atgrieza bikšu staru un atritināja audumu. Kāja un cirksnis bija briesmīgā stāvoklī, taču Tomam nebija nekā, ar ko varētu noslaucīt asinis, lai redzētu kaut ko skaidrāk. Lode bija izgājusi cauri ceļgalam, noraujot nost gandrīz visu tā aizmugurējo daļu. Pa to turpināja plūst asinis.
Izskatās, ka lode trāpījusi pa augšstilba artēriju.
Sallija novērsa skatienu.
Palīdzi man aizvilkt viņu tā akmens ēnā.
Viņi uzslēja ievainoto sēdus. Toms noplēsa no krekla nelielu auduma strēmeli un izveidoja no tā apsēju, lai apstādinātu asins plūsmu. Viņš pārmeklēja nelieša kabatas un atrada viņa maku, atvēra to un izvilka Ohaio štata vadītāja apliecību, uz kuras bija fotogrāfija vīrietis ar pašpārliecinātu skatienu un iedomīgu, greizu smaidu, īsts psihopāts.
Džimsons A. Madokss, Toms skaļi izlasīja. Viņš pārmeklēja maku un izvilka biezu skaidras naudas, kredītkaršu un čeku žūksni. Viņa uzmanību saistīja notraipīta vizītkarte.
lans Korvuss, D. Phil. Oxson.F.R.P.S.
Kuratora palīgs
Mugurkaulnieku paleontoloģijas nodaļa
Amerikas Dabas vēstures muzejs
Centrālais parks, Rietumu Septiņdesmit devītā iela