Pēkšņi gar plato priekšējo iluminatoru garām paskrēja klints; tūlīt arī sekoja briesmīgs trieciens un automātu šāvieniem līdzīgi rībieni, kad rotora gabali šķīda kā šrapneji caur fizelāžu. Pilota palīgs tika atmests vienā malā no lidojošām šķembām, asinīm notraipot ielauzto priekšējo stiklu. Spalgajai skaņai, metālam atsitoties pret klinti, sekoja bezsvara krišanas stāvoklis un tad milzīgs blīkšķis.
Klusums.
Tomam šķita, ka viņš peld ārā no tumsas, un viņam kādu brīdi bija jāpadomā, lai atcerētos, kur viņš atrodas avarējušā helikopterā. Viņš mēģināja pakustēties un atklāja, ka ir iesprostots uz sāniem vienā stūrī un viņam pāri sakritušas atlūzas. Toms it kā no tāluma sadzirdēja kliedzienus, hidrauliskā šķidruma (varbūt tās bija asinis?) pilēšanu, saoda aviācijas degvielas un degošas elektronikas smaku. Jebkāda kustība bija apstājusies. Toms mēģināja tikt ārā. Helikoptera vienos sānos vīdēja milzīgs, atvērts caurums, un Toms pa to ieraudzīja, ka viņi nolaidušies uz stāvas klints nogāzes. Helikopters iečīkstējās un sakustējās, izkrītot metāla kniedēm. Gaisu pamazām pildīja dūmi.
Toms pārkāpa pāri drazām un atrada Salliju, kura bija iesprostota tīklu un plastmasas kaudzē. Viņš atvilka nost tīklus.
Sallija!
Viņa sagrozījās un atvēra acis.
Es tevi dabūšu ārā. Viņš satvēra Salliju aiz pleciem un izvilka ārā, atvieglots ieraudzīdams, ka viņa šķiet tikai nedaudz apdullusi.
Tom! atskanēja Forda Vaimana balss.
Toms pagriezās. Fords kāpa pār atlūzām, pa viņa seju plūda asinis.
Uguns… viņš elsoja. Mēs degam! Tajā brīdī atskanēja šņācoša skaņa, un astes daļa aizdegās, uguns blāzmai apspīdot viņu sejas.
Toms aplika Sallijai roku un palīdzēja tikt pie spraugas fizelāžā, kur bija vienīgais ceļš ārā. Toms pieķērās pie tīkla un pastiepās uz augšu, atbalstīja roku pret apmali un pacēla Salliju līdz spraugai. Viņa satvēra izroboto apmali, un Toms palidzēja viņai tikt ārā no helikoptera uz fizelāžas, no kurienes bija redzams, ka līdz zemei jālec astoņas pēdas. Toms redzēja, ka uguns strauji apņem asti, lienot pa degvielas un elektrības līnijām.
Vai varēsi nolēkt?
Sallija pamāja ar galvu. Toms paturēja viņu lejā gar sāniem, un tad Sallija nolēca.
Skrien!
Ko, pie velna, tu tur vēl dari! viņa iekliedzās. Lec lejā!
Fords palika iekšā!
Tā tūlīt uzsprāgs!
Bet Toms jau bija pagriezies atpakaļ, kur ievainotais Fords mēģināja tikt līdz tīklam pie atveres. Viena viņa roka nevarīgi nokarājās.
Toms nogūlās uz vēdera, pastiepās cauri spraugai, sagrāba Fordu aiz veselās rokas un izcēla viņu ārā. Tieši tad, kad viņš bija Fordu izvilcis uz fizelāžas, apkārt uzbangoja melni dūmi, un Toms nolaida Fordu uz zemes.
Tom! Kāp nost! Sallija kliedza no apakšas, palīdzēdama Fordam tikt projām no helikoptera.
Tur palika Hits!
Tagad jau pa caurumu arī plūda melni dūmi. Toms iekāpa helikopterā un noliecās, meklēdams tajā svaiga gaisa slāni. Turēdamies zemu, viņš aizlīda līdz vietai, kur pēdējo reizi bija redzējis Hitu. Karavīrs bezsamaņā gulēja uz sāniem pilota kabīnē starp lausku kaudzēm. Karstuma viļņi dedzināja viņa sānus. Toms satvēra Hitu un pavilka, taču karavīrs bija smags un Tomam neizdevās viņu pakustināt.
Atskanēja apslāpēts būkšķis, un iekšā kaut kas aizdegās. Tomam pāri pārvēlās karstuma un dūmu vilnis.
Hit! Viņš iepļaukāja karavīru. Hits izvalbīja acis. Toms viņam vēlreiz iesita pa vaigu, un vīra acis kļuva skaidras.
Kusties! Ātrāk ārā!
Toms aplika rokas viņam ap pleciem un pacēla viņu sēdus. Hits ar pūlēm pieslējās uz ceļiem, purinot galvu, un viņam no matiem pilēja asins lāses.
Sasodīts…
Ārā! Mēs degam!
Jēziņ…
Šķita, ka Hits beidzot nonācis atpakaļ realitate, gatavs kustēties paša spēkiem. Tagad jau dūmi bija tik biezi, ka Toms tik tikko spēja ko saredzēt. Viņš ar roku taustījās pa grīdu, un Hits līda aiz viņa. Pēc veselas mūžības viņi sasniedza vietu, kur helikoptera fizelāža bija izliekusies uz augšu. Toms pagriezās, sagrāba Hitu aiz muskuļainās rokas un uzlika to uz tīkla.
-Kāp!
Gaisa nebija, un sīvie dūmi šķita kā stikla šķembas viņa plaušās.
Kāp, pie velna!
Hits paklausīja, kustēdamies gluži kā zombijs, un pa viņa rokām plūda asinis. Toms sekoja viņam, sākdams reibt. Viņš juta, ka tūlīt zaudēs samaņu, bija par vēlu. Tās bija beigas. Viņš juta, ka tvēriens kļūst vaļīgs…
Tad no augšas pasniedzās rokas, pavilka viņu augšup un izmeta no helikoptera. Viņš smagi nokrita smiltīs, un pēc brīža viņam blakus ar vaidu tikpat smagi nokrita Hits. Sallija nolēca abiem blakus viņa bija uzkāpusi atpakaļ uz helikoptera, lai izvilktu abus ārā.
Viņi grīļodamies un klibodami mēģināja tikt projām no degošā helikoptera, cik vien tālu iespējams. Beidzot Toms saļima elsodams un klepodams, vairs nespēdams paspert ne soli. Pa pusei lienot, pa pusei guļot smiltīs, viņš izdzirdēja apdullinošu troksni un sajuta pēkšņo svelmi, kad uzsprāga helikoptera degvielas tvertnes, apņemot visu lidaparātu ar liesmām.
Pēkšņi bija redzams dīvains skats: no uguns parādījās vīrietis, viss liesmojošs, pacēlis savā degošajā rokā ieroci. Ar savādu apņēmību viņš apstājās, nomērķēja un izšāva vienu šāvienu un tad lēnām nokrita kā statuja atpakaļ degošajā ellē un bija nozudis uz visiem laikiem.
Toms zaudēja samaņu.
4.nodaļa
Dabas vēstures muzejā Manhetenā bija iestājusies nakts. Liega vēja brāzma čabināja veco kļavu lapas muzeja parkā, un notekcauruļu fantastiskās akmens figūras pie jumtiem klusu tupēja uz tumšo debesu fona. Dziļi muzeja pagrabā dega gaisma Mineraloģijas laboratorijā, kur Melodija Krukšanka, noliekusi muguru pār mikroskopu, sēdēja un skatījās, kā atdalās šūnas.
Tas bija turpinājies jau trīsarpus stundas. Veneras elementārdaļiņas bija veicinājušas apbrīnojamu vairošanās uzplūdu veicinājušas šūnu atdalīšanās orģiju. Sākumā Melodijai bija šķitis, ka tās kaut kādā veidā bija uzsākušas ļaundabīga audzēja veidošanos, ļaundabīgo šūnu grupu. Taču drīz vien viņa saprata, ka šīs šūnas neatdalījās tā, kā to darīja audzēja šūnas vai pat jebkādas normālas šūnas.
Nē, šīs šūnas diferencējās.
Šūnu grupa bija uzsākusi pieņemt tās īpašības, kas piederēja šūnām, kuras veido apaugļotu embriju. Kamēr šūnas turpināja atdalīties, Melodija ieraudzīja vidū tumšu līniju, kas sāka izskatīties tieši pēc tādas, kāda attistījās visos mugurkaulnieku embrijos, un pamazām izveidotu mugurkaulu un muguras smadzenes radījumam, kurš attīstās.
Radījums.
Melodija, jau sasniegusi noguruma pēdējo robežu, pacēla galvu. Viņa vēl nebija iedomājusies, kas tieši varētu šeit augt, vai nu ķirzaka vai kas cits, bet bija vēl par agru ontoloģiskajā procesā ko uzzināt.
Viņa nodrebēja. Pie velna, ko viņa darīja? Būtu neprāts gaidīt un uzzināt. Tas, ko viņa tagad darīja, bija ne tikai muļķīgi, bet arī bīstami. Šīs elementārdaļiņas vajadzēja pētīt, ievērojot biodrošības ceturtā līmeņa noteikumus, nevis viņas visiem pieejamā laboratorijā.
Melodija paskatījās pulkstenī, tik tikko spēdama koncentrēt uzmanību uz rādītājiem. Viņa samirkšķināja acis, paberzēja tās, paskatījās pa labi un tad pa kreisi. Viņa bija tik nogurusi, ka sāka redzēt halucinācijas.