Ir vēl daži cilvēki, kuriem es vēlētos pateikties. Tomam un Sallijai Brodbentiem pirmkārt, kā arī Vaimenam Fordam, bez kura palīdzības šis dinozaurs tā arī nebūtu ieraudzījis dienas gaismu.
Atkal sekoja vētraini aplausi. Toms pavērās uz Fordu. Viņš vairs nebija tērpies mūka brūnajā talārā un sandalēs. Tagad viņam mugurā bija labs uzvalks, bārda apcirpta īsa, nevaldāmie mati kārtīgi sasukāti atpakaļ. Viņa seja ar lielajiem vaigu kauliem bija joprojām iedegusi no tuksnesī pavadītā laika un tikpat neglīta. Tomēr viņš jutās kā savā elementā, brīvi un ērti.
Melodija turpināja pateikties visiem cilvēkiem, kas bija viņas sarakstā, un pūlis sāka kļūt nemierīgs. Taču tad viņa apklusa, atkal papētīja savus katalogus un nervozi pasmaidīja. Telpā iestājās klusums.
Masačūsetsas tehnoloģijas institūta fiziķis Filips Morisons reiz norādīja, ka dzīvība ārpus kosmosa vai nu pastāv vai ari ne un ka jebkura no šīm iespējām ir prātam neaptverama. Tagad mēs šeit stāvam, zinot atbildi uz lielāko no zinātnes jautājumiem. Dzīvība ārpus kosmosa tiešām pastāv.
Svešas dzīvības atklājums ir bijis vairāku gadsimtu ilgs pieņēmumu un zinātniskās fantastikas temats, tas ir aprakstīts neskaitāmās grāmatās un attēlots filmās. Un tagad tas ir noticis. Un, protams, atklājums notika pilnīgi negaidīti svešas dzīvības mikrobs bija apglabāts fosilijā. Zinātniskās fantastikas rakstnieki ir izdomājuši visus iespējamos veidus, kā varētu notikt šis nozīmīgais atklājums, tomēr ne šo. Vēl viens pierādījums it kā mums tas vispār būtu vajadzīgs -, ka mūsu lielajā, skaistajā pasaulē vēl ir pietiekami daudz pārsteigumu, ko piedzīvot.
Šeit, Tuksneša paleontoloģijas izpētes centrā, mēs varēsim izpētīt šo jauno dzīvības formu drošībā bet atklāti, daloties savos atklājumos ar pasauli visas cilvēces labā. Nebūs nekādu noslēpumu, nekādu iespēju, ka šis atklājums tiks izmantots nepareiziem mērķiem, tas būs tikai cilvēces labā. Ne tikai tas, bet pati fosilija mums izstāstīs ļoti daudz par dinozauriem, it īpaši par tiranozauru viņu anatomiju, šūnu bioloģiju, kā viņi dzīvoja, ko viņi ēda, kā viņi vairojās. Un, visbeidzot, mēs uzzināsim daudz vairāk par to nozīmīgo notikumu pirms sešdesmit pieciem miljoniem gadu, kad mūsu planētā ietriecās asteroīds Čiksulubs, izraisot visu laiku lielāko dabas katastrofu. Mēs jau zinām, ka šie noslēpumainie svešie mikrobi, šīs Veneras elementārdaļiņas, nonāca uz Zemes ar asteroīdu, un tās izplatījās trieciena rezultātā, jo tā paša asteroīda fragments tika atrasts uz Mēness Apollo-17 misijā.
Šie svešie mikrobi bija pēdējā nagla dinozauru zārkā. Ja kādi dinozauri pārcieta triecienu, viņus nogalināja pandēmija, sērga, kas pārspēja visas sērgas. Ja dinozauri nebūtu pilnībā izmiruši, zīdītāji nebūtu varējuši attīstīties lielāki par žurku, un cilvēki vispār nekad nebūtu eksistējuši. Tātad varētu teikt, ka šīs elementārdaļiņas atbrīvoja mums ceļu. Asteroīds un epidēmija sāka milzīgo evolūcijas ķēdi, kas noveda pie cilvēku rašanās.
Krukšanka apklusa un dziļi ieelpoja.
Paldies!
Telpu piepildīja aplausi. Smitsona institūta direktors Hovards Mērčisons piegāja pie paaugstinājuma, vienā rokā nesdams pudeli šampanieša, un paspieda Melodijas roku. Tad viņš pagriezās pret kamerām un apmeklētājiem un plati pasmaidīja.
Vai varu palūgt Robiju Vezersu?
Robija uzsmaidīja Tomam un Sallijai un piegāja pie paaugstinājuma. Direktors satvēra viņas roku un iespieda tajā pudeli šampanieša.
Gaismu, lūdzu!
Aiz viņa uzliesmoja gaisma, apspīdot smagos aizkarus.
Ļaujiet man iepazīstināt jūs ar Robiju Vezersu, dinozaura atradēja Mārstona Vezersa meitu. Mēs viņai palūdzām novadīt kristīšanas ceremoniju.
Atkal atskanēja aplausu vētra.
Mēs nedrīkstam sašķaidīt šampanieša pudeli virs dinozaura, bet mēs vismaz varam pacelt mūsu glāzes tam par godu. Un kurš gan to varēs izdarīt labāk? Viņš pagriezās pret Robiju. Vai jūs vēlētos teikt pāris vārdu?
Robija pacēla pudeli.
Tas ir par godu tev, tēti!
Aplausi.
Bungas, lūdzu! uzsauca direktors.
Skaļruņos atskanēja bungu dārdoņa, un tajā brīdī tika atvērts priekškars, atklājot spoži izgaismotu laboratoriju aiz biezas stikla sienas. Uz vairākiem masīviem metāla galdiem laboratorijā bija izlikta apbrīnojama fosilija, daļēji vēl iekļauta matricē. Gatavotāji jau bija atklājuši lielāko daļu dinozaura galvaskausa un atvērtos žokļus, sašķiebto kaklu, nagus un pēdas. Tas vēl vairāk nekā jebkad radīja priekšstatu, ka dinozaurs cenšas izkārpīties no akmens.
Direktors pacēla roku, un bungošana apklusa.
Laiks attaisīt pudeli, Robija!
Robija cīnījās ar aizbāzni, grozot to turp un atpakaļ. Ar paukšķi tas pārlidoja pār pūli, no kakliņa izplūda šampanietis. Atskanēja aplausi un uzmundrinājuma saucieni. Mērčisons ar savu glāzi noķēra daļu plūsmas, pacēla to pret lielisko fosiliju un sacīja:
Es tevi kristīju par Robiju, tiranozaur!
Atskanēja vētraini aplausi. Parādījās viesmīļi un devās cauri pūlim, nesot sudraba paplātes, pilnas ar šampanieša glāzēm.
Tostu! Tostu!
Telpu pildīja čalu, smieklu un šķindošu glāžu skaņas, kad visi uzsauca tostu milzīgajam nezvēram. Bija dzirdami saucieni: "Par Robiju! Par T.Rex!" un atskanēja Džona Viljamsa melodija filmai "Juras laikmeta parks".
Pēc brīža Melodija pievienojās Tomam un viņa grupiņai. Viņi saskandināja glāzes.
Tas būs tik jauki atklāt tās fosilijas noslēpumus, sacīja Melodija.
Tas laikam ir mūža sapnis, atteica Fords.
Melodija iesmējās.
Es vienmēr esmu bijusi sapņotāja, bet pat neprātīgākajos sapņos kaut ko tādu nevarēju iedomāties.
Dzīve ir pilna pārsteigumu, vai ne? jautāja Fords, piemiegdams aci. Kad es pieteicos klosterī, es nekad nebūtu uzminējis, ka tas mani novedīs šeit.
-Jūs nemaz nelīdzināties mūkam, sacīja Melodija.
Fords iesmējās.
Es neesmu, nekad neesmu tas bijis un tagad jau arī nekad vairs nebūšu. Šā dinozaura meklēšana man lika saprast, ka nespēju veltīt savu mūžu apcerei. Klosteris bija pareizs pareizajā laikā, taču ne visam mūžam.
Ko tu tagad darīsi? pajautāja Toms. Atkal atgriezīsies CIP?
Fords papurināja galvu.
Es pagādāšu sev privātā izmeklētāja praksi.
Ko? Privātdetektīvs? Ko gan abats par to teiktu?
Brālis Henrijs to atbalsta. Viņš jau pašā sākumā esot zinājis, ka es nekad nekļūšu par mūku, bet man pašam tas bija jāatklāj. Un es to arī izdarīju.
Par kādu detektīvu? jautāja Sallija. Dzīsies ar fotoaparātu pakaļ vīriem, kas krāpj sievu?
Fords iesmējās.
Nepavisam ne. Korporatīvā un starptautiskā spiegošana, kriptogrāfija, zinātne un tehnoloģija. Kaut kas līdzīgs tam, ar ko es nodarbojos CIP Es meklēju sev partneri. Viņš pamirkšķināja ar aci Tomam. Ko teiksi?
Kurš es? Ko gan es zinu par spiegošanu?
Neko. Un tieši tā arī vajadzētu būt. Es zinu tavu raksturu ar to pietiek.
Es par to padomāšu.
Turpinājās ovācijas, kad direktors atvēra vēl vienu pudeli un palaida to žurnālistu vidū, piepildot viņu glāzes un klausoties viņu žēlabās.
Fords pamāja uz dinozaura galvu ar tā robotajiem zobiem un dobajām acīm.
Tas tiranozaurs liktenīgajā naktī nepadevās tik mierīgi.
Niknums, niknums par gaismas izdzišanu, nomurmināja Melodija.
Fords iemalkoja šampanieti.
Kamēr jūs teicāt savu runu, Melodija, man iešāvās prātā savāda doma.
Kāda tad?
Fords paskatījās uz dinozauru un tad uz Melodiju.