Ļaujiet man pajautāt: kāpēc jūs domājat, ka Veneras elementārdaļiņas ir dzīvas?
Melodija pasmaidīja un papurināja galvu.
Nu, jums taisnība, ka formāli tas neatbilst mūsu kritērijiem par to, kas ir dzīvība, jo nav ar DNS pamatots. Taču atbilst visam pārējam tajā ziņā, ka tās var apaugļoties, augt, adaptēties, baroties, pārraidīt enerģiju un izvadīt liekos produktus.
Ir vēl viena iespēja, ko jūs varbūt neesat apsvērusi.
Kāda?
Ka Veneras elementārdaļiņa ir mehānisms.
Mehānisms? Kā nanomehānisms? Bet kādam nolūkam?
Lai nodrošinātu dinozauru izmiršanu. Iespējams, ka tā ir mehānisms, kas radīts, lai manipulētu vai vadītu evolūciju, to uzlika uz asteroīda, kas devās Zemes virzienā, iespējams, asteroīds pat tika pagrūsts Zemes virzienā.
Bet kāpēc?
Jūs pati to pateicāt. Lai radītu ceļu cilvēces evolūcijai.
Iestājās neliels klusuma brīdis, un tad Melodija neveikli
iesmējās.
Tā ir oriģināla doma. Tikai bijušais mūks ir spējīgs ko tādu sagudrot.
pateicība
Esmu lielu pateicību parādā savam Tor/Forge redaktoram Robertam Glīsonam par viņa nenovērtējamām idejām, talanta spilgtumu un lieliskajiem ieteikumiem. Es vēlētos pateikties ari Tomam Dohertijam, Lindai Kvintonei, Elenai Stokai, Ērikam Rābam un Danai Džuzio. Es gribētu ari pateikties Linkolnam Čaildam, manam partnerim kriminālajā literatūrā, par viņa daudzajiem lieliskajiem ierosinājumiem. Esmu ļoti pateicīgs Ērikam Simonovam, Metjū Snaideram, Džonam Džavnam, Bobijam Rotenbergam, Nikolo Kaponi un Sebastjanam Pričardam.
Informācijas saņemšanā par dinozauriem, Čiksuluba triecienu, K-T slāni un dinozauru izmiršanu esmu parādā pateicību vairākiem avotiem, no kuriem paši svarīgākie ir Deivida A. Kringa un Daniela D. Durdas raksts "Diena, kad dega pasaule", Scientific American 2003. gada decembra numurā, Roberta T. Bakera darbs "Dinozauru herēze" un Džona R. Hornera un Dona Lesema "Viss par T.Rex". Tiem, kuri vēlas uzzināt ko vairāk par šo tematu, iesaku šos literāros avotus, kā ari manu dokumentālo grāmatu Dinosaurs in the Attic, kurā ir stāsti par dažiem agrākajiem dinozauru medniekiem un viņu atradumiem.
Abikija, Čamas upe, kristiešu klosteris tuksnesī un daudzas plakankalnes patiešām eksistē, taču vairums detalizēto ģeogrāfisko vietu šajā romānā ir izdomāts vai arī ir pārvietots uz Ņūmeksiku no citurienes. It īpaši esmu atļāvies pārvietot attālo un tiešām apbrīnojamo Bigbenda kanjonu Teksasā, pazīstamu kā Velna kapsētu, šā romāna pēdējo notikumu vietu. Interesentiem daru zināmu, ka nesen publicēts albums Ribbons ofTime par īsto Velna kapsētu, un tajā ir attēli ar īsto teritoriju, kas aprakstīta romānā.
beigas
Duglass Prestons
TIRANOZAURU KANJONS
Redaktore Gaida Šiliņa Korektore Edīte Loze Operatore Ilona Smirnova Maketētājs Igors IJjenkovs Atbildīgā sekretāre Helēna Daņilova
"Apgāds "Kontinents"", LV-1050 Rīgā, Elijas ielā 17, tālr. 7204130. Formāts 84x108/32. Ofsetiespiedums. Iespiesta un iesieta a/s "Paraugtipogrāfija", LV-1050 Rīgā, Puškina ielā 12. Pašūt. Nr. 27289284.
D. Prestons
Pr 397 Tiranozauru kanjons / No angļu vai. tulk. Guna Niedra. R., "Apgāds "Kontinents"", 2007. 461 lpp.
"KONTINENTS"" interneta grāmatnīca
Pirmais interneta grāmatveikals Latvijā aicina Jūs savās lappusēs! Mūsu adrese interneta:
www.kontinents.lv
Informāciju par šo grāmatu vairumtirdzniecību var iegūt pa tālruni 7204130.