42
Trīs minūtes pāri desmitiem devītā klāja tukšaja gaiteni pavērās elektrības sadales skapja durvis. Trauksmes sirēnas ķērkšana bija apklususi, tas vieta skaļruņos skanēja ierakstītais paziņojums, atkārtojoties atkal un atkal. No vienas puses bija dzirdāmas ugunsdzēsēju balsis, kas attalinajas, bet no otras neskaidras priekšgala salona trokšņa atskaņas. Īsu mirkli vilcinājies, Pendergasts iznira no tumša elektrības sadales skapja ka zirneklis no slēpņa. Viņš aši paraudzījās uz vienu, tad uz otm pusi, nopētot krāšņiem paklājiem un tapetēm rotāto gaiteni. Tad veikli ka kaķis metas uz priekšu, atvēra Penshērsta apartamentu durvis, iespruka iekša, aizvēra durvis un aizslēdza drošo slēdzeni.
Kādu brīdi viņš nekustīgi stāvēja pustumšaja priekštelpa. Salona aizkari tumša ja un vetrainaja rīta bija aizvilkti, un telpa iekļuva tikai vārga gaismiņa. Bija dzirdama attālā kuģa motoru duna un lietus un vēja plosīšanas aiz loga. Viņš ievilka elpu, saasinot visus jutekļus. Tad viņš sajuta tikko jaušamu aromatu, ko bija pieminējis taksometra šoferis, pēc vaska, dūmiem, sveķiem. Šo smaržu viņš atcerējas no Gsalrigčongas iekšēja klostera.
Viņš ieskatījās pulksteni divdesmit četras minūtes.
Penshersta apartamenti bija viens no diviem lielakajiem kuģa numuriem, kas vairāk atradina ja elegantu savrupmaju nekā kuģa kajīti ar trim guļamistabam un vingrošanas zaļi augšējos stāvos un salonu, virtuvi, ēdamistabu un balkonu apakšstavā. Stāvus savienoja vītņu kāpnes. Viņš devās tālāk tumšaja salonā. Ēnas blāvi spīdēja sudrabs, zelts, tirkīzs un laka. Pendergasts ieslēdza gaismas un uz mirkli apžilba, ieraugot apbrīnojamo un eklektisko kolekciju, kas pavērās skatienam, braka un pikaso agrīnas kubisma gleznas, brīvi sajauktas ar Āzijas glezniecības un skulptūras meistardarbiem no Indijas, dienvidaustrumĀzijas, Tibetas un Ķīnas, bija arī citi dārgumi galds ar agrīnam angļu reljefi kaltām sudraba un zelta tabakdozem, vairākas vitrīnas ar senas grieķijas monētām, ka arī savāda kolekcija tādas ka romiešu togu saspraudes un jostas.
Kopuma kolekcija raksturoja tas īpašnieku ka cilvēku ar vērīgu aci, nevainojamu gaumi un milzīgi biezu naudas maku. Un vēl vairāk to bija izveidojis kultūras pazinējs ar labu izglītību un kritisku skatījumu, tads, kura intereses un zināšanas tālu pārsniedz ikdienas darījumu cilvēka līmeni.
— Vai tiešām, brīnījās Pendergasts, tas ir tas pats cilvēks, kurš tik nežēlīgi un nevajadzīgi sakropļoja Džordana Ambrosa nedzīvo ķermeni? Viņš atkal nodomājā, cik ļoti Ambrosa slepkavība šķita psiholoģiski neiederīga un absurda.
Viņš uzreiz devās pie liela tīkkoka skapja salona tālākajā galā, kura Konstansa bija atradusi kajītes seifu. Atvēris skapi, viņš izņēma Kempera iedoto magnētisko kārti un ielika slēdzenē. Pēc mirkļa seifa durvis klusi noklikšķēja un pavērās.
Viņš atvēra durvis līdz galam un ieskatījās seifa. No tā uzreiz izplūda spēcīgs sveķu un dumu aromats. Seifa atradās tikai viens priekšmets gara, taisnstūraina koka kaste ar izbalējušiem Tibetiešu uzrakstiem.
Viņš saudzīgi izcēla kasti, sajūtot, cik viegla tā ir. Kukaiņu saēsta koksne bija poraina un trausla ka sakaltis sūklis, no katra pieskārienā tā drupa un bira putekļi. Atbīdījis seno vara bultu, viņš piesardzīgi atvēra vaku, kas viņa rokas izjuka. Uzmanīgi nocēlis vaka gabalus, viņš ieskatījās kaste.
Tā bija tukša.
43
Iedūcās komandtiltiņa durvju zvans, liecinot, ka vadības telpa kāds ienācis. Pēc mirkļa durvis parādījās Kempers. Lesērs bija satriekts, ieraugot drošības dienesta priekšnieku, viņa seja bija pelēka, mati salipuši šķipsnas, drēbes saburzītas. Izskatījās, it kā viņš nedēļu nebūtu gulējis.
— kas noticis, Kemper? Viņš jautāja un neviļus paraudzijās uz komodoru Kateru, kurš joprojām neatstāja komandtiltiņu. Katers atkal soļoja šurpu un turpu. Kuģi vadīja autopilots programmatūras, mehanikas un satelītu tehnoloģijas apvienojums īsts jūrniecības inženiertehnoloģiju brīnums, kas spēja drošāk noturēt kursu nekā labākais stūrmanis, turklāt ievērojami ietaupot degvielu. Nelaime tikai tada, nodomāja Lesērs, ka autopilotam joprojām uzstādīts kurss uz Ņujorku.
— atrasta pazudusi meitene, Kempers nomāktā balsi paziņoja. Vismaz daļa no viņas.
Iestājās īss klusums. Mēģinot aptvert dzirdēto, Lesēram pārskrēja šausmu drebuļi.
— daļa no viņas, viņš beidzot atkārtoja. Rīkle pēkšņi bija izkaltusi.
— cilvēka ķermeņa daļas iekšējie orgāni bija sabāzti manekenā vienā no Rīdžentstrītas veikaliem. Ap to pašu laiku viena no manam meklētāju grupām atrada asins traipus, salauztu rokassprādzi un… citas asiņainas atliekas pie pirmā klāja margam, kreisā borta pusē, pakaļgalā.
— tātad līķis izmests par bortu, Lesers klusi secinaja. Tas bija ļauns sapnis murgs. Citādi nevarēja būt.
— tā izskatās, ser. Meitenes ipod pleijeris tika atrasts uz B klājā, pie durvīm, kas ved uz mašīntelpām. Jadoma, ka slepkava uzbruka viņai tur, aizveda vai aiznesa viņu uz vaļējo pirmo klāju, nogalināja, uzšķērda un izmeta par bortu, paturot dažas… trofejas. Tās savukart viņš aiznesa uz Ridžentstritas kažokādu veikalu un sabāza manekenā.
— vai pasažieri jau to zina?
— jā. Runas izplātās ātri. Viņi to uzņem sāpīgi.
— cik sāpīgi?
— es pieredzēju vairākas histērijas lēkmes. Kāds vīrietis Koventgardenas kazino bija jasavalda ar varu. Es jau jūs brīdināju, cik bīstama var būt histērija. Es ieteiktu, lai komodors izsludina 1SPS kodeksa16 pirmā līmeņa trauksmi un jūs nekavējoties gādājat par komandtiltiņa drošības uzlabošanu.
Lesērs pievērsās otrajam kapteiņa palīgam. Aktivizējiet drošības sistēmas visam komandtiltiņa piekļuves durvīm. Ieeja tikai ar autorizāciju.
— jā, ser.
Tad viņš atkal pievērsās drošības dienesta priekšniekam. Es apspriedīšu ar komodoru ISPS kodeksu. Vai ir kādas norādes uz vainīgo?
— nekādu. Ja neskaita to, ka slepkava pārsteidzoša kārtā spēj iekļūt dažādas kuģa vietās mašīntelpās, Rīdžentstrītas kažokādu veikalā.
— Pendergasts domā, ka slepkava kaut kur sadabūjis durvju atvēršanas drošības karti.
— vai galveno atslēgu, piebilda Kempers. Tās tika izgatavotas desmitiem.
— motīvs?
— varbūt uzdarbojas vājprātīgs sociopāts. Vai arī ļaundaris, kam ir noteikts mērķis.
— mērķis? Kāds?
Kempers paraustīja plecus. Nezinu. Varbūt izraisīt uz kuģa paniku?
— bet kāpēc?
Kad drošības dienesta priekšnieks nezināja, ko atbildēt, Lesērs pamāja ar galvu. Paldies, Kempera kungs. Vai jūs, lūdzu, pavadīsiet mani, kad ziņošu to komodoram?
Kempers norija siekalas un pamāja ar galvu. Lesērs devās uz komandtiltiņa centru un nostājās ceļā soļojošajam komodoram. Komodor Kater?
Katers apstājās un lēni pacēla masivo galvu. Kas ir, Lesēra kungs?
— Kempera kungs tikko ziņoja par vēl vienu slepkavību uz kuģa. Nogalināta jauna meitene.
To dzirdot, Katera acis uz mirkli iezibējās, tad atkal apdzisa. Viņš paraudzījās uz drošības dienesta priekšnieku. Kempera kungs?
— ser! Sešpadsmitgadīga meitene šorīt agri tika nogalināta uz pirmā klāja. Dažas viņas ķermeņa daļas tika ievietotas manekenā viena no Rīdžentstrītas veikaliem. Šī ziņa izplatās pa visu kuģi, un pasažieri krīt panika.
— vai jūsu darbinieki veic izmeklēšanu?