Bruss izslējās krēslā.
— vai kaut kas noticis? — asi iejautājās Dālberga.
Iereibušais vīrs apstājās, viegli šūpodamies. Mēs dodamies pretī katastrofai!
Atskanēja izbiedētas balsis. Vīrietis savicinaja rokas. — Kapteine sagrābusi komandtiltiņu! Viņa grib uztriekt kuģi uz liela sēkļa!
Sekoja satraukti jautājumi un izsaucieni.
Bruss piecēlās. — Ser, šādi apgalvojumi uz kuģa ir musināšana. Lūdzu, pamatojiet tos!
Vīrietis paraudzījās viņa ar miglainam acīm. — Pamatošu. Es tevi pašu pamatošu, vecīt. Par to runā viss kuģis, visa komanda.
— tas tiesa! Iesaucas kāda balss aizmugurē. Kapteine viena ieslēgusies uz komandtiltiņa. Noteikusi kursu uz Maitasputnu klintīm!
— kādas muļķības! Iebilda Bruss, tomēr, dzirdot pieminam Maitasputnu klintis, sajūtās nelāgi. Viņš tas labi atcerējās no saviem jūrnieka laikiem platās klinšainu, ilkņiem līdzīgu sēkļu virknes, kas slējās virs okeāna virsmas. Nopietns drauds kuģiem.
— tā ir taisnība! Iesaucas iereibušais vīrs un savicinaja roku tik sparīgi, ka gandrīz zaudēja līdzsvaru. Viss kuģis par to runā!
Bruss redzeja, ka cilvēkus sāk pārņemt panika. Draugi, viņš stingrā balsī ierunājās. Tas ir pilnīgi neiespējami. Uz šādā kuģa komandtiltiņa nekad, nekad nedrīkst atrasties tikai viens cilvēks. Un noteikti ir tūkstoš iespējas pārņemt kuģa vadību, piemēram, no mašīntelpas vai rezerves komandtiltiņa. Es zinu es savulaik biju komandieris karaliskajā kara flote.
— tagad viss ir citādi, vecais muļķi! Iebļāvās piedzērušais. Šis kuģis ir pilnība automatizēts. Kapteine sadumpojās, pārņēma vadību un tagad nogremdēs kuģi!
Kāda sieviete izskrēja priekšā un pieķērās pie Brusa žaketes. Jūs dienējāt flote! Dieva deļ, jums kaut kas jādara!
Bruss atbrīvojas no viņas tvēriena un pacēla rokas. Viņš prata iedvest autoritati, un izbiedētā klaigāšana pierima.
— lūdzu! Viņš iesaucās. Visi apklusa.
— mēs, mana komanda noskaidrosim, vai šīm baumām ir kāds pamats, viņš turpināja.
— ir!
— klusumu! Viņš nogaidīja. Un, ja ir, tad mēs rīkosimies to es apsolu. Bet pagaidam jums visiem japaliek tepat un jagaida rīkojumi.
— ja es atceros pareizi, ieminējās Dalberga, admirāļu kluba uz desmitā klāja ir monitors, kas rada kuģa pozīciju, šķērsojot okeānu, ka arī kursu un ātrumu.
— lieliski, atbildēja Bruss. Tur mēs iegūsim neatkarīgu apstiprinājumu.
— un ko pēc tam? Iespiedzās sieviete, kas bija tvērusies pie Brusa pēc palīdzības.
Bruss pievērsās viņai. — Ka jau teicu, palieciet tepat un iesakiet visiem citiem rīkoties tāpat. Palīdziet visiem saglabāt mieru un neļaujiet izplatīt baumas panika mums ir vismazāk vajadzīga! Ja šis runas atbilst patiesībai, mēs palīdzēsim pārejiem virsniekiem atgūt kuģa vadību. Un ziņosim jums par visu.
Tad viņš pagriezās pret saviem draugiem. — Vai iesim paskatīties?
Viņš ātrā solī devās tiem pa priekšu uz kāpņu pusi. Kaut kāds neprāts, kas to izdomājis? Tā taču nevar būt patiesība…
Vai tomēr?
54
Rezerves komandtiltiņš bija pārpildīts, un ik brīdi tur kļuva arvien karstāk. Lesērs bija izsaucis uz ārkārtas apspriedi visus strukturvienibu vadītājus, un jau bija ieradušies viesnīcas pakalpojumu un izklaides jomas vadītāji, ka arī galvenais kasieris, bocmanis un galvenais stjuarts. Lesērs ieskatījās pulksteni, noslaucīja pieri un jau simto reizi palūkojas uz kapteines Meisones muguru centrālaja videoekrānā. Viņa stāvēja pie stūres, taisni izslejusies un mierīga, neviena malu šķipsna nebija izslīdējusi no formas cepures. Viņi bija aplukojuši "Britānijas" kursu galvena ja navtrac c,ps kāršu ploterī. Tur nu tas bija košas elektroniskas krāsās virziens, ātrums un… Maitasputnu klintis.
Viņš vēroja pie stūres mierīgi stāvošo kapteini. Kaut kas viņai bija noticis, kādi veselības traucējumi triēka, narkotikas, varbūt īslaicīgs apziņas zudums? Kas norisinājās viņas galva? Viņas rīcība bija gluži pretēja visiem kuģa kapteiņa pienākumiem.
Viņam līdzās Kempers, uzlicis austiņas, darbojas ar novērošanas darbstaciju. I,esers piebikstīja viņam, un drošības dienesta priekšnieks noņēma austiņas.
— Kemper, vai jūs esat pilnīgi pārliecināts, ka viņa mūs dzird? Viņš jautāja.
— visi kanāli ir vaļā. Man austiņas pat pienāk signāls.
Lesērs pievērsās Kreikam. — Vai ir vēl kādas atbildes uz. Mūsu palīga saucieniem?
Kreiks pacēla skatienu no radioiekārtas un satelīta telefona. Jā, ser. Atsaucas asv un kanadas krasta apsardze. Tuvakais ir krasta apsardzes kuģis "sers vilfreds Grenfells" no Sentdžonas ostas sešdesmit astoņus metrus garš piekrastes patruļas kuģis ar deviņiem virsniekiem, vienpadsmit komandas locekļiem, sešpadsmit guļvietām un vēl desmit kuģa hospitāli. Viņi atrodas uz pārtveršanas kursa un sasniegs mūs kādas piecpadsmit jūras jūdzes uz austrumiem ziemeļaustrumiem no Maitasputnu klintīm ap… pulksten piecpadsmitiem četrdesmit piecām. Cits neviens kuģis nav pietiekami tuvu, lai sasniegtu mūs pirms aprēķināta… hmm sadursmes laikā.
— kāds ir viņu plāns?
— viņi vēl izstrādā variantus.
Lesērs pievērsās trešajam kapteiņa palīgam. Izsauciet doktoru Grendinu. Man vajadzīgs mediķa viedoklis par to, kas notiek ar Meisoni. Un pajautājiet Meilzam, vai pasažieru vidu nav kāds psihiatrs. Ja ir, tad sauciet šurp.
— klausos, ser.
Pēc tam Lesērs uzrunāja galveno mašīnistu. Helsija kungs, jums personiski jadodas uz mašīntelpu un jāatvieno autopilots. Ja nepieciešams, parcertiet kabeļus, sadauziet ar veseri vadības pultis. Visļaunākaja gadījuma dezaktivejiet vienu no arejiem motoriem.
Mašīnists pašūpoja galvu. Autopilots ir nodrošināts pret uzbrukumiem. Tas ir izveidots pilnīgi neatkarīgs no visam manualajam sistēmām. Pat, ja izdotos dezaktivet vienu no arejiem motoriem bet tas nav iespējams -, autopilots kompensētu tā trūkumu. Ja nepieciešams, kuģis var darboties ar vienu ārējo motoru.
— Helsija kungs, nesakiet, ka 1as nav iespējams, kamēr neesat izmēģinājis.
— klausos, ser.
Lesērs pievērsās radistam. — Meģiniet izsaukt Meisoni viip frekvenču rācijās sešpadsmitajā kanāla.
— klausos, ser. Radists paņēma augsto frekvenču rāciju un nospieda raidīšanas pogu. Radists komandtiltiņam, radists komandtiltiņam, lūdzu, atbildiet.
Lesērs norādīja uz videoekrānu. — Redzat? Viņš iesaucas. Iedegas zaļā uztveršanas gaisma. Viņa mūs dzird skaļi un skaidri!
— to es visu laiku jums saku, atbildēja Kempers. Viņa dzird katru vārdu.
Lesērs pašūpoja galvu. Viņš pazina Meisoni daudzus gadus. Viņa bija īsta profesionāle itin visa mazliet pastiva, stingru noteikumu piekritēja, ne pārāk sirsnīga, tomēr vienmēr nevainojami lietišķa. Viņš izmisīgi lauzīja galvu. Ir jābūt kādai iespējai sazināties ar viņu aci pret aci. Cik neciešami, ka viņa visu laiku stāv, pagriezusi muguru pret viņiem.
— Ja viņš varētu ieskatīties Meisonei acis, varbūt izdotos parunat ar viņu sapratīgi. Vai vismaz saprast, kas notiek.
Kempera kungs, viņš ierunājās, zem komandtiltiņa logiem stiepjas sliede logu mazgašanas ierīču piestiprināšanai. Tā ir, vai ne?
— jā, laikam gan.
Lesērs paķēra no krēsla žaketi un uzvilka mugura. Es eju uz turieni.
— traks esat, vai? Satraucas Kempers. Tas ir simt pēdu augstumā virs klāja.
— es gribu ieskatīties viņai acīs un noprasīt, ko viņa ir pasākusi.
— jūs nokļūsiet tieši vētra…
Kapteiņa otrais palīg Vortington, jūs paliekat par atbildīgo, līdz es atgriezīšos. Un Lesērs metas ārā pa durvīm.