Kāpēc? Jautāja Lesērs. Ja viņš pats nevarēja uzminēt, kāpēc, tad viņa pat nedomāja to atklāt. Viņai iemesls bija acīmredzams. Vēl nekad neviena sieviete nebija bijusi liela okeāna lainera kapteine. Cik muļķīgi bija ceret, ka viņa būs pirmā, kas lauzis šo iesīkstējušo tradīciju! Viņa zinaja un tā nebija tikai tukša lielība ka ir daudz spējīgāka nekā vairākums kolēģu. Viņa bija ar izcilību beigusi ņukaslas jūras akadēmiju, un viņas atzīmes bija vienas no augstākājām akadēmijas vēsturē. Viņas reputācija bija ideālā bez mazākas šaubu ēnas. Viņa pat nebija apprecejusies, par spīti vairākam lieliskām iespējam, jo nevēlējās, lai rastos lieki jautājumi par grūtniecības alvaļinajumu. Rūpīgi viņa bija dibinājusi vajadzīgās pazīšanas kompānijā, meklējusi īstos padomdevējus, tomēr visu laiku cenšoties neizrādīt karjeristes tieksmes. Viņa bija visos sīkumos apguvusi labāko kapteiņu lietišķo, profesionālo, bet vienlaikus arī cilvēcisko izturēšanos un vienmēr patiesi priecājusies par kolēģu panākumiem.
Viņa bija bez pūlēm virzījusies augšup pa karjeras kāpnēm, kļūstot par otro, tad pirmo kapteiņa palīgu, pēc tam par komandas kapteini. Jā, ļaunas meles kaut ko melsa, izteica netīkamas piezīmes, bija arī nevelama seksuālā uzmācībā no augstāku virsnieku puses, taču viņa ar to visu tika gala pārliecinoši, neceļot paniku, nesūdzoties, izturoties pret dažiem nekrietniem un nekaunīgiem virsniekiem maksimali korekti un ar cieņu, izlikdāmas nedzirdam viņu aizvainojošas un vulgārās piezīmes un neķītros piedāvājumus. Viņa uzņēma šo rupekļu izlecienus ar izcilu humora izjutu, it kā tas būtu spožas asprātības.
Kad pirms četriem gadiem ūdeni tika nolaista "Okeānijā", uz tās komandiera godu pretendēja trīs komandas kapteiņi viņa, Katers un treils. Izraudzīts tika treils vismazāk spējīgais no trijotnes, turklāt ar noslieci uz iedzeršanu. Katers, kurš bija labāks kapteinis, nedabūja šo amatu asa un noslēgtā rakstura dēļ. Bet viņa nenoliedzami daudz spējīgākā par abiem pārējiem tika apieta. Kāpēc?
Viņa bija sieviete.
Un tas vēl nebija visjaunākais. Visi viņas kolēģi toreiz juta līdzi Kateram, lai gan daudzi šo viru necieta. Visi viņam čukstēja ausi, ka viņš netaisnīgi noniecināts, ka šis amats pienācās viņam, ka kompānijā kjudijusies, un visi solījā, ka nakamreiz gan viņš tiks par komandieri.
Viņai neviens neko tādu neteica. Neviens viņai nejuta līdzi. Visi pieņemu, ka, būdama sieviete, viņa nemaz negaidīja šo paaugstinajumu, turklāt nemaz netiktu ar to gala. Lielākā daļa šo jurnieku bija kopā dienējuši karaliskaja kara flote, kas viņai ka sievietei bija liegts. Neviens pat nenojautā, kādu sāpīgu pazemojumu viņa parcieta, zinadama, ka ir vislabākā no trim kandidatiem ar augstāko dienesta pakāpi un labāko reitingu.
Viņai vajadzēja saprast jau toreiz.
Un lad parādījās "Britānija". Vislielākais, visgreznākais jebkad radītais okeāna laineris. Kompānijai tas izmaksaja gandrīz miljardu mārciņu. Un tagad viņa bija pirmā kandidate. Komodora amats pienācās viņai gandrīz automatiski..
Taču tas tika piešķirts Kateram. Turklāt, it kā lai vēl vairāk bērtu sali viņas brūces, viņai ka kauls sunim lika pasviests komandas kapteines amats.
Katers nebija muļķis. Viņš lieliski saprata, ka komodora gods pienācās viņai. Katers zināja arī, ka viņa ir labāka kapteine. Un par to viņš Meisoni ienīda. Viņš jutās apdraudēts. Vēl pirms uzkāpšanas uz klāja viņš izmantoja katru izdevību, lai Meisoni pazemotu, piesietos par katru sīkumu. Un tad viņš skaidri lika saprast, ka, atšķirība no daudziem citiem laineru kapteiņiem, viņš nedoma pavadīt laiku, pļāpājot ar pasažieriem un vakariņojot ar tiem pie kapteiņa galda. Viņš bija nolēmis iekārtoties uz komandtiltiņa, izspiežot Meisoni no vietas, kas likumīgi pienācās viņai.
Un viņa pati tūlīt ielika Kateram rokas ieročus viņas pazemošanai. Pirmais disciplīnas pārkāpums visa viņas dzīve un tas notika, vēl pirms "britānija" bija atstājusi ostu. Laikam viņa zemapziņa jau toreiz nojautā, ka nekad nebūs liela kuģa kapteine.
Cik savādi, ka Blekberns bija nolēmis doties "Britānijas" pirmajā braucienā. Šis vīrietis savulaik bija viņu bildinājis, bet viņa bija to atraidījusi savu godkārīgo karjeras plānu dēļ. Ironiski bija arī tas, ka desmit gados, kas bija pagājuši pēc viņu attiecību pārtraukšanas, viņš bija kļuvis par miljardieri.
Viņi pavadīja kopā trīs brīnumainas stundas, un katrs mirklis bija ka iededzināts viņas atmiņa. Viņa kajīte bija pasakaina. Viņš bija piepildījis salonu ar saviem iemīļotākajiem mākslas darbiem miljoniem dolam vērtam gleznam, skulptūrām, retam senlietām. Viņš pats visvairāk jūsmoja par kādu Tibetas gleznu, kuru tikko bija iegādājies laikam tajā paša dienā -, un, prieka un lepnuma pārņemts, viņš izņēma jaunieguvumu no kastes un izklāja uz salona grīdas, lai parādītu viņai. Viņa ka apstulbusi, ka valodu zaudējusi raudzījās uz to, nometas četrrāpus, lai ieskatītos tuvāk, lai ar acīm un pirkstiem izpētītu visas sikakas, smalkākās detaļas. Sī glezna ievilka viņu sevi un uzspridzināja viņas apziņu. Un kamēr viņa ka apžilbuši, gandrīz samaņu zaudējot, lūkojās glezna, Blekberns pacēla viņas svārkus, norava biksītes un ietriecas viņa kā satrakojies erzelis. Šādu seksu viņa vēl nekad nebija izjutusi un nekad neaizmirsīs visas sajūtas, katru sīkāko sviedru lasīti, aizžņaugto vaidu, katru tvērienu un miesas pieskārienu. Tikai iedomājoties to, viņu atkal pārņēma iekāres trīsas.
— Žēl gan, ka tas nekad vairs neatkārtosies.
Jo pēc tam Blekberns sarullēja brīnumaino gleznu un ielika atpakaļ kastē. Vēl joprojām mīlas prieku saldkaisles pārņemtā, viņa lūdza neslēpt to, lūdza ļaut viņai vēlreiz uz to palūkoties. Viņš pagriezās un, protams, ieraudzīja viņas karo skatienu. Viņa acis uzreiz pārvērtās par maziem, ļauniem, alkatīgiem punktiem. Viņš ņirdzīgi nosmejas, paziņoja, ka vienreiz viņa to ir redzējusi un ar to pietiek. Un tad tikpat strauji ka uzbudinājums Meisoni pārņēma nevaidāmas, mežonīgas dusmas. Viņi kliedza viens uz otru ar tādu niknumu, kādu viņa līdz šim nebija pat iztēlojusies. Ātrums, kāda jutās bija apmetušas kūleni,"bija biedējošs, bet arī pacilājošs. Un tad Blekberns dzina viņu projām. Ne viņa nekad vairs ar viņu nerunas un nekad neredzēs gleznu.
Un tad liktenis izspēlēja visļaunāko joku. Sadzirdējis viņu kliedzienus, blakus kajītes pasažieris sūdzējās. Kāds redzēja Meisoni izejot no Blekberna apartamentiem. Kāds ziņoja par viņu. Šādu izdevību Katers, protams, nelaida garām. Viņš pazemoja Meisoni uz komandtiltiņa visu pārējo virsnieku priekšā. Viņa nemaz nešaubījās, ka pārkāpums jau ir ierakstīts viņas lieta un par to tiks ziņots kompanijai.
Daudziem virsniekiem un komandas locekļiem, arī precētiem, bija mīlas dēkas uz kuģiem. Tas taču bija tik vienkārši kā makšķerēt akvarija. Bet par viņiem, šķiet, nekad neziņoja jo viņi bija vīrieši. Vīriešiem šādā nciba bija pašsaprotama, tikai diskrēti un bnvaja laika, tāpat kā viņai šoreiz. Bet sievietei ir citādi… vai vismaz tads laikam ir kompānijās uzskats.
Viņas karjera bija pagalam, l.abakaja gadījuma viņa varēja ceret uz kapteines vietu uz kāda neliela, noplukuša kruīzu kuģīša, kas bezmerķīgi klīst pa vidusjuru vai kanbu juru, piebāzts ar resniem, baltadainiem vidusšķiras pensionāriem, kas devušies izbraukuma pieēsties un iepirkties. Viņa nekad vairs neredzēs zilus ūdens plašumus un begs no katras vētras.