— sapratu. Vai uz šis trakas laivas ir epirbw ?
— divas, un tas patiesība ir visjaunākās gp/rb20 , kas parraida jūsu GPS koordinātes. Pēc trieciena gpirb automātiski aktivizē četrsimt sešus un simt divdesmit vienu komats piecus megahercus jums nekas nav jādara. Noskaņojiet laivas rāciju uz sešpadsmito ārkārtas kanālu. Sazinieties ar mani rokas rācijās septiņdesmit otraja kanāla. Jūs paliksiet vieni, līdz kāds jūs atradīs, "Britānija" neapstāsies. Visu laiku abi palieciet piesprādzējušies šādos viļņos jūs krietni pamētās.
— sapratu.
— jautājumi ir?
— nav.
— gatavi?
— gatavi, Brusa balss atbildēja rācijā.
— labi. Palaišanai ir automātiska piecpadsmit sekunžu laika atskaite. Fiksējiet nospiestu raidīšanas pogu, lai mēs varētu dzirdēt, kas notiks. Runājiet ar mani, cik drīz vien spējat pēc atsišanās pret ūdeni.
— sapratu. Nu tad aiziet!
Liu pievērsās brīva kritiena laivu palaišanas vadības panelim. Pavisam bija trīsdesmit sešas glābšanas laivas, pa astoņpadsmit pie kreisa un laba borta, un katrā varēja sasēsties pat simt piecdesmit cilvēki. Pat, palaižot vienu laivu gandrīz tukšu, visiem pārejiem vietas bija gana. Viņš ieskatījās pulksteni. Ja izmēģinājums izdosies, viņiem būs piecdesmit minūtes cilvēku evakuešanai. tas nemaz nebūtu grūti.
Viņš noskaitīja īsu lūgšanu.
Iedarbinot laivu palaišanas procesu, Liu jau uzelpoja brīvāk. Tas noteikti izdosies! Šis sasodītas laivas ir īsts tehnikas brīnums, uzbūvētas tā, lai izturētu sešdesmit pēdu kritienu. Tad jau pārcietis arī lielāku triecienu.
Panelī iedegās zaļa gaisma. Viņš atbrīvoja slēdzi, kas sāka laika atskaiti laivai numur viens, un atvēra vāku. Maza palaišanas svira bija nokrāsota koši sarkana krāsā. Tagad bija daudz vieglāk nekā vecajos laikos, kad glabšanas laivas vajadzēja nolaist ar celtni, kamēr vējš un kuģa gazelešanas tas mežonīgi šūpoja. Tagad pietiek tikai nospiest sviru laiva tiek atbrīvota no turētajiem, noslīd pa sliedēm, gāžas lejup sešdesmit pēdas ar degunu pa priekšu, iegrimst jūra, jau pēc brīža iznirst un peld projām no kuģa. Mācības viņi to bija atkārtojuši daudzas reizes no kritiena līdz izniršanai pagāja tikai sešas sekundes.
— Brus, vai dzirdat mani?
— skaļi un skaidri.
— turieties! Es velku sviru.
Viņš novilka sarkano sviru.
Virs galvas ierīkotajā skaļruni atskanēja sievietes balss. — Līdz glabšanas laivas numur viens palaišanai piecpadsmit sekundes. Desmit sekundes. Deviņas, astoņas…
Atskaite atbalsojās starpklāja metāla sienās. Tad tā bija gala ar skaļu metālisku šķindienu tika atlaisti tērauda turētāji. Laiva uz ieeļļotajam sliedēm slīdēja uz priekšu, sasveras pāri bortam tukšuma, un liu, pārliecies par margam, noraudzījās, ka tā krīt, graciozi ka nirējs, pretī putojošajiem viļņiem.
Laiva atsitas pret ūdeni, saceļot milzīgas šļakatas, daudz lielākās, nekā Liu jebkad bija redzējis apmācības īsts geizers uzšļacas četrdesmit vai pat piecdesmit pēdu augstuma, un brāzmainais vējš plosīja ūdens šaltis un svieda tas projām. Rācija atskanēja skaļa čerkstoņa.
Taču laiva neieurbās ar priekšgalu ūdenī un nepazuda tās inerce apvienojuma ar kuģa lielo ātrumu sasvieda laivu sānis ka akmeni uz dīķa virsmas, un tā vēlreiz atsitas pret ūdeni ar sānu, atkal saceļot šļakatas, un pazuda mutuļojošajos ūdeņos. Tad oranža laiva atkal neveikli uznira, tas korpusa atstarojoša virsma izcēlās uz zaļgana ūdens fona. Troksni rācijā pēkšņi nomainīja nāves klusums.
Emīlija Dalberga sāpīgi noelsas un novērsa skatienu.
Liu raudzījās uz glabšanas laivu, kas strauji attālinājās. Tā nezin kāpēc bija redzama savāda leņķi. Taču tad viņš saprata bija mainījusies laivas forma, korpuss bija iedauzīts. No tā atdalijās oranži un balti gabali, un no plaisas izlauzusies gaisa strūkla sacēla šļakatas pret debesīm. .
Liu ar šausmam apjauta, ka laivas korpuss ir bojāts, pārplīsis gareniski ka sapuvusi melone, un tagad no tās gāžas ārā viss saturs.
— ak dievs… viņš dzirdēja murminām Krouliju. Ak dievs…
Liu satriekts raudzijās uz avarējušo glabšanas laivu. Tā nenostājās uz ķīļa, bet tāpat sāniski šūpojas viļņos, atkal grimstot dziļāk, dzenskrūve veltīgi kūla putojošo ūdeni, un laivas vraks, atstājot aiz sevis eļļas un lūžņu pēdas, sāka pagaist no skata drūmajos pelēkajos viļņos.
Liu paķēra rāciju un nospieda raidīšanas pogu. — Brus! Velč! Izsauc Liu! Atbildiet! Brus!
Taču atbildes nebija ka jau viņš bija gaidījis.
67
Uz rezerves komandtiltiņa par Lesēru gāzās jautājumu lavīna.
— glabšanas laivas! Kāds virsnieks pārkliedza pārējos. Kas notiek ar glabšanas laivam?
Lesērs papurināja galvu. — Vēl nav zināms. Es vēl gaidu ziņu no Liu un Kroulija.
Ierunājās galvenais radists. — Uztveru "Grenfellu" sešdesmit devitaja kanāla.
Lesērs paraudzijās uz viņu. Paziņojiet viņiem pa SSB faksu, lai pārslēdzās uz… septiņdesmit devīto kanālu. Varbūt, pārejot uz nenozīmīgu kanālu, ko parasti izmanto tikai izpriecu laivas lielajos ezeros, viņiem izdosies noslēpt saziņu no Meisones. Viņš no visas sirds cerēja, ka kapteine neparbauda visus VHF kanālus pēc kartas. Tiesa gan, viņa jau redzeja "Grenfella" radara profilu un dzirdēja visas sarunas ārkārtas sešpadsmitajā kanāla.
— kāds ir aptuvenais laiks līdz tikšanās brīdim? Viņš jautāja radistam.
— deviņas minūtes. Pēc brīža viņš piebilda: "Grenfella" kapteinis gaida septiņdesmit devitaja kanāla.
Lesērs piegāja pie VHF konsoles un uzlika austiņas. Viņš klusi ierunājās: — "Crenfell", runa kapteiņa palīgs Lesērs, "Britānijas" komandiera pienākumu izpildītājs. Vai jums ir plāns?
— šis ir smags gadījums, "Britānija", bet mums ir pāris idejas.
— mums ir tikai viena izdevība. Mūsu ātrums ir vismaz par desmit mezgliem lielāks nekā jums, un, kad būsiet mums garām, viss būs cauri.
— sapratu. Mums uz klāja ir b0-105 helikopters, ar kuru varētu nogādāt jums sprāgstvielās, ko mēs parasti izmantojam kuģu korpusu spridzināšanai…
— šādā ātrumā, vētrā un viļņos tas nevarēs nolaisties.
Klusums. — Mēs ceram, ka būs kāds mierīgāks brīdis.
— maz ticams, bet lai putns ir gatavība. Nakamā ideja?
— mēs domājām, ka, braucot garām, mēs varētu pieāķeties "Britānijai" ar velkamo vinču un mēģināt novilkt to no kursa.
— kāda ir vinča?
— septiņdesmit tonnu elektrohidrauliskā vilkšanas vinča ar četrdesmit milimetru stiepļu trosi…
— tā pārtrūks kā diegs.
— droši vien. Vēl viena iespēja nomest boju un pārvilkt trosi par jūsu kursu, cerība salauzt propellerus.
— četrdesmit milimetru stiepļu trose nekādi nespēs apturēt 21,5 megavatu dzenskrūves. Vai jums ir atras glabšanas laivas?
— diemžēl šādos viļņos nav iespējams palaist mūsu divas ātras glabšanas laivas. Un nekādā gadījumā mēs nevaram pienākt jums līdzās, lai uzkāptu uz klāja vai evakuētu jūsējos, jo mēs netiēkām līdzi jūsu ātrumam.
— vēl kādas idejas?
Klusums. — Tas bija viss, ko mēs varējam izdomāt.
— tad laikam būs jarīkojas pēc mana plāna.
— klājiet vaļa!
— jūs taču esat ledlauzis, vai ne?