— "Grenfells" ir nostiprināts pret ledu, taču nav īsts ledlauzis. Mēs dažkārt nodarbojamies ar ledus laušanu, piemēram, pie ieejas ostā.
— ar to pietiks. "Grenfell", jums janosaka tads kurss, kas vestu pret mūsu kuģa priekšgalu lai nošķeltu to nost.
Pēc klusuma brīža sekoja atbilde: — atvainojiet, "Britānija", es laikam jūs nesapratu.
— sapratat gluži labi. Domā ir tādā atverot noteiktas starpsienu lūkas, var appludināt pirmo, otro un trešo priekšējo nodalījumu. Tad priekšgals tiks novilkts uz leju pietiekami daudz, lai gandrīz pilnīgi izceltu dzenskrūves no ūdens. "Britānija" zaudēs kustības spējas.
— jūs prasat, lai mēs jums uztriecamies? Dieva dēļ, pratu esat zaudējis? Tā es varu nogremdēt savu kuģi!
— tā ir vienīga iespēja. Ja jūs tuvosieties pretī mums, dažus punktus uz laba borta pusi, ne pārāk ātri ar kādiem pieciem līdz astoņiem mezgliem -, tad, īsi pirms sadursmes spēcīgi paraujot vienu skrūvi atpakaļ un iedarbinot priekšgala sanskruves, jūs ar savu nostiprināto korpusa priekšpusi varētu nošķelt mūsu priekšgalu, atbrīvoties, un mēs pabrauktu viens otram garām laba borta pusē. Riskanti tas, protams, ir, bet varētu izdoties. Tas ir, ja jums ir pietiekami prasmīgs stūrmanis.
— man jasazinās ar komandpunktu.
— "Grenfell", līdz sadursmes brīdim ir piecas minūtes. Jūs sasodīti labi zināt, ka tik ātri nedabūsiet atļauju. Sakiet skaidri, vai jums ir drosme šadam trikam? Tāds ir īstais jautājums.
Ilgs klusums.
— labi, "Britānija". Mēs mēģināsim.
68
Konstansa strauji atvēra acis, atmostoties viņa viscaur nodrebēja un klusi iekliedzas. Uzreiz atgriezās ārpasaule, kuģis, vētras šūpota kajīte, lietus troksnis, viļņu duna un vēja gaudošana.
Viņa raudzijās uz dgongs. Tas mētājās nekārtīgā kaudze ap saburzīta zīda strēmelīti. Mezgls bija atsiets reālajā pasaulē.
Viņa izbijusies paraudzijās uz Pendergastu. Tajā paša brīdi viņa acis atvērās, un sudrabainas acu zīlītes iemirdzējās sveču gaismā. Viņa sejā parādījās savāds smaids. Konstansa, tu partrauci meditāciju.
— tu gribēji… ievilkt mani ugunī, viņa izdvesa.
— protams.
Konstansu sāka pārņemt izmisums. Viņa ne tikai nespēja izraut Pendergastu no tumsas, bet pati gandrīz tika tajā ierauta.
— es centos atbrīvot tevi no pasaulīgajam saitēm, viņš paskaidroja.
— atbrīvot mani, viņa rūgti atkārtoja.
— jā. Lai ļautu tev kļūt tev pašai brīvai no sentimentu, morāles, principu, goda, tikumu žņaugiem un visiem banalajiem sikumiem, kas tur mūs pieķedetus ka galeru vergus kopā ar citiem nebrīvajiem, kas airējas pretī nebūtībai.
— tā ir Agozjena ietekme, viņa iebilda. Tas laupījis visas morāles un ētikas barjeras. Atbrīvojis visas tumšākās un naidigakas tieksmes. Un to tu piedāvāji arī man.
Pendergasts piecēlās un izstiepa roku. Viņa to nesatvera.
— tu atsēji mezglu, viņa teica.
Aģents ierunājās savāda uzvaras prieka pārņemtā balsi. — Es tam nepieskāros. Ne reizi.
— bet kā tad…?
— es to atsēju ar pratu.
Konstansa neatrāva skatienu no mezgla. — Tas nav iespējams.
— tas ne tikai ir iespējams, bet ir jau noticis, ka redzi.
meditācijā neizdevās. Tu esi palicis tads pats.
— meditācija iedarbojās, dārgā Konstansa. Es esmu pārvērties ievērojami. Pateicoties tavai uzstājīgajai prasībai uzsākt to, es tagad pilnība apzinos Agozjena dāvāto spēku. Tīras domas spēku prāta uzvaru par matēriju. Man tagad ir pieejams milzīga spēka avots, un tev tāpat. Viņa acis dedzīgi mirdzēja. Šis ir izcils pierādījums Agozjena Mandalas spējai pārveidot cilvēka prātu un cilveces domāšanu par varenu ieroci.
Konstansa raudzijās viņā, arvien lielāku šausmu pārņemtā.
— tu gribēji atsaukt mani atpakaļ, Pendergasts turpināja. Gribēji atjaunot manu veco, muļķīgo, pretrunīgo dvēseli. Taču drīzāk tu man palīdzēji tikt vēl tālāk uz priekšu. Tu atveri durvis. Un tagad, darga Konstansa, pienākusi tava karla likt atbrīvotai. Vai atceries mūsu nelielo vienošanos?
Viņa nespēja izteikt ne vārda.
— pareizi. Tagad tava kārta skatīties uz Agozjenu.
Konstansa joprojām vilcinājās.
— kā vēlies. Viņš piecēlās un satvēra brezenta maisu. Es par tevi vairs nerūpēšos. Uzmetis maisu uz pleca, viņš neatskatīdamies devās uz durvju pusi.
Konstansa satriekta apjauta, ka tagad kļuvusi aģentam tikpat vienaldzīga ka visa pārejā pasaule.
— Pagaidi… viņa iesāka.
Viņu partrauca kliedziens gaiteni. Durvis strauji atvērās, un atmuguriski iesteberēja Marija. Aiz viņas Konstansa pamanīja tuvojamies kaut kādu pelēku, rēgainu mākoni.
— No kurienes radušies dūmi? Vai kuģis deg?
Pendergasts nometa maisu un paspēra soli atpakaļ, raudzīdamies parādibā. Konstansa pārsteigta saskatīja viņa sejā apjukumu, pat bailes.
Rēgs aizstājās priekšā durvīm. Marija iekliedzās atkal, bet dūmu mākonis apņēma viņu, apslāpējot kliedzienus.
Kad rēgs nāca iekša pa durvīm, to no aizmugures apgaismoja gaiteņa lampa, un Konstansa arvien lielākā apmulsumā dziļi dūmu makoņa iekšienē saskatīja kādu savādu, nikni zvērojošu būtni ar divām asinssarkanam acīm un trešo pieres vidū dēmonisku radījumu, kas kroplīgi raustījās un ļodzījās… bet varbūt dejoja…
Marija iekliedzās trešoreiz un nokrita uz grīdas, ar blīkšķi sadauzot stiklus, ar neprātīgu skatienu acis, raustīdāmas krampjos. Rēgs jau bija pagājis viņai garām, piepildot salonu ar vēsu drēgnumu un sapuvušu sēņu smaku, tas iedzina Pendergastu stūrī un uzklupa viņam, ielauzās viņā, aprija viņu, un aģents izdvesa aizžņaugtu nāves šausmu un agonijas kliedzienu, kas lika asinīm Konstansas dzīslas sastingt.
69
Lesērs stāvēja pārpildītā rezerves komandtiltiņa vidū, S frekvenču joslas radara ekrāna vērodams, ka tuvojās kuģis. Tas ik brīdi kļuva lielāks, tā fosforescejošais spīdums draudoši izpletās paša ekrāna vidu. Doplera mērījumi radīja, ka apvienotais tuvošanās ātrums ir trīsdesmit septiņi mezgli.
— Divi tūkstoši piecsimt jardi un tuvojās, paziņoja otrais kapteiņa palīgs. Lesērs domās apreķinaja līdz, sadursmei divas minūtes.
Viņš ieskatījās jūtīgākajā x frekvenču joslas radarā, bet tur redzamību aizsedza jūras šļakatas un lietus šaltis. Ātri un klusi viņš pastāstīja pārējiem virsniekiem par savu plānu. Viņš zināja, ka nedrīkst izslēgt iespeju, ka Meisone dzirdēja visu viņa sarunu ar "Grenfella" kapteini. Nebija drošas iespējas bloķēt sakarus ar galveno komandtiltiņu. Tomēr, lai ka arī būtu ja "Grenfells" ir devies uzbrukuma, "Britānijai" būs grūti no tā izvairīties.
Pie Lesēra pienāca galvenais mašīnists Helsijs. — Man ir aprēķini, kurus jūs lūdzat. Viņš runāja klusi, lai pārejie nedzirdētu.
Tātad ir tik ļauni, domāja Lesērs. Viņš paaicināja Helsiju malā.
— šiem skaitļiem, paskaidroja Helsijs, pamata ir pieņemums par tiešu sadursmi ar sēkļa centru, kas arī tiek paredzēta.
— sakiet ātri!
— ņemot vērā trieciena spēku, mēs pieņemam, ka trīsdesmit procenti cilvēku ies bojā un gandrīz visi pārējie tiks smagi ievainoti kaulu luzumi, sasitumi, smadzeņu sātricinājumi.
— sapratu.
— ar savu trīsdesmit piecu pēdu iegrimi "Britānija" vispirms saskarsies ar nelielu sēkli kādu gabalu pirms rifa galvenās daļas. Kamēr galvenas klintis kuģi apstādinās, tas jau būs pārplēsts no viena gala līdz otram. Visi hermētiskie nodalījumi un starpsienas būs vaļā. Aptuvenais nogrimšanas laiks ir nepilnas trīs minūtes.