Liu saplosīta seja bija nopludusi asinīm. Paziņojiet uz rezerves komandtiltiņu! Viņš uzsauca Dalbergai, pirms satrakotais pūlis nogaza viņu no kājām.
Meilzs devās garām kaušļiem uz klāja tālāko galu. Garām iedams, viņš neuzkrītoši nospieda pāris pogas laivu palaišanas panelī. Viņš iekāps laiva, palaidis to un dosies projām. Iedarbosies GPIRB, un līdz vakaram kāds viņu atradīs.
Nonācis pie pēdējas laivas, viņš ar trīcošu roku atvēra vadības paneli un sāka iedarbinat palaišanas mehānismu. Viņš vēroja, kā pūlis spēkojas ar baņķieri un bradā kājām tagad jau nekustīgos Liu un Krouliju. Kāds pagriezās uz viņa pusi. Vēl viens.
— skat! Viņš grib palaist laivu! Maitasgabals!
— pagaidi!
Vairāki pasažieri metas uz viņa pusi.
Meilzs drudžaini nospieda pārejās pogas, un laivas pakaļgala iekāpšanas lūka atvērās hidrauliskajās eņģēs. Viņš metas turp, bet pūlis viņu apsteidza. Sagrāba un atvilka atpakaļ.
— tu, maita!
— laivā pietiek vietas mums visiem! Viņš iespiedzas. Laidiet, idioti! Pa vienam!
— tu pēdējais! Kārns vecs kraķis ar neticamu spēku pagrūda viņu malā un pazuda laivā, viņam sekoja pārejie, kliegdami, asinīm notašķījušies. Meilzs arī mēģināja iekļūt laiva, bet viņu sagrāba un atrāva atpakaļ.
— mērglis!
Paslīdējis uz slapja klāja, viņš pakrita un tika atgrūsts pret klāja margam. Pieķeries pie tam, viņš pieslējās kājas. Tie neatstas viņu ārpus laivas. Viņš neļaus šiem atņemt laivu. Viņš sagrāba vīrieti, kas stāvēja ceļa, nogaza no kājām, atkal paslīdēja. Vīrietis piecēlās un uzbruka viņam, un viņi abi sāka spēkoties, cieši saķērušies, atspiedušies pret margam. Meilzs stingri nostājās uz kājām, turēdamies pie margam, kamēr pūlis drūzmējas un plosījās, pūlēdamies iekļūt iekša pa šauro luku.
— es jums esmu vajadzīgs! Meilzs cīkstēdamies iebļāvās. Es protu to darbinat!
Atgrūdis uzbrucēju, viņš atkal metas uz lūku, bet tajā sakāpušie tagad jau pulējās aizvērt ieeju.
— Es protu to darbināt! Viņš ieķērcās, ar nagiem iegrābies durvis ieklupušo pasažieru muguras.
Un tad tas nolika atbaidošā, drudžainā paātrinajumā kā ļaunā murgā. Šausmu pārņemts, viņš redzējā, ka pagriezās ritenis, noslēdzot lūku. Viņš sagrāba riteni, pūlējās pagriezt to atpakaļ, tad nošķindeja atlaistie turētāji un glabšanas laiva sāka slīdēt lejā pa rampu, raujot līdzi Meilzu un vēl dažus cilvēkus. Viņš tentereja tiem līdzi pa ieeļļotajām metāla sliedēm, bezpalīdzīgs, nespēdams apstāties, līdz piepeši bija nonācis brīvajā kritienā virs melnajiem okeāna viļņiem un meta gaisā kuleņus.
Pēdējais, ko viņš redzēja pirms iekrišanas ūdeni, bija kuģis, kas iznira no dūmakas tieši "Britānijas" priekšā, gatavs to taranēt.
71
Lesērs raudzījās pa rezerves komandtiltiņa priekšējiem logiem. Vējš bija pieņēmies spēkā un lietus pierimis, tagad arī migla sāka izklīst, ļaujot brīžiem saskatīt priekšā trakojošos viļņus. Viņš sasprindzinaja redzi, raizēdamies, ka varbūt jau sāk rēgoties halucinācijas.
Bet tad pēkšņi tas parādījās "Grenfells" iznira no miglas vāla, ar apaļo priekšgalu šķeldams viļņus. Tas nāca tieši pretī "Britānijai".
Ieraugot "Grenfellu", visiem uz rezerves komandtiltiņa esošajiem aizrāvās elpa.
— Astoņsimt jardi.
"Grenfells" metās uzbrukumā. Pēkšņi uzmutuļojošas baltu putu šļakatas tā pakaļgala pie laba borta liecināja par dzenskrūves pagriešanu pretēja virziena. Vienlaikus balti putaina ūdens strūkla priekšgala pie kreisa borta nozīmējā, ka iedarbinātās priekšgala sanskruves. "Grenfella" sarkanais priekšgals sāka griezties uz laba borta pusi, un abi kuģi tuvojās viens otram. Milzīga "Britānija" kustējās daudz ātrāk nekā kanadiešu kuģis.
— turieties! Iesaucas Lesērs, pieķerdamies pie navigācijas galda malas.
Uz "Grenfella" manevru "Britānija" gandrīz nekavējoties reaģeja ar dobju motora rēcienu. Meisone bija pārtraukusi autopilota darbību un rīkojas biedējoši ātri. Kuģis nodrebēja ka zemestrīcē, un klājs sāka sasvērties.
— viņa atvelk stabilizatorus! Kliedza Lesērs, neticīgi raudzīdamies vadības paneli. — Un dievs žēlīgs! Viņa griež pakaļgala arējos motorus par deviņdesmit grādiem uz labo bortu!
— to nedrīkst darīt! Iebļāvās galvenais mašīnists. Viņa noraus ārējos motorus no korpusa!
Lesērs ieskatījās motora rādījumos, izmisīgi pulēdamies aptvert, ko Meisone mēģina panākt. Viņa griež "Britāniju" ar bortu pret "Grenfellu"… tīši… lai tas mums ietriektos tieši sānos, viņš secināja. Uz mirkli viņa iztēle pazibēja šausminoša aina "Britānija" pavērš pret triecienu savu vārīgāko punktu vidusdaļu. Bet tas nebūs taisns trieciens sānos "Britānijai" nebūs laika pagriezties tik tālu. Būs vēl ļaunāk. "Grenfells" ietrieksies sānos četrdesmit piecu grādu leņķi, pa diagonāli pāršķeļot lielāko daļu kajīšu un publisko telpu. Tā būs katastrofa, asiņains slaktiņš.
Lesērs uzreiz saprata, ka Meisone rūpīgi apdomājusi šo atbildes gājienu. Tas būs tikpat iedarbīgs ka kuģa ietriekšana Maitasputnu klintīs, būdama īsta oportuniste, komandas kapteine prāta izmantot izdevīgu gadījumu.
— "Grenfell"! Iekliedzas Lesērs, pārtraucot klusumu rācijā. Grieziet atpakaļ otro skrūvi! Grieziet otrādi pakaļgala sareskrūves! Viņa pavērš bortu pret jums!
— sapratu, atskanēja kapteiņa neticami mierīgā balss.
— "Grenfells" reaģēja nekavējoties, un ap tā korpusu sāka mutuļot ūdens. Kuģis it kā vilcinājās, priekšgala šūpošanās pierima un ātrums samazinajas.
Kuģis viņiem zem kājām sāka drebēt arvien skaļāk un draudīgāk, jo Meisone palielināja rotējošo pakaļgala skrūvju jaudu līdz maksimumam četrdesmit trim tūkstošiem kilovatu, vēršot to deviņdesmit grādu leņķī pret kuģa kustības virzienu. Tas bija vājprātīgs manevrs. Bez stabilizatoriem, lielajos viļņos "Britānija" bīstami sasvērās uz sāniem par pieciem, desmit, piecpadsmit grādiem, pārspējot visus inženieru ļaunākos murgus. Navigācijas instrumenti, kafijas krūzes un citi nenostiprinātie priekšmeti noslīdēja no galdiem un nogāzās uz grīdas. Viri pieturējās, kur vien spēdami, lai nenokristu no kājām.
— Tā dullā mātīte nolaidis klāju zem ūdens! Kliedza Helsijs, zaudēdams pamatu zem kājām.
Vibrācijā pieņemas spēkā, un lainera kreisa puse grima dziļāk okeāna, apakšējais galvenais klājs pakļuva zem ūdens. Viļņi trakoja, dauzot virsbūvi, sniedzoties līdz zemākajām kreisa borta kajītēm un balkoniem. Lesērs neskaidri dzirdēja plīstošu stiklu šķindoņu, ūdens šalkoņu, ieplūstot pasažieru klājos, krītošu priekšmetu troksni. Viņš neuzdrošinājās iztēloties pasažieru šausmas un izmisumu, redzot, ka viss kajītēs gāžas uz kreisa borta pusi, raujot viņus pašus līdzi.
Komandtiltiņš drebēja no motoru mežonīgās dunas, logi grabēja, viss kuģa korpuss no pārpūles vaidēja. Aiz virsbūves priekšgala slējās "Grenfells", kas joprojām draudīgi tuvojās. Glabšanas kuģis turpināja griezties pa kreisi, taču Lesērs redzējā, ka ir jau par vēlu. "Britānija" ar savu pārsteidzošo manevrētspeju bija pagriezusies ar sāniem pret to, un patruļas kuģis ietrieksies tai paša vidū divtūkstoš piecsimt tonnas sastapsies ar simt sešdesmit pieciem tūkstošiem tonnu ar kopīgo ātrumu četrdesmit piecas jūdzes stundā. Tas slīpi pāršķels "Britāniju" ka mednieku harpūna lielu zivi.
Viņš sāka lūgt Dievu.
72
Emīlija Dalberga apstājās atvilkt elpu gaitenī, kas veda no glabšanas laivu klāja. Viņai aiz muguras skanēja satrakotā pūļa kliedzieni un bļāvieni tas tiešam bija nevaldāms pūlis, turklāt slepkavības instinktu pārņemts. Kliedzieniem piebalsoja vēja aurošana un ūdens dārdoņa vaļējās lūkās. Arī daudzi citi pasažieri bija nolēmuši doties uz glabšanas laivām, un tagad jau viņai garām plūda cilvēku straume, nepievēršot viņai uzmanību.