Lesērs paķēra rāciju. "Grenfell"! Viņš iekliedzas. Beidziet griezties atpakaļ un iztaisnojiet kursu! Mums zudusi stūres vadība!
Šis brīdinājums bija lieks Lesērs jau redzeja lielus ūdens mutuļus pie "Grenfella" pakaļgala, jo tā kapteinis pats bija sapratis, kas jādara. Kad abi kuģi tuvojās viens otram, "Grenfells" pagriezās paralēli "Britānijas" kursam.
"Grenfells" ar troksni pabrauca garām "Britānijai", abi kuģi bija tik tuvu, ka Lesērs dzirdēja nikni nošalcam viļņus, kas tika saspiesti ka tuneli starp abu kuģu korpusiem. Atskanēja skaļi blīkšķi un metāla čerkstoņa, kad "Grenfella" kreisa borta spārns aizķēra "Britānijas" apakšējo klāju, saceļot milzīgu dzirksteļu virpuli un tad pēkšņi viss bija gala. Abi kuģi bija pabraukuši viens otram garām.
Trauksmes signālus uz rezerves komandtiltiņa pārskanēja nedroši uzvaras saucieni, un Lesērs rācija varēja saklausīt līdzīgas gaviles "Grenfella" pusē.
Galvenais mašīnists ar sviedriem nopludušu seju pievērsās kapteiņa palīgam. — Lesēra kungs, mēs zaudējām abus pakaļgala ārējos motorus, tie tika norauti nost…
— es zinu, atbildēja Lesērs. — Un korpusā ir sūce. Viņu sāka pārņemt uzvaras prieks. Helsija kungs, ļaujiet applūst pakaļgala tilpnēm un nodalījumiem numur seši un pieci. Noslēdziet tilpnes kuģa vidu.
Taču Helsijs nekustējas.
— rīkojieties! Uzbļāva Lesērs.
— nevaru.
— kāda velna pēc ne?
Helsijs iepleta rokas. — Tas nav iespējams. Tilpnes tiek noslēgtas automātiski. Viņš norādīja uz avarijas paneli.
— nu tad atveriet tās! Aizsūtiet leja matrožus, lai viņi atver tilpnes manuali!
— nevaru, Helsijs bezpalīdzīgi atbildēja. Ja tas ir applūdušas, tad nav iespējams. Automātisko noslēgšanu nevar atcelt.
— nolādētu automatizācija! Kāds ir abu pārējo ārējo motoru statuss?
— darba kārtība. Katrs piegādā pilnu jaudu dzenskrūvēm. Bet mūsu ātrums ir krities līdz divdesmit mezgliem.
— un, tā ka abu aizmugures ārējo motoru vairs nav, stūrēšana noliks ar motora jaudu. Lesērs paraudzījās uz sardzes virsnieku. Cik laika hdz Maitasputnu klintīm?
— šādā ātrumā un virzienā trīsdesmit piecas minūtes, ser.
Lesērs raudzijās pa komandtiltiņa logiem uz "Britānijas" priekšgalu, kas joprojām neatlaidīgi šķēla viļņus. Arī divdesmit mezglu ātruma viņiem nebija izredžu. Ko vēl varēja darīt? Viņam nekas vairs nenāca prata.
— es došu rīkojumu atstāt kuģi, viņš teica.
Uz komandtiltiņa iestājās klusums.
— atvainojiet, ser, bet kā? Jautāja galvenais mašīnists.
— ar glabšanas laivam, protams.
— tas nav iespējams! Iesaucas kāda sveša balss. Sievietes balss.
Lesērs pagriezās un ieraudzīja ienakam sievieti no Gevina Brasa komandas Emīliju Dalbergu. Viņas drēbes bija saplēstas un samirkušas. Viņš izbrīnā raudzijās uz sievieti.
— glabšanas laivas nolaist nav iespējams, viņa paziņoja. Gevins un Nailzs Velčs veica izmēģinājumu, un viņu laiva tika sadragata.
— sadragata? Atkārtoja Lesers. Kur ir Liu un Kroulijs? Kāpēc neziņoja man?
— uz glābšanas laivu klāja bija saskrejis pasažieru pūlis, smagi elpodama, paskaidroja Dalberga. Liu un Kroulijam uzbruka. Varbūt viņi ir nogalināti. Pasažieri nolaida vēl vienu laivu. Arī tā tika sadragāta, iekrītot viļņos.
To dzirdot, iestājās nāves klusums.
Lesērs pievērsās galvenajām radistam. Aktivizējiet automātisko kuģa atstašanas ziņojumu!
— ser, jūs dzirdējāt viņu! Ierunājās Kempers. Šis laivas kļūs par peldošiem zārkiem. Turklāt iekāpšanai glabšanas laivas un to palaišanai pat ideālos apstākļos vajadzīgas četrdesmit piecas minūtes. Mums ir tikai trīsdesmit. Mēs uzskriesim uz klintīm, kad pasažieri būs sadruzmejušies uz starpklājiem bet tie ir atklāti, ar tērauda konstrukcijām, būs īsts slaktiņš. Puse parkritis par bortu, pārejie tiks sadauzīti lupatas.
— salaidīsim laivas, cik daudz varēsim, atstāsim tajās līdz triecienam un nolaidīsim pēc tam.
— trieciena spēks var izsist laivas no sliedēm. Tas iesprūdīs slarpklājos, un nolaist vairs nebūs iespējams. Laivas nogrims kopā ar kuģi.
Lesērs pievērsās Helsijam. — Tas tiesa?
Galvenais mašīnists bija nobālējis. — Jā, domāju gan, ser.
— kādas vēl ir iespējas?
— likt pasažieriem slēpties kajītēs un turēties, gaidot triecienu.
— un pēc tam? Kuģis nogrims piecās minūtēs!
— tad visi kāps laivas un laidīsies ūdenī.
— bet es tikko dzirdēju, ka trieciens var izsist laivas no sliedem! Lesērs juta, ka no uztraukuma sāk zust elpa. Viņš piespieda sevi nomierināties.
— divdesmit mezglu ātruma kaitējumi būs mazāki, trieciens vieglāks. Vismaz dažas glabšanas laivas paliks uz sliedem un gatavas palaišanai. Un, tā ka trieciens būs vieglāks, varbūt būs vairāk laika līdz… nogrimšanai.
— varbūt? Ar to nepietiek.
— tas ir viss, kas mums ir, atbildēja Helsijs.
Lesērs atkal izslaucīja asinis no acs un nopurināja tas no pirkstiem. Viņš atkal pievērsās galvenajām radistam. — Parraidiet skaļruņos paziņojumu. Visiem pasažieriem nekavējoties jaatgriežas savās kajītēs. Bez izņēmumiem! Jāuzvelk glabšanas vestes, kas atrodāmas zem gultam. Pēc tam jaapgujas gultas, embrija poza ar pēdam uz priekšu, un jāapsedzas ar segām un spilveniem. Tiem, kuri nevar nokļūt savās kajītēs, jaatrod tuvākais krēsls un jaapsēžas aizsardzības poza ar galvu starp ceļiem un plaukstam savienotam vīrs galvas.
— klausos, ser.
— tūlīt pēc trieciena visiem jaierodas glabšanas laivu palaišanas vietas, tāpat kā apmācības. Līdzi nedrīkst ņemt pilnīgi neko, tikai glabšanas vestes. Sapratat?
— jā, ser. Radists atkal pagriezās pret pulti. Pēc mirkļa iēkaucas sirēna, un skaļruņos atskanēja viņa balss, dodot rīkojumus pasažieriem.
Lesērs pievērsās Emilijai Dālbergai. Tas laikam attiecās arī uz jums. Labāk ejiet uz savu kajīti.
Dālberga skatijas viņam acis. Pēc mirkļa viņa pamāja ar galvu.
— un vēl kas, Dalbergas kundze! Paldies jums.
Viņa atstāja komandtiltiņu.
Lesērs noraudzījās, ka aiz viņas aizvērās durvis. Pēc tam pievērsa drūmu skatienu videoekrānam, kurā bija redzams miglains stūres posteņa attēls. Meisone joprojām stāvēja turpat, ar vienu roku turēdama stūri, bet otru novietojusi uz abam priekšējo ārējo motoru droselēm, regulējot kursu ar nelielam dzenskruvju ātruma izmaiņam.
Lesērs nospieda komandtiltiņu iekšējo radiosakaru raidīšanas pogu. — Meisone? Es zinu, ka jūs mani dzirdat.
Atbildes nebija.
— vai jūs tiešam to darīsiet?
Atbildes vieta sievietes bāla roka pārceļoja no droseles pie neliela slēgta paneļa. Viņa atvēra vāku, pavilka divas svīras, lad atkal atgriezās pie droselēm un pastūma abas līdz galam uz priekšu.
Motori atsaucas ar aizsmakušu rēkoņu.
— Jēzus, izdvesa Helsijs, raudzīdamies uz motoru paneli. Viņa iedarbinājusi gāzes turbīnas ar maksimalo jaudu.
Kuģis strauji ravas uz priekšu. Sirdij pamirstot, Lesērs vēroja, ka ātruma radītājs virzās augšup. Divdesmit divi mezgli. Divdesmit četri. Divdesmit seši.
— kā tas iespējams? Viņš apstulbis jautāja. Mēs taču zaudējam pusi no ārējiem motoriem!
— viņa darbina turbīnas pāri to pieļaujamajām robežām, paskaidroja Helsijs.