Piebrauktuve apmeta loku automašīna, no tās izkāpa Martas laulātais draugs un nāca pāri mauram. Rosko Skandvels, stalts, slaids vīrs ar sirmiem matiem un lokani militāru stāju, bija viens no «Lielā piecnieka» locekļiem, kas, piedalīdamies ikvienā kapitāla ieguldījumā, noteica visas Havajas likteni. Būdams tīrasiņu haole, Jaun- anglijā dzimis, viņš tomēr pēc īstas havajiešu paražas tūdaļ cieši apskāva un sirsnīgi noskūpstīja Bellu. Vērīgās acis tam vēstīja, ka sievietes te nupat izkratījušas sirdis, tomēr, par spīti spēcīgā jūtu satraukuma pazīmēm, bija redzams, ka abu māsu dzīves mijkrēšļa gudrība visu atkal rāmi nolīdzinājusi.
— Elsija ar mazuļiem brauc šurp, tikko saņēmu viņu telegrammu no tvaikoņa, — Rosko paziņoja, kad bija noskūpstījis arī sievu. — Viņi paliks pie mums vairākas dienas, pirms dosies tālāk uz Maui.
— Biju domājusi ierādīt tev Rožu istabu, māsiņ Bella, — Marta Skandvela prātodama sacīja. — Bet El- sijai ar bērniem, auklēm un visu citu šī istaba labāk noderēs, tā ka tu dabūsi Karalienes Emmas istabu.
— Es jau tur dzīvoju iepriekšējo reizi, tā man patīk pat labāk, — Bella atbildēja.
Rosko Skandvels, kas pilnībā pazina havajiešu mīlu un mīlestības ceļus, stalts, slaids, cienīgs, soļoja starp abām cildeni noaugušajām sievietēm un, aplicis katrai roku ap viduci, vadīja tās uz mājas pusi.