— Kad tev jāiet pie viņas?
— Es ietu kaut tūlīt, ja jūs, dižais kņaz, atlaistu mani.
— Es neliedzu. Ej pie savas daiļās. Tikai neaizmirsti mūsu norunu.
Mirdz un laistās vienās ugunīs kņaza pils, mirdz arī visa Kijeva, tumšo nakti pārvērzdama par gaišu dienu. Priecājas pilsētnieki, ka nelaime no viņiem atkāpusies.
Tikai viena sēta piekalnes šķērsieliņā nav apgaismota, tās iemītnieki nelīksmo līdzi savu kaimiņu priecai. Tur skumst un bēdājas meita, bet ar viņu kopā — tēvs un māmuļa. Skaistajai meitenei dziest cerība sastapt savu izredzēto. Taču bez viņa meitenei arī prieks nav prieks, visa baltā pasaule vairs netīkas.
Jau otra vasara pagājusi, kopš mīļotais aizbrauca uz svešu zemīti, bet vēl joprojām nav atgriezies.
Tikai vienreiz viņš padeva skumju vēsti, savas dzelzu važas asarām slacīdams, un no tā laika viņai nav sirdsmiera.
Kaimiņi vairs nedzird šajā sētā nedz dzidrus smieklus, nedz jautru meitenes dziedāšanu.
Solījās, gulbītis baltais, atvadīdamies, ka pārvedīs krāšņas dāvānas. Nevajag viņai nekādu dāvanu, kaut tikai pats atgrieztos! Ak vai, cik gan ļauna tā svešā puse, ja jau vienīgo brālīti paņēma uz mūžu, bet tagad arī mīļoto zēnu …
Nenāk meitenei miegs šai naktī. Gauži noraudājusies sava izredzētā kreklā, kas vienīgais palicis no viņa par atmiņu, viņa gul balti saklātā gultā, spīvi raudzīdamās tumsā.
Te pēkšņi kāc!s pieklauvē pie vārtiem — vienreiz, otrreiz, turklāt nepacietīgi.
«Varbūt kādam atgadījusies nelaime?» daiļava nodomāja.
Viņa piecēlās, iededzināja gaismu un klusām pamodināja tēvu.
Tas izgāja ārā un tūdaļ atgriezās. Mierināja:
— Kāds ceļinieks lūdz naktsmājas. Taču tā kā bail laist iekšā …
Meitene nenocietās un pārmezdama sacīja:
— Vai tiešām cilvēkam vajadzība ir mazāka nekā mūsu bailes? Varbūt arī manējais kaut kur tāpat klauvē pie nocietinātām sirdīm …
Ceļinieks ieveda savu zirgu siena šķūnī, noņēma seglus, iedeva tam barību, tad, iegājis istabā, zemu paklanījās.
— Esiet sveicināti! Vai pazīstat mani, vai varbūt esat jau aizmirsuši?
Ai, ai, kas gan spētu aizmirst savu vienīgo, izredzēto!
SATURS
5
Pirmā nodaļa VIESIS
14
Otrā nodaļa KIJEVA
19
Trešā nodaļa TIRGUS LAUKUMA
27
Ceturtā nodaļa NEGAIDĪTS NOTIKUMS
33
Piektā nodaļa SĶ1RSANAS
40
Sestā nodaļa CEĻA
Sepfīfā nodaļa DŅEPRAS KRĀCES
60
Astotā nodaļa GOSTA
74
Devītā nodaļa PINEKĻU VIETA — VA2AS
81
Desmitā nodaļa CARGRADA
87
Vienpadsmitā nodaļa ĶEIZARA DIENESTA
104
Divpadsmitā nodaļa BĒGŠANA
118
Trīspadsmitā nodaļa UZ DŅEPRU ZIVJU ZVEJA
Četrpadsmitā nodaļa PĒC DZIMTENES PAT KAULI SMELDZ
Piecpadsmitā nodaļa DZIMTA ZEME
135
Sešpadsmitā nodaļa AUGSTAIS KURGĀNS
144
Septiņpadsmitā nodaļa SASTAPŠANAS
Борис Комар БЕЛКА Исторический рассказ
Рига «Лиесма» 1982 На латышском языке Перевод с украинского М. Силабриеде Художниц А. Спруджс
Vidējs skolas vecuma bērniem Boriss Komars VĀVERE
Redaktors A. Melnalksnis Mākslinieciskā redaktore M. Dragūna Tehniskā redaktore M. Romanovska Korektore I. Kopiņa Nodota salikšanai 11.06.81. Parakstīta iespiešanai 08.02.82. Formāts 60X84/16. Dobspiedes papīrs N2 1. Žurnālu cirstā garnitūra. Augstspiedums. 9,30 uzsk. iespiedi.; 9,76 uzsk. kr. n.; 8,56 izdevn. I. Metiens 30 000 eks. Pašūt. NS 1170-D. Cena 35 kap. Izdevniecība «Liesma», 226047 Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. N2 247/31017/B-643. Iespiesta Latvijas PSR Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komitejas tipogrāfijā «Cīņa», 226011 Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40.
Komars B.
Ko 343 Vāvere: Vēst. stāsts / No ukraiņu vai. tulk. M. Sila- briede; A. Sprūdža il. — R.: Liesma, 1982. — 157 Ipp., il.
Ukraiņu rakstnieka stāstā attēloti Kijevas Krievzemes laikmefa vēsturiskie notikumi. Galvenais varonis — spēcīgs puisis, iesaukts par Vāveri, piedzīvo dažādas dēkas gan savā zemē, gan arī svešumā. Grāmata Iznāk, atzīmējot 1500. gadskārtu kopš Kijevas dibināšanas. Vidēji skola: vecuma bērniem.
2 Ciltis, kuras X gadsimtā apdzīvoja Ziemeļkaukāzu.
1 Djuda — pēc austrumslāvu seniem ticējumiem tā ir ziemas dieviete, Salatēva sieva, sniegputeņu un viesuļu valdniece.
1 Romans I Lakapins — Bizantijas ķeizars (920.—944. g.).
[1] tjūns — kņaza kalps, nodokļu piedzinējs.
[2] Višgoroda — sena krievu apmetne pie Kijevas, tagad ciemats.
[5] veless — slāviem, elku pielūdzējiem, tirdzniecības un lopkopības dievs.
[10] mauri — arābi.
[11] korsunas zeme — krimas pussala, ko x gadsimtā pārvaldīja grieķi Bi- zantijas padotībā.
[12] surozas jūra — azovas jūra.
7 — 1170