tur nekas neiznāks.
Armado. Atved man drīzāk to ganu, viņam jāaiznes
mana vēstule.
Kode. Uzdevums patiešām patīkams: zirgu sūta kā ēzeļa
ziņnesi.
Armādo. Ko? Ko tu tur teici?
Kode. Redziet, kungs, jums vajadzētu sūtīt ēzeli jāšus
zirgā, tāpēc ka viņš pats velkas gaužām lēni. Bet es
iešu.
Armādo. Nav jau tālu. Ej!
Kode. Es skriešu tik ātri kā svins.
Armādo.
Kā tu to domā, jaukais jaunekli?
Svins liekas metāls man truls, smags un slinks
turklāt.
Kode.
Minime, godāts kungs, vai drīzāk ne.
Armādo.
Es saku, svins ir slinks.
Kode.
Par ātru nolēmāt,
Vai slinks ir svins, ko jūs kā lodi izšaujat?
Armādo.
Nekas, tas labi teikts,
Es esmu lielgabals, un lode esi tu,
Uz ganu nomērķēts.
Kode.
Bauks! un es aizskrēju.
Aiziet.
Armādo.
Asprātīgs jauneklis, tik veikls un runā lietu.
Ļauj, debess, nopūta lai tev tad pretī ietu;
Nu atkal sirdī man ņem grūtsirdība, vietu! —
Mans herolds atgriežas.
Uznāk Kode un Paurītis.
Kode.
Vai nava brīnums, kungs, kad pauris kāju lauž?
Armādo.
Kāds brīnums! Envoy, kur? Man prāti mīklu jauš.
Paurītis. Nav nekādu brīnumu, ne mīklas, ne envoy.
Bet nost viņu ziežu bundžas, kungs! Ak kungs! Ti-
kai pelašķus, tīrus pelašķus! Nekādu envoy, nekādu
envoy! Nekādu ziežu, kungs, tikai pelašķus!
Armādo. Pie visiem tikumiem! Par tevi tīri jāsmejas.
Tavas muļķīgās runas izkliedē manu melanholiju.
Manu plaušu cilāšanās vieš uz lūpām nicīgu smīnu.
Ak debesu zvaigznes, piedodiet man! Vai šis plān-
prātis ziežas uzskata par l'envoy un vārdu l'envoy
tulko par ziežām?
Kode.
Vai izglītotie saprot citādi?
Vai l'envoy nenozīmē — sveicināti?
Armādo.
Nē, pāž, tas epilogs, kas mums to izskaidro,
Ko tumši teikumi jau iepriekš ieviļņo.
Lai runā piemērs kāds;
Kad lapsa, bite, ērms vienviet,
Nepāra skaitlis trīs mums šķiet.
Tā morāle, tad nāk l'envoy.
Kode.
Kā skan tā morāle? Es pielikšu l'envoy.
Armado.
Kad lapsa, bite, ērms vienviet,
Nepāra skaitlis trīs mums šķiet.
Kode.
Līdz kamēr zoss pa durvīm lien,
No trijiem četrus pāros sien.
Bet tagad es atkārtošu jūsu morāli, un jūs tad pieka-
biniet savu l'envoy.
Kad lapsa, bite, ērms vienviet,
Nepāra skaitlis trīs mums šķiet.
Armādo.
Līdz kamēr zoss pa durvīm lien,
No trijiem četrus pāros sien.
Kode. Ļoti labs l'envoy, kas beidzas ar zosi. Vai jūs vēl
ko labāku varat vēlēties?
Paurītis.
Ar zosi zēns aiz deguna šo kungu vazā jauki.
Kungs, jūsu veikals Joti labs, tai zosij smagi tauki,
Ko labāku un veiklāku še gan vairs izgudrot:
L'envoy jūs tauku gribējāt, viņš tauku zosi dod.
Armādo.
Pag, pagaidiet! Kā mums šis arguments te radās?
Kode.
Bij kāju Paurītis sev lauzis, tas jau gadās.
L'envoy tad sākāt jūs.
Paurītis.
Un es par pelašķiem; un jūs ar argumentiem,
L'envoy tas treknais vēl, tā zoss, ko paši pirkāt,
Kā tirgus nobeidzās.
Armado. Bet pasaki man — ko tu īsti domāji, stāstī-
dams, ka Pauris pārlauzis kāju?
Kode. Par to es pastāstīšu jums pavisam aizkustinošā
veidā.
Paurītis. Tur tev nevajag nekā aizkustinoša, Kode. Te es
pateikšu vēl vienu l'envoy:
No cietuma kā dulns kad Paurīt's izskrēja,
Uz sliekšņa pakrita un kāju pārlauza.
Armādo. Atstāsim tagad šo lietu pie malas.
Paurītis. Kājai tas nāks tikai par labu.
Armādo. Puisi Paurīti, es gribu atbrīvot tevi.
Paurītis. Atlaist no brīvības? Es tur nojaušu atkal kādu
l'envoy, kādu zosi.
Armādo. Pie manas maigās dvēseles! Es esmu nodomā-
jis atlaist tevi brīvē, atsvabināt tavu personu. Tu
biji iemūrēts, sasaistīts, sasiets un iespundēts.
Paurītis. Pareizi, pareizi! Un tagad jūs gribat būt mans
šķīstītājs un palaist mani vaļā.
Armādo. Es dāvinu tev brīvību, palaižu tevi no ieslo-
dzījuma un par to neprasu no tevis vairāk nekā kā
tikai to: ņem šo sūtījumu (iedod vēstuli) zemniek-
meitai Zaknetai. Un te tev būs remunerācija (dod
naudu), jo manas cieņas un goda labākais balsts ir
manu apakšnieku atbalstīšana. Nāc, Kode!
Aiziet.
Kode.
Kā ēna eju līdz. Kungs, Paurīti, nu sveiks!
Paurītis.
Mans miesas gabaliņš, ko mute allaž teiks!
Kode aiziet.
Nu es gribu aplūkot viņa remunerāciju. Remunerā-
cija! — O! tas ir latīņu nosaukums trim fartingiem:
trīs fartingi — remunerācija. «Cik maksā šī auk-
liņa?» — «Vienu peniju.» — «Nē, es došu jums re-
munerāciju.» Tas tik būs joks! Remunerācija! Pa-
tiešām, tas skan labāk nekā franču krona. Bez šī
vārda es turpmāk it neko nepirkšu un nepārdošu.
Uznāk Birons.
Birons. O, mans labais zeņķi Paurīti! Cik labi, ka es sa-
stopu tevi.
Paurītis. Lūdzu, kungs, pasakiet — cik sarkanas lentas
var nopirkt par remunerāciju?
Birons. Kas tā par remunerāciju?
Paurītis. Nu taču trīs fartingi, kungs.
Birons. Nu, tad tik, cik zīda dod par trim fartingiem.
Paurītis. Pateicos, jūsu augstība. Dievs lai jums palīdz.
Birons.
Pag, pagaid', puis, tu esi vajadzīgs.
Ja manu labvēlību gribi, zēn,
Tad raugi izpildīt, ko tev es lūgšu.
Paurītis. Kad jums to vajadzētu, kungs?
Birons. Šodien pēc pusdienas.
Paurītis. Labi, es to izdarīšu. Palieciet veseli, kungs.
Birons. Bet tu vēl nemaz nezini, kas tas ir.
Paurītis. Gan es to zināšu, kungs, kad būšu izdarījis.