Выбрать главу

-    Garāmejot varu pieminēt, viņš nevērīgi izmeta, ka gredzenus parasti atstāj dzīvojamā istabā netālu no durvīm. Tos mēdz izlikt kā statusa apliecinājumu.

To es nebiju zinājis, tomēr negribēju atklāti atzīt. Secinājums, ka es nezinu vietējā galma paradumus, atklātu viņam, ka esmu vai nu sveš­zemnieks, vai arī nepiederu pie aristokrātu aprindām. Sauja dzelzs nav nekāds statusa apliecinājums, es nevērīgi atteicu. Grāfs Threpe man bija izskaidrojis gredzenu pamatnozīmes, pirms biju aizceļojis no Imres. Taču Threpe nebija Vintasas cilvēks un acīmredzot nezināja visas smalkākās nianses.

-    Tur ir sava taisnība, Bredons nepiespiesti atteica, bet tā nav visa taisnība. Zelta gredzeni norāda uz tiem, kuri atrodas zemāk par tevi un strādā, lai vairotu tavu labumu. Sudrabs liecina par veselīgām darba attiecībām ar saviem līdzbiedriem. Viņš sakārtoja gredzenus uz galda rindā. Bet dzelzs nozīmē, ka tev tiek piedāvāta augstākstāvošo uzmanība. Tas liecina, ka tu viņiem esi vēlama persona.

Es lēni pamāju ar galvu. Protams. Jebkurš gredzens, ko sūta maers, var būt tikai no dzelzs.

-Tieši tā! Bredons apstiprināja. Gredzens no maera nozīmē augstu labvēlības apliecinājumu. Viņš pārbīdīja gredzenus uz manu pusi pāri gludajai marmora galda virsmai. Taču šeit tāda gredzena nav, un tas pats par sevi kaut ko nozīmē.

-    Izskatās, ka jūs itin labi pārzināt galma politiku, es sacīju.

Bredons aizvēra acis un gurdi pamāja ar galvu. Kad biju jauns, man

tā gluži labi patika. Man šajās lietās bija pat zināma vara, cik nu tāda vispār iespējama. Taču pašlaik man nav nekādu intrigu, ar ko nodarbo­ties. Tas atņem asumu. Viņš vēlreiz paskatījās uz mani, un viņa acis vērīgi ieurbās manējās. Tagad man ir vienkāršāka gaume. Es ceļoju. Man garšo vīns un patīk sarunāties ar interesantiem cilvēkiem. Esmu pat iemācījies dejot.

Viņš atkal labsirdīgi pasmaidīja un ar pirkstu kauliņiem paklaudzināja pa galdu. Bet vairāk par visu man patīk spēlēt taku. Diemžēl es pazīstu tikai nedaudzus, kam pietiktu laika vai prāta to spēlēt, kā pienākas. Savilcis uzacis augšup, viņš paskatījās uz mani.

Es brīdi vilcinājos. Varētu domāt, ka izsmalcinātās sarunu mākslās skolots cilvēks pratīs izmantot ilgstošu, dīku pļāpāšanu, lai izvilinātu informāciju no naiva, nesagatavota upura.

Bredons pasmaidīja. Spriežot pēc vārdiem, kas iegravēti šajos gredzenos, varu pateikt, ka tu esi redzējis tikai pašus uzkrītošākos un alkatīgākos no mūsu vidus. Gluži saprotams, ka tu tramīgi glabā savus noslēpumus, lai kādi tie būtu. Viņš paliecās uz priekšu. Bet padomā, lūk, par ko! Tie, kuri ir mēģinājuši tev tuvoties, ir līdzīgi žagatām. Viņi ķērc un lidinās ap tevi, cerēdami pagrābt kaut ko spožu un aiznest to līdzi uz mājām. Bredons nicinoši pabolīja acis. Kāds no tā ieguvums? Droši vien sīka, skandaloza slava. Īslaicīga palēkšanās kādu drusciņu augstāk par pārējiem spilgtajiem tenkotājiem sev apkārt.

Bredons pārlaida plaukstu baltajai bārdai. Es neesmu žagata. Man nav vajadzīgs nekas spožs, un man nerūp, ko domā tenkotāji. Es spē­lēju ilgāku un izsmalcinātāku spēli. Viņš sāka raisīt vaļā melnā samta maisiņa auklu. Tu esi cilvēks ar saprašanu. To es zinu, jo maers netērē laiku muļķiem. Es zinu, ka tu esi vai nu iemantojis maera labvēlību, vai arī tev ir iespēja šo labvēlību iemantot. Tāpēc mans plāns ir šāds. Viņš vēlreiz pasmaidīja savu labsirdīgo, silto smaidu. Vai gribi dzirdēt manu plānu?

Jutu, ka esmu pasmaidījis viņam pretī, pats no nemanīdams, tieši tāpat kā iepriekš. Tā būtu negaidīta laipnība no jūsu puses.

-    Mans pašreizējais plāns ir iemantot tavu labvēlību. Būšu noderīgs un interesants. Gādāšu par sarunām un patīkamiem laika kavēkļiem. Viņš izbēra uz marmora virsmas mazus, apaļus akmentiņus. Un tad, kad tava zvaigzne pacelsies augstu maera debesīs, es varbūt izrādīšos tev negaidīti noderīgs draugs. Viņš sāka šķirot akmentiņus atbilstoši to dažādajām krāsām. Bet, ja tava zvaigzne nepacelsies, es tik un tā būšu kļuvis bagātāks par vairākām taka spēlēm.

-    Varu iedomāties, ka jūsu reputācijai turklāt nenāks par ļaunu, ja pavadīsiet vairākas stundas divatā ar mani, es piebildu. Jo sevišķi tāpēc, ka manas sarunas ar pārējiem ir bijušas neauglīgas un ilgušas ne vairāk par stundas ceturksni.

-   Arī tur ir sava taisnība, Bredons teica un sāka izkārtot akmentiņus pa vietām. Viņa dzīvajās, brūnajās acīs atkal iedzirkstījās smaids. Jā, man tā vien šķiet, ka ar tevi spēlēt būs ļoti interesanti.

*    * *

Vairākas nākamās stundas es pavadīju, mācīdamies spēlēt taku. Tas man būtu paticis pat tad, ja es nebūtu nogarlaikojies līdz nāvei. Taks 11 viena no labākajām spēlēm: tai ir vienkārši noteikumi un kompleksa stratēģija. Visās piecās reizēs, ko nospēlējām, Bredons mani veikli sakāva, tomēr es ar lepnumu varu sacīt, ka ne reizi viņš mani nesakāva vienā un tajā pašā veidā.

Pēc piektās spēles viņš ar apmierinātu nopūtu atlaidās atzveltnē. Šī bija gandrīz laba spēle. Tu tur, tai kaktā, darbojies diezgan gudri. Viņš pastiepa pirkstus pret spēles galda malu.

-    Nepietiekami gudri.

-    Un tomēr gudri. Tavai zināšanai: to, ko tu mēģināji darīt, sauc par “veikalnieka kritienu”.

-    Un kā sauc paņēmienu, ar kuru jūs izvairījāties?

-    Es to saucu par Bredona aizsardzību, viņš atbildēja ar šķelmīgu smaidu. Bet tā es saucu katru manevru, ar kuru izkļūstu no sarežģītas situācijas, izmantojot sevišķu gudrību.

Es iesmējos un sāku atkal šķirot akmentiņus. Vēlreiz?

Bredons nopūtās. Diemžēl mani gaida neatliekama tikšanās. Jā­skrien gluži vēl nav, bet jaunai spēlei nepietiks laika. Vismaz kārtīgai spēlei ne.

Vēlreiz nopētījis mani ar savām brūnajām acīm, viņš sāka vākt akmen­tiņus melnajā samta maisiņā. Es neapvainošu tevi, jautādams, vai tu zini vietējos paradumus, Bredons teica. Tomēr domāju, ka varētu dot tev dažus vispārīgus padomus, kas kādreiz var noderēt. Viņš man uzsmaidīja. Protams, prātīgāk būtu tos uzklausīt. Ja tu atteiksies, tad atklāsi savu zināšanu līmeni šajā jomā.

-    Protams, es atbildēju, saglabādams neizteiksmīgi nopietnu seju.

Bredons atvēra galda atvilktni un izņēma sauju dzelzs gredzenu, ko

mēs bijām novākuši, lai atbrīvotu spēles lauku. Gredzenu novietojums izsaka ļoti daudz. Ja tie ir, piemēram, sabērti traukā, tas apliecina inte­reses trūkumu par galma sociālajiem aspektiem.

Viņš sakārtoja gredzenus tā, lai iegravētie vārdi būtu pagriezti pret mani. Ja tie ir rūpīgi izlikti apskatei, tas liecina, ka tu lepojies ar saviem sakariem. Viņš paskatījās uz mani un pasmaidīja. Jebkurā gadījumā jauns apmeklētājs parasti kāda iegansta dēļ tiek atstāts dzī­vojamā istabā viens. Tas dod viņam iespēju aptaustīt tavus gredzenus un apmierināt ziņkārību.

Bredons paraustīja plecus un pastūma gredzenus uz manu pusi. Tu, protams, vienmēr esi piedāvājies nogādāt gredzenus atpakaļ īpašnie­kiem. Viņš bija tik apdomīgs, ka neizteica to kā jautājumu.

-    Protams, es godīgi atbildēju. Šo mazumiņu Threpe bija zinājis.

-     Tas ir visatbilstošākais pieklājības apliecinājums. Viņš pacēla skatienu, un brūnās pūces acis vērīgi raudzījās manī no baltu matu un bārdas ieloka. Vai esi kādu no tiem nēsājis publiskā vietā?

Es pacēlu neizrotātos pirkstus.

-     Gredzena nēsāšana var nozīmēt parādu vai ari mēģinājumu pie­labināties. Viņš paskatījās uz mani. Ja maers kādreiz atsacītos pie­ņemt savu gredzenu atpakaļ, tas nozīmētu, ka viņš grib piešķirt jūsu attiecībām formālāku raksturu.