Neskaidra murdoņa.
- Tā ir viena no iespējām, Denna teica. Viņi paņēms pusi no tā, ko tu pagatavosi, tomēr tas ir labāk nekā nekas un piedevām vēl apgriezts kakls. Domāju, ka tu šovakar pati to saprati.
Dzirdēju auduma švīkstoņu un piešķiebu vīna glāzi, lai redzētu notiekošo, taču Denna tikai izdarīja neskaidru kustību. Paskatīsimies, kas mums šeit ir! viņa teica. Pēc tam atskanēja pazīstama šķindoņa, monētām atsitoties pret galdu.
Meitene kaut ko bijīgi nomurmināja.
- Nē, neesmu vis! Denna teica. Tas nemaz nav daudz, ja tā ir visa nauda, ar ko jāiztiek. Tagad tev jau vajadzētu zināt, cik dārgi izmaksā patstāvīga dzīve pilsētā.
Murdoņa ar kāpjošu intonāciju. Jautājums.
Dzirdēju, kā Denna ievelk elpu un pēc tam lēni izelpo. Tāpēc, ka .111 man kāds reiz palīdzēja, kad tas bija vajadzīgs. Un tāpēc, ka bez palīdzības tu aiziesi bojā jau dienkopas laikā. Pieņem to no sievietes, kura savulaik ir pati pieņēmusi aplamus lēmumus!
Dzirdēju monētas slīdam pār galda virsmu. Nu tā! Denna teica.
Pirmā iespēja. Mēs tevi iekārtojam par mācekli. Tu esi mazliet vecāka, nekā vajadzētu, un tas kaut ko maksās, bet mēs varam to nokārtot. Nekāds smalkais darbs tas nebūs. Aušana. Apavu labošana. Tevi nostrādinās pamatīgi, toties tev būs pajumte un ēdiens un tu iemācīsies amatu.
Vēlreiz jautājoša murdoņa.
- Ar tavu akcentu? Denna zobgalīgi atjautāja. Vai tu proti sacirtot dāmai matus? Izkrāsot seju? Pielabot apģērbu? Darināt mežģīnes? īss klusuma brīdis. Nē, istabmeitai nav mācekles iespēju, un es nezinātu, ko šajā nolūkā piekukuļot.
Atskanēja monētu šķindas, kādam tās savācot kopā. Otra iespēja, Denna teica. Mēs tev sameklējam istabu, kur dzīvot, līdz pazūd tavs zilums. Vēlreiz monētu slīdēšana pa galdu. Un pēc tam nopērkam tev vietu karietē uz mājām. Atkal monētu šķindas. Tu esi projām jau mēnesi. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai tuvinieki par tevi sāktu nopietni raizēties. Kad tu atgriezīsies mājās, viņi vienkārši būs laimīgi, ka tu esi dzīva.
Atbildes murdoņa.
- Stāsti viņiem, ko gribi! Denna teica. Bet, ja tev ir kaut cik prātiņa, sadomā jēdzīgu stāstu! Neviens neticēs, ka tu esi satikusi princi, kurš tevi aizsūtījis uz mājām.
Klusa, gandrīz nedzirdama murdoņa.
- Protams, tas būs grūti, muļķa meitēn! Denna skarbi atbildēja.
- Viņi tev to atgādinās visu atlikušo dzīvi. Kad tu iesi pa ielu, cilvēki noskatīsies un sačukstēsies. Tev būs grūti atrast vīru. Tu zaudēsi draugus. Bet tā ir cena, kas tev jāmaksā, ja gribi atgriezties normālā dzīvē.
Monētas atkal nošķindēja, kādam tās savācot kopā. Trešā iespēja. Ja tu esi pārliecināta, ka gribi pelnīt iztiku, sevi pārdodot, mēs varam to iekārtot tā, lai tevi neatrastu beigtu grāvi. Tev ir glīta seja, bet vajadzīgs kārtīgs apģērbs. Monētu slīdēšana. Un kādam jāiemāca tev labas manieres. Vēlreiz monētu slīdēšana. Un vēl kādam jāpalīdz tev atbrīvoties no akcenta. Vēlreiz monētu slīdēšana.
Murdoņa.
- Tāpēc, ka tas ir vienīgais prātīgais risinājums, Denna cieti atbildēja.
Vēlreiz murdoņa.
Denna izdvesa saspringtu, aizkaitinātu nopūtu. Labi! Tātad tavs tēvs ir staļļu pārzinis, vai ne? Atceries visus dažādos zirgus, kas ir barona īpašumā: arklu vilcēji, kariešu vilcēji, medību zirgi…
Pacilāta murdoņa.
- Tieši tā! Denna teica. Un, ja tev būtu jāizvēlas, kāds zirgs tu gribētu būt? Zirgs, kas velk arklu, strādā smagi, bet vai tas dabū vislabāko steliņģi? Vislabāko ēdienu?
Murdoņa.
- Pareizi. To dabū vissmalkākie zirgi. Tos glāsta, labi baro un darbā sūta tikai tad, ja notiek parāde vai kāds grib jāt medībās.
Denna turpināja: Tāpēc, ja gribi būt palaistuve, esi smalka! Nevis prasts darba zirgs, bet hercogiene! Tāda, ko vīrieši aplido. Kam sūta dāvanas.
Murdoņa.
- Jā, dāvanas. Ja viņi maksās, viņi jutīsies pārliecināti, ka tu esi viņu īpašums. Šovakar tu redzēji, kā tas notiek. Tu vari paturēt savu akcentu un dziļi izgrieztu ņieburu un ļaut, lai jūrnieki tevi apgrābsta un atmet puspeniju par reizi. Un tu vari iemācīties labas manieres, eleganti sakārtot matus un izklaidēt dižciltīgus džentlmeņus. Ja būsi interesanta un glīta un pratīsi klausīties, vīrieši meklēs tavu sabiedrību. Viņi gribēs vest tevi uz dejām, ne vien dabūt gultā. Tad groži būs tavās rokās. Hercogienei neviens neprasa iepriekšēju samaksu par istabu. Hercogieni rupji tēviņi nedrāž tumšā šķērsielā un nesper viņai pa zobiem, kad ir dabūjuši savu.
Murdoņa.
- Nē! Denna atbildēja, un viņas balss izklausījās drūma. Monētas nošķindēja, sabirstot makā. Nemelo pati sev! Pat vissmalkākais zirgs ir un paliek zirgs. Tas nozīmē, ka agri vai vēlu kāds būs jātnieks.
Jautājoša murdoņa.
- Tad dodies projām! Denna teica. Ja viņi grib vairāk, nekā tu esi gatava dot, tā ir vienīgā izeja. Tad tu ātri un klusi pazūdi nakts tumsā. Bet tādā gadījumā tu nodedzināsi tiltus. Tā ir cena, kas jāmaksā.
Stomīga murdoņa.
- To es tev varu pateikt, Denna atbildēja. Tev pašai jāizlemj, ko tu gribi. Gribi braukt mājās? Par to ir jāmaksā. Gribi pati virzīt savu dzīvi? Par to ir jāmaksā. Gribi iespēju brīvi pateikt “nē”? Par to ir jāmaksā. Par visu vienmēr ir jāmaksā.
Dzirdēju, ka no galda tiek atvilkts krēsls, un piespiedos pie starpsienas, saprazdams, ka viņas ceļas kājās. Tas katram ir jāizlemj pašam! Denna teica, un viņas balss pamazām attālinājās. Ko tu vēlies vairāk par visu? Ko tu vēlies tik ļoti, lai maksātu jebkādu cenu?
Pēc viņu aiziešanas es ilgi sēdēju turpat, lēni tukšodams vīna glāzi.
SEPTIŅDESMIT TREŠĀ NODAĻA . asinis un tinte
“TEOFĀNIJĀ” TEKAMS raksta par noslēpumiem, dēvēdams tos par sāpīgiem gara dārgumiem. Pēc viņa skaidrojuma, lielākā daļa no tā, ko cilvēki mēdz saukt par noslēpumiem, tādi nemaz nav. Piemēram, nenoskaidrotas miklas nav noslēpumi. Ari mazzināmi fakti vai aizmirstas patiesības nav noslēpumi. Noslēpums, apgalvo Tekams, ir patiesas, aktīvi slēptas zināšanas.
Filozofi gadsimtiem ilgi ir skrubinājuši šo definīciju. Viņi norāda uz loģikas problēmām, uz iespējamiem pārpratumiem, uz izņēmumiem. Tomēr visā šajā laikā neviens nav spējis piedāvāt veiksmīgāku definīciju. Varbūt tas izsaka vairāk nekā visa cītīgā skrubināšanās kopā.
Tālāk kādā nodaļā, kas ir mazāk pazīstama un nav izraisījusi tik daudz domstarpību, Tekams apgalvo, ka pastāvot divu veidu noslēpumi. Tie esot mutes noslēpumi un sirds noslēpumi.
Lielākā daļa ir mutes noslēpumi. Apkārtklīstošas baumas un sīki, čukstus pārstāstīti skandāli. Šie noslēpumi vēlas atklāti iziet pasaulē. Mutes noslēpums ir līdzīgs akmenim zābakā. Sākumā tas gandrīz paliek nepamanīts. Pamazām tas sāk kaitināt, līdz kļūst neciešams. Mutes noslēpumi, kas paturēti pie sevis, aug arvien lielāki un briest, lauzdamies pret lūpām. Tie cīnās, lai izkļūtu brīvībā.
Sirds noslēpumi ir citādi. Tie ir privāti un sāpīgi, un mēs vēlamies visiem spēkiem noslēpt tos no pasaules. Tie nebriest un nelaužas pret lūpām. Tie dzīvo sirdī un, jo ilgāk tur mājo, jo smagāki kļūst.
Tekams apgalvo, ka indes malks mutē esot labāks nekā noslēpums sirdī. Jebkurš muļķis pratīs izspļaut indi, viņš raksta, bet šos sāpīgos dārgumus mēs krājam sevi. Ik dienas mēs sparīgi rijam siekalas, lai atspiestu tos dziļāk atpakaļ. Tie mīt mūsos un aug arvien lielāki, smagāki un mokošāki. Laika gaitā tie nemazinās, bet saārda sirdi, kurā mājo.