- Kad unce ūdens sākusi vārīties, cik daudz siltuma vajadzīgs, lai tas novārītos pavisam?
Centos atsaukt atmiņā datus no iztvaikošanas tabulām, ar kurām biju strādājis “Frakcijā”. Simt astoņdesmit taumu, es atbildēju ar lielāku pārliecību nekā patiesībā jutu.
- Man pietiek, Elksa Dals teica. Alķīmijas maģistr?
Mandrags noraidoši pavēcināja plaunkumaino roku. Es izlaidīšu.
- Viņš labi prot atbildēt par pīķiem, Elodins iestarpināja.
Mandrags uzmeta Elodinam piktu skatienu. Arhīvu maģistr?
Lorrens raudzījās uz mani ar bezkaislīgu izteiksmi iegarenajā sejā.
- Kādi ir Arhīvu noteikumi?
Pēc šī jautājuma es pietvīku un nolaidu skatienu. Kustēties klusi, es teicu. Ar cieņu izturēties pret grāmatām. Ievērot skrīvu norādījumus. Neienest telpās ūdeni. Neienest ēdienu. Es krampjaini noriju siekalas. Neienest uguni.
Lorrens pamāja ar galvu. Ne viņa balss tonis, ne izturēšanās neliecināja par neatzinīgu attieksmi, taču tas lika man justies vēl sliktāk. Viņš paskatījās uz citu vietu pie galda. Artefakcijas maģistr!
Es klusībā nošķendējos. Pēdējā dimestra laikā biju izlasījis visas sešas grāmatas, kuras maģistrs Lorrens bija izvēlējies Re’laru mācībām. Tikai Felteni Reisa “Impērijas krišana” vien bija prasījusi man desmit stundas. Es ārkārtīgi vēlējos atgūt pieeju Arhīviem un biju izmisīgi cerējis atstāt labu iespaidu uz Lorrenu, atbildot uz visiem viņa uzdotajiem jautājumiem.
Taču tur neko nebija iespējams mainīt. Es pagriezos pret Kilvinu.
- Vara galvaniskā vadāmība! plecīgais, lācim līdzīgais maģistrs nodārdināja cauri bārdai.
Nosaucu piecus variantus. To man bija vajadzējis izmantot aprēķinos savām klāja lampām.
- Gallija vadītspējas koeficients!
Tas man bija jāzina, kad veicu izstarotāju dopēšanu lampām. Vai Kilvins man tīšām uzdeva tik vieglus jautājumus? Es atbildēju.
- Labi! Kilvins teica. Retorikas maģistr!
Es dziļi ievilku elpu un pagriezos pret Hemmi. Biju pacenties izlasīt trīs no viņa norādītajām grāmatām, kaut gan nekad neesmu ieredzējis retoriku un bezjēdzīgu filozofēšanu.
Tomēr uz dažām minūtēm varēju apspiest savu nepatiku un tēlot labu, paklausīgu studentu. Es esmu no Edema Rū cilts un protu iejusties lomā.
Hemme caur pieri pablenza uz mani, un viņa apaļā seja atgādināja saniknotu mēnesi. Vai tu aizdedzināji manas istabas, nožēlojamais klīdeni?
Klaji izteiktais jautājums mani pārsteidza pilnīgi negaidot. Biju gatavs ļoti grūtiem jautājumiem vai āķīgiem jautājumiem, vai jautājumiem, kurus viņš varēja sagrozīt tā, lai jebkura mana atbilde liktos nepareiza.
Taču šis piepešais apvainojums mani gluži izsita no sliedēm. Es sevišķi neciešu apzīmējumu “klīdenis”. Mani sagrāba spēcīgs emociju vilnis, un pēkšņi es atkal sajutu mutē plūmju garšu. Kamēr mana prāta labākā daļa meklēja piedienīgākos atbildes vārdus, es jutu, ka lūpas jau runā. Es neaizdedzināju jūsu istabas, teicu pavisam godīgi. Bet man žēl, ka to neizdarīju. Un žēl, ka jūs tajā brīdī negulējāt iekšā, cieši aizmidzis.
Niknumu Hemmes sejā nomainīja apstulbums.
- Re’lar Kvout! rektors dusmīgi iesaucās. Uzvedies piedienīgi, citādi es pats izvirzīšu tev apsūdzību par nepiedienīgu uzvedību!
Plūmju garša pazuda tikpat spēji kā radusies, to nomainīja neliels reibonis, un es nosvīdu apjukumā un bailēs par izdarīto. Piedodiet, rektor! es ātri sacīju, nodūris acis. Tas man izspruka dusmās. “Klīdenis” ir vārds, ko manas cilts ļaudis uzskata par sevišķi apvainojošu. Ta lietojums ir ļāvis vieglu roku nogalināt tūkstošiem Edema Rū piederīgo.
Starp rektora uzacīm ievilkās izbrīna rieva. Es nezinu šī konkrētā vārda etimoloģiju, viņš domīgi teica. Upēc tieši tāds būs mans jautājums.
- Pagaidi! Hemme iesaucās. Es vēl neesmu beidzis!
- Tu tomēr esi beidzis, rektors noskaldīja skarbā, noteiktā balsī.
- Tava uzvedība, Džeison, ir tikpat nepiedienīga kā šī zēna uzvedība, turklāt tev ir mazāk attaisnojumu. Tu parādīji, ka nespēj ievērot profesionālu uzvedību, tāpēc ciet klusu un uzskati, ka tev ir veicies, ja es neizsaku tev oficiālu fājienu!
Hemme dusmās nobālēja, taču neteica vairs ne vārda.
Rektors pievērsās man. Valodniecības maģistrs! viņš nosauca savu oficiālo amata vārdu. Re’lar Kvout, kāda ir vārda “klīdenis” etimoloģija?
- Šis vārds radās vajāšanas kampaņu laikā, kuras uzsāka valdnieks Alsions, es atbildēju. Viņš izdeva lēmumu, kurā teikts, ka ikvienu no apkārtceļojošiem paklīdeņiem drīkst sodīt ar naudassodu, apcietinājumu vai izsūtīšanu bez tiesas prāvas. Šo apzīmējumu saīsināja par “klldeni” metaplazmiskas enklitizācijas ceļā.
Rektors izbrīnā savilka uzacis. Patiešām?
Es apstiprinoši pamāju. Un tas ietver nievājošu mājienu gan uz ceļojošu aktieru dzīvesveidu, gan viņu noskrandušo ārieni.
Rektors nopietni pamāja ar galvu. Paldies, Re’lar Kvout! Apsēdies malā, kamēr mēs apspriežamies.
/
DESMITĀ NODAĻA . dārglieta
MAN NOTEIKTĀ mācību maksa bija deviņi talanti un pieci džoti. Drusku labāk nekā Maneta pareģotie desmit talanti, tomēr vairāk, nekā man bija makā. Līdz rītdienas pēcpusdienai man nauda bija jāiemaksā kasē, citādi es būtu spiests izlaist veselu dimestri.
Mācību pārcelšana uz vēlāku laiku vēl nebūtu traģēdija. Taču tikai studentiem bija atļauts izmantot Universitātes resursus, piemēram, Artefakcijas iekārtas. Tas nozīmēja, ka nesamaksāšanas gadījumā es vairs nevarētu strādāt Kilvina darbnīcā, un tas man bija vienīgais ienākumu avots, kas deva cerības nopelnīt pietiekami daudz naudas turpmākai mācību maksai.
Iegriezos "Novietnē”, un Džeksims draudzīgi pasmaidīja, redzēdams mani tuvojamies atvērtajam lodziņam. Nupat šorīt pārdevām tavas lampas, viņš teica. Panācām nelielu uzcenojumu, jo tās bija pēdējās, kas mums palikušas.
Kādu brīdi šķirstījis reģistru grāmatu, viņš atrada vajadzīgo lappusi.
- Tavi sešdesmit procenti ir četri talanti un astoņi džoti. Atrēķinot materiālus un detaļas, ko tu izmantoji… viņa pirksts noslīdēja līdz lappuses apakšai, … tev paliek divi talanti, trīs džoti un astoņi drabi.
Džeksims pievilka reģistru grāmatā kāsīti un izrakstīja man čeku. Es to rūpīgi salocīju un ieliku makā. Tam nebija tīkamā smaguma, kādu rada monētas, tomēr tas nozīmēja, ka mans kopējais ienākums ir pieaudzis līdz vairāk nekā sešiem talantiem. Itin daudz naudas, taču joprojām par maz.
Ja es nebūtu zaudējis savaldīšanos attiecībā uz Hemmi, mana mācību maksa būtu zemāka. Es būtu varējis nopietnāk mācīties un nopelnīt vairāk naudas, ja nebūtu bijis spiests gandrīz veselas divas dienas slēpties savā istabā, kur raudāju un mocījos jūtu uzplūdos ar pretīgo plūmju garšu mutē.
Man prātā iešāvās kāda doma. Laikam man derētu sākt kaut ko jaunu, es nevērīgi teicu. Man vajadzēs nelielu tīģeli. Trīs unces alvas. Divas unces bronzas. Četras unces sudraba. Spolīti smalka zelta pavediena. Vara…
- Pagaidi drusku! Džeksims mani pārtrauca. Viņš pārvilka pirkstu manam vārdam reģistru grāmatas lappusē. Man te nav rakstīts, ka tev ir atļauts strādāt ar zeltu vai sudrabu. Viņš paskatījās augšup uz mani. Vai tā ir kļūda?
Brīdi vilcinājos, negribēdams melot. Nezināju, ka tam vajadzīga atļauja, es teicu.
Džeksims viszinīgi pasmīnēja. Tu neesi pirmais, kurš mēģina kaut ko tamlīdzīgu, viņš sacīja. Skarba mācību maksa?