Выбрать главу

Viņš aizrautīgi turpināja berzēt roku pret augšstilbu, neaptverdams, ka viņa darbošanās zem galda izskatās diezgan divdomīga. Tā ir ener­ģija! Ja darīsi to ilgāk, jutīsi karstumu.

Dennai izdevās saglabāt nopietnu sejas izteiksmi. Turpretī Vilems ļāva vaļu smiekliem, aizsedzis seju ar plaukstu, it kā justos neveikli, ka jāsēž ar Simmonu pie viena galda.

Simmons sastinga un apmulsumā pietvīka sarkans.

Mēģināju viņu glābt. Tas ir labs piemērs. Ratu riteņa rumba pieskā­rienā ir karsta. Siltumu izraisa riteņa kustība. Simpātists spēj pagriezt enerģiju pretējā virzienā no siltuma uz kustību. Es norādīju uz lam­pu. Vai arī no siltuma uz gaismu.

-   Ļoti labi! Denna sacīja. Jūs esat enerģijas mijēji. Bet kā jūs to panākat?

-          Ir īpašs domāšanas veids, ko sauc par Alaru, Vilems atbildēja.

-    Cilvēks kaut kam tik ļoti tic, ka tas kļūst īsts. Viņš pacēla vienu drabu, un otrs pacēlās līdzi. Es ticu, ka ši divi drabi ir saistīti, un tāpēc tie tādi ir. Pēkšņi otrs drabs nokrita atpakaļ uz galda. Ja es pārstāju ticēt, tie tādi vairs nav.

Denna pacēla nokritušo drabu. Tātad būtībā tā ir ticība? viņa skeptiski jautāja.

-   Drīzāk gribasspēks, sacīja Simmons.

Denna piešķieba galvu. Kāpēc tad jūs to nesaucat par gribasspēku?

-   Alars izklausās labāk, Vilems atbildēja.

-   Ja mēs nelietotu iespaidīgus nosaukumus, neviens mūs neņemtu nopietni, es teicu.

Denna atzinīgi pamāja ar galvu, un viņas jaukajos lūpu kaktiņos ievilkās smaids. Ak tad tā tas notiek? Enerģija un gribasspēks?

-   Un simpātijas saikne, es teicu. Viļa analoģija ar ūdensratu ir labs piemērs. Saikne ir līdzīga caurulei, kas ved uz ūdensratu. Cauru­maina caurule ir slikta saikne.

-   Un kas ir laba saikne? Denna jautāja.

-  Jo līdzīgāki ir divi priekšmeti, jo saikne ir labāka. Re, tā! Es ielēju savā krūzē drusciņu bāli sārtā vīna un iemērcu tajā pirkstu. ŠI ir tei­cama saikne ar vīnu. Lāse no paša vīna.

Es piecēlos un aizgāju līdz netālajam kamīnam. Nomurmināju sasais­tes vārdus un ļāvu pilienam nokrist no pirksta uz karstās metāla restes, virs kuras dega pagales.

Līdzko biju atgriezies un apsēdies savā vietā, vīns manā glāzē sāka garot un pēc tam vārīties.

-   Un tas ir iemesls, kāpēc cilvēks negrib, lai simpātists iegūtu pilienu viņa asiņu, Vilems drūmi piebilda.

Denna paskatījās uz Vilemu, tad vēlreiz uz glāzi, un viņas seja nobā­lēja.

-   Pie pārogļotajām rokām, Vil! Simmons satriekts iesaucās. Kā tu tā vari sacīt! Viņš paskatījās uz Dennu. Neviens simpātists nekad neko tādu nedarītu! viņš nopietni teica. To sauc par ļaunprātību, un mēs ar to nenodarbojamies. Nekad!

Denna pasmaidīja, taču smaids izskatījās diezgan piespiests. Ja neviens nekad to nedara, kāpēc tad tādai rīcībai ir nosaukums?

-   Kādreiz to darīja, es paskaidroju. Bet tagad vairs ne. Jau simt gadu vairs ne.

Ļāvu sasaitei pazust, un vīns pārstāja vārīties. Denna pastiepa roku un pieskārās pudelei uz galda. Kāpēc arī šis vīns nesāka vārīties? viņa neizpratnē jautāja. Tas taču ir tas pats vīns!

Es piesitu pie deniņiem. Alara dēļ. Mans prāts nosaka darbības centru un virzienu.

-   Ja tā ir laba saikne, Denna sacīja, tad kāda būtu slikta?

-  Skaties, es tev parādīšu! Es izvilku maku, cerēdams, ka darbošanās ar monētām mazinās viņas uztraukumu pēc Vilema piezīmes. Sim, vai tev ir kāds cietais penijs?

Viņam tāds bija, un es izvietoju monētas divās rindās Dennai priekšā uz galda. Norādīju uz diviem dzelzs drabiem un nomurmināju sasaisti.

-   Pacel to tur! es teicu.

Viņa pacēla vienu drabu, un otrs pacēlās līdzi.

Es norādīju uz citu monētu pāri drabu un manu vienīgo atlikušo sudraba talantu. Un tagad to!

Denna pacēla otru drabu, un talants pacēlās gaisā. Viņa pašūpoja abas plaukstas augšup un lejup kā svaru kausus. Šis otrs ir smagāks.

Es apstiprinoši pamāju ar galvu. Dažādi metāli. Tiem ir mazāk līdzības, tāpēc jāpieliek vairāk enerģijas. Norādīju uz drabu un sudraba peniju un trešoreiz nomurmināju sasaistes vārdus.

Denna ielika abus iepriekšējos drabus kreisās rokas plaukstā un la­bajā rokā paņēma trešo drabu. Sudraba penijs pacēlās tiem līdzi. Viņa saprotoši pamāja ar galvu. Un šis ir vēl smagāks, jo tam ir citādi apveidi un citāds metāls.

-   Tieši tā! es apstiprināju. Norādīju uz ceturto un pēdējo pāri uz drabu un krīta gabalu.

Denna tik tikko spēja pabāzt pirkstus zem draba, lai to paceltu.

-   Tas ir smagāks nekā visi iepriekšējie kopā! viņa teica. Būs kādas trīs mārciņas!

-   Dzelzs ar krītu ir draņķīga saikne, Vilems sacīja. Slikta pāreja.

-   Bet jūs stāstījāt, ka enerģiju nevarot ne radīt, ne iznīcināt, Denna atgādināja. Ja man jāpieliek liels spēks, lai paceltu tādu mazu krita gabaliņu, kur tad aiziet papildu enerģija?

-   Gudrs jautājums! Vilems pasmējās. Ļoti gudrs. Es biju studējis jau gadu, kad iedomājos tādu uzdot. Viņš veltīja Dennai apbrīnas pilnu skatienu. Daļa enerģijas aiziet gaisā. Viņš pavicināja roku.

-   Daļa aiziet pašos priekšmetos, un vēl cita daļa ieplūst simpātistā, kurš kontrolē saikni. Vilems sarauca pieri. Tas var kļūt ari bīstīgi.

-   Bīstami, Vilems neuzkrītoši izlaboja.

Denna paskatījās uz mani. Tātad šajā brīdī tu tici, ka katrs no šiem drabiem ir saistīts ar katru no šīm pārējām lietām?

Es pamāju ar galvu.

Denna pakustināja rokas. Monētas un krīts gaisā sašūpojās. Vai tas nav… grūti?

-   Ir, Vilems atbildēja. Bet mūsu Kvoutam patīk izrādīties.

-   Tāpēc es esmu tik kluss, Simmons teica. Es nezināju, ka tu spēj vienlaikus noturēt četras sasaistes. Tas ir sasodīti iespaidīgi!

-   Ja vajadzīgs, varu ari piecas, es sacīju. Bet, patiesību sakot, tā ir galējā robeža.

Simmons smaidīdams pievērsās Dennai: Un vēl kas! Paskaties! Viņš norādīja uz gaisā peldošo krīta gabalu.

Nekas nenotika.

-   Beidz! Simmons lūdzoši teica. Es mēģinu viņai kaut ko parādīt.

-   Tad rādi! es pašapmierināti sacīju un atlaidos ērtāk krēslā.

Simmons dziļi ievilka elpu un pievērsa ciešu skatienu krita gabalam.

Tas nodrebēja.

Vilems pieliecās Dennai tuvāk un paskaidroja: Viens simpātists var pretoties otra simpātista Alaram, viņš teica. Vajag tikai cieši ticēt, ka drabs nepavisam nav tas pats, kas sudraba penijs.

Vils norādīja uz to, un penijs grabēdams nokrita uz galda.

-   Tā ir cūcība! es smiedamies protestēju. Divi pret vienu nav godīgi!

-   Šajā gadījumā ir, Simmons atbildēja, un krīts vēlreiz nodrebēja.

-   Nu labi! es atmetu ar roku. Lai jums neveicas!

Krīts ātri nokrita uz galda, un tam sekoja drabs. Tomēr sudraba ta­lants palika turpat, kur bijis.

Simmons atspiedās pret krēsla atzveltni. Tu uzdzen šermuļus, viņš teica, papurinādams galvu. Labi jau labi, esi uzvarējis! Vilems pamāja ar galvu un arī atslābināja piepūli.

Denna paskatījās uz mani. Tātad tavs Alars ir stiprāks nekā viņiem abiem kopā?

-   Diez vai, es augstsirdīgi sacīju. Ja viņi kopā patrenētos, droši vien varētu mani pieveikt.

Denna pārlaida skatienu izbērtajām monētām. Tad, lūk, kā tas no­tiek! Viņas balsī skanēja tāda kā neliela vilšanās. Tikai enerģijas apmaiņa?

-   Ir vēl citas mākslas, es teicu. Simmons, piemēram, nodarbojas ar alķīmiju.

-   Bet es, sacīja Vilems, es koncentrēju spēkus uz to, lai izskatītos pievilcīgs.