Aizgājām, zināms, arī uz Stambulas Lielo bazāru, un, necenšoties to tuvāk attēlot, teikšu vienīgi, ka tas pielīdzināms milzīgam bišu stropam — zem viena velvju jumta cieši cits pie cita tūkstošiem mazu veikaliņu, neskaitāmi ar šaurām ieliņām atšķirti kvartāli. Katrā ielā tirgojas tikai ar viena veida precēm. Ja vēlaties nopirkt kurpju pāri, jums jāizstaigā tikai viena iela, nevis jāmeklē apavu veikali pa visu bazāru. Tas pats ir ar zīda audumiem, senlietām, šallēm un visu pārējo. Cilvēki te mudžēt mudž no rīta līdz vakaram, katra veikala priekšā bagātīgs klāsts austrumniecisku audumu košās, priecīgās krāsās. Stambulas Lielo bazāru patiesi ir vērts apskatīt. Tas ir pilns dzīvības, darījumu, netīrumu, ubagu, ēzeļu, sīktirgotāju, kas, pilnā balsī kliegdami, slavē savu preci, nesēju, dervišu, augstdzimušu turku dāmu, kas nākušas iepirkties, un fantastiski ģērbušos fantastiska izskata musulmaņu no kalniem un pālajām provincēm; un tikai vienu vienīgu lietu nav iespējams Lielajā bazārā saost — kaut ko, kam būtu laba smaka.
34. NODAĻA
MAZ MORĀLES UN VISKIJA * VERDZEŅU TIRGUS KURSA BIĻETENS * TIRGOŠANĀS TIKUMI * NEPATIESI NOPELTIE KONSTANTINOPOLES SUŅI * APŠAUBĀMĀ PRESES BRĪVĪBA TURCIJĀ * LABI IZKALKULĒTIE AVĪŽU BANKROTI * PIETIEK AR VIENĀM BROKASTĪM TURKU GAUMĒ * TURKU PIRTS — MĀNS * TURKU KAFIJA — ARĪ MĀNS
Mošeju daudz, baznīcu daudz, kapsētu arī daudz, bet ar morāli un viskiju — trūcīgi. Korāns musulmaņiem aizliedz dzert vīnu. Iedzimtās tieksmes liedz būt tikumīgiem. Stāsta, ka sultānam esot astoņi simti sievu. To jau gandrīz varētu pielīdzināt bigāmijai. Mēs sarkstam aiz kauna, redzot, ka šeit Turcijā tiek pieļauta tāda apgrēcība. Soltleiksi- tijā gan tas mūs tik stiprā mērā neuztrauc.
Čerkesi un gruzīni vēl joprojām pārdod uz Konstantinopoli savas meitas, tomēr nedara to vairs atklāti. Lielo verdzeņu tirgu, par kuriem esam tik daudz lasījuši un kuros meitenes tika izģērbtas, apskatītas un vērtētas gluži kā zirgi lauku gadatirgos, vairs nav. Tagad apskate un tirdzniecība notiek klusībā, privāti. Kurss pašreiz ir augsts: daļēji tādēļ, ka pieaudzis pieprasījums, jo sultāns ar savu svītu nesen atgriezies no Eiropas galmiem, daļēji neparasti bagātās labības ražas iespaidā — pārdevējus nemoka bads, un viņi turas pie cenas, un beidzot tādēļ, ka pircējiem nav pa spēkam nospiest cenas zemāk, tupretī pārdevējiem ir iespēja turēt tās augstas. Ja šeit Konstantinopolē tiktu izdotas lielās amerikāņu avīzes, tad, man šķiet, biržas ziņās varētu lasīt apmēram šādu informāciju:
KURSS MEITEŅU TIRGO
Atlases klases čerkesietes, 1850. gada raža —200 mārciņu sterliņu; 1852. gads —250 mārc. steri., 1854. gads —300 mārc. steri. Atlases klases gruzīnietes — trūkst piedāvājuma; otrās šķiras, 1851. gads —180 mārc. steri. Deviņpadsmit valahiešu meitenes, vidēja labuma—130—150 mārc. steri, gabalā, nav pieprasījuma; sešpadsmit augstākā labuma — izpārdotas nelielās vienībās, cena nav zināma.
Pārdodama partija čerkesiešu no augstākās klases līdz labai, 1852.—1854. gads, 240—242 1/2 mārc. steri, gabalā; viena —1849. gads, bojāta, 23 mārc. steri. Vairākas gruzīnietes, ekstra klase, 1852. gads, pārgājušas citās rokās. Pašreiz dabūjamās gruzīnietes lielākoties ir atlikums no pērnā gada, kad raža bija neparasti trūcīga. Jaunā raža nedaudz aizkavējusies, taču gaidāma visdrīzākajā laikā. Izredzes tiklab kvantitātes, kā kvalitātes ziņā daudzsološas. Šai sakarā varam droši teikt, ka ari čerkesiešu raža, liekas, būs izcila. Viņa majestāte sultāns jau pieteicis lielu iepirkumu savam jaunajam harēmam, kura būvi pabeigs pēc divām nedēļām; tas, protams, labvēlīgi ietekmējis tirgu, un čerkesiešu kurss strauji ceļas. Izmantojot tirgus ažiotāžu, daži izmanīgākie tirgotāji pārdod vēl nesaņemtu preci. Ir pamats gaidīt arī valahiešu kursa celšanos.
Ar Nūbijas meitenēm stāvoklis bez pārmaiņām. Pārdošanas līmenis zems.
Einuhi. Nav bijis piedāvājuma, bet šodien gaidāma liela partija no Ēģiptes.
Man šķiet, ka apmēram tā izskatītos komercbiļetens. Cenas ir visai augstas, un piedāvātāji sīksti pie tām turas, turpretī vēl tikai pirms gadiem diviem vai trim badā izvārgušie vecāki veda šurp savas meitas un, ja vairāk nevarēja dabūt, pārdeva tās pat par divdesmit un trīsdesmit dolāriem, darīja to gluži vienkārši tālab, lai paglābtos no bada paši un paglābtu meitenes. Skumji domāt par tādu postu, un par sevi varu teikt — es no visas sirds priecājos, ka cenas atkal tik strauji pacēlušās.
Morāle vispār un tirdzniecība jo īpaši ir gaužām zema. Tas nekādi nav noliedzams. Grieķu, turku un armēņu morāle aprobežojas ar regulāru baznīcas apmeklēšanu noteiktajās sabata dienās un visu desmit baušju pārkāpšanu pārējās nedējas dienās. Viņiem ir iedzimta tieksme melot un blēdīties, un šo dabas dotību viņi cenšas uzlabot un izkopt līdz pilnībai. Gribēdams ieteikt tirgotājam savu dēlu par pārdevēju, viņš vis nesacīs, ka puisis ir krietns, centīgs, tikumīgs, apmeklē svētdienskolu un ir godīgs, bet teiks: «Zellis ir zelta vērts — pats redzēsiet, ka viņš apvedīs ap stūri katru, ar ko nonāks darīšanās, tik varenu meli jūs neatradīsiet no Eiksīnas līdz pašai Marmora jūrai!» Ko jūs teiksiet par tādu rekomendāciju? Misionāri man stāsta, ka šādus cildinājumus viņi dzirdot katru mīļu dienu. Par cilvēku, ko apbrīno, viņi mēdz sacīt: «O, viņš ir brīnišķīgs blēdis un varens melis!»
Visi melo un krāpj, visi, kam vien kāda saskarsme ar darījumiem. Pat ārzemnieki itin ātri pārņēmuši šāszemes tikumus, un nepaiet ilgs laiks, kad viņi Konstantinopolē jau pērk un pārdod, tirgojas kā īsti grieķi. Es saku — grieķi, jo grieķus šai ziņā uzskata par vislielākajiem grēciniekiem. Daži amerikāņi, kas jau sen dzīvo Konstantinopolē, apgalvo, ka vairumam turku varot diezgan droši uzticēties, bet tikai retais uzdrošināsies teikt, ka grieķos būtu iespējams atklāt kādu tikumisku vērtību … ja nu vienīgi ar uguns pārbaudi.