Katakombās apbedīta Sv. Cecīlija, Sv. Agnese un vairāki citi slaveni svētie. Sv. Kalliksta katakombās Sv. Brigita mēdza stundām ilgi gremdēties svētā apcerē, un Sv. Karlo Borromeo esot te augas naktis pavadījis, lūgdams dievu. Šeit noticis arī ievērojams brīnums.
Šeit Sv. Filipam Neri sirds dievišķā mīlestībā iedegusies tik kvēli, ka pārplēsusi krūtis.
Šo svinīgo liecību es atradu 1858. gadā Ņujorkā publicētā grāmatā, kuras autors ir «Reverends Viljams H. Neligans, tieslietu zinību doktors, mākslas zinību maģistrs, pasniedzējs Dublinas Trīsvienības koledžā, Lielbritānijas arheologu apvienības biedrs». Tikai tālabad es šim brīnumam ticu, citādi būtu sācis interesēties, ko Filips iepriekšējā dienā bija ēdis vakariņās.
Minētais autors šad tad smagi pārbauda manu ticību viņa teiktajam. Viņš, piemēram, min kādu Sv. Džozifu Kalasanktiusu, kura namu Romā reverends apmeklējis; viņš apciemojis tikai namu, jo pats svētais jau divsimt gadu kā miris. Autors apgalvo, ka šim svētajam parādījusies Jaunava Marija. Pēc tam seko šāds teksts:
«Viņa mēle un sirds gandrīz pēc pilna gadsimta vēl bija vesela, kad mirušais pirms kanonizācijas tika izrakts; un tagad tās tiek glabātas stikla traukā; sirds vēl pēc diviem gadsimtiem ir nebojāta. Kad franču armija okupēja Romu* un pāvestu Piju VII apcietinātu aizveda no pilsētas, no svētā sirds lāsoja asinis.»
Ja to būtu rakstījis kāds mūks smagajos viduslaikos, neviens nebrīnītos; viss izklausītos dabiski un patiesi; bet, ja cilvēks ar augstu akadēmisko izglītību, arheoloģijas magnāts, to raksta deviņpadsmitā gadsimta vidū, tad tas skan visai dīvaini. Un tomēr — es labprāt mainītu savu neticību pret Neligana ticību, pat ja viņš man diktētu visbargākos noteikumus.
Šā vecā kunga nešaubīgajai, konsekventajai vientiesībai piemīt ārkārtīgs svaigums, kāds mūsu praktiskajā telegrāfa laikmetā reti sastopams. Paklausieties, ko viņš saka par Ara Coeli baznīcu:
28. NODAĻA
ŠAUSMU GLEZNAS * LEĢENDA PAR BRĀLI TOMASU
* SERU ZINĀTNISKĀ ANALĪZE * JAUTRA NELAIĶU SABIEDRĪBA * LIELAIS VATIKĀNA MUZEJS * GRĒKU ATLAIDE MĀKSLINIEKIEM * SABĪNIEŠU NOLAUPĪŠANA
* PĀVESTS — MĀKSLAS MECENĀTS * VECMEISTARI MAKSĀ DĀRGI * UZLABOTĀ BĪBELE * SVĒTO PERSONU RANGI ROMĀ * TO GODINĀŠANAS TABULA * TĀLĀK — UZ NEAPOLI
No svētās inkvizīcijas asiņainajām izpriecām, slaktiņa Kolizejā un drūmajiem kapiem katakombās man šķiet itin dabiski pāriet pie kapucīnu klostera gleznainajām šausmām. Mēs uz brīdi piestājām mazā klostera baznīcas kapelā, lai aplūkotu gleznu, kurā Sv. Miķelis uzvar Sātanu, gleznu, kas ir tik skaista, ka esmu pārliecināts — tā pieskaitāma noniecinātajai «Renesansei», kaut arī, man šķiet, mums sacīja, ka to gleznojis kāds no vecmeistariem. Un tad mēs nokāpām plašajā apakšzemes velvē.
Varens skats cilvēkiem ar vājiem nerviem! Te nu acīmredzot tiešām strādājuši vecmeistari. Milzīgā telpa sadalīta sešās atsevišķās telpās, katra no tām izrotāta savā īpatnējā stilā, un visās telpās rotājumiem izmantoti — cilvēku kauli! Tur bija graciozas arkas, veidotas tikai no gūžu kauliem, šaušalīgi drausmīgas, ņirdzošas galvaskausu piramīdas; brīnumainas dažāda veida arhitektoniskas struktūras no lielu un stilbu kauliem; no sienām pretī vērās freskas ar sarežģītiem zīmējumiem: vijīgi vīnogulāji no mugurkaula skriemeļiem, bet stīgas no cilvēku dzīslām un cīpslām, ziedus veidoja ceļgalu skriemeļi un kāju pirkstu nagi. Ikviena netrūdoša cilvēka ķermeņa sastāvdaļa bija izmantota šajos komplicētajos veidojumos (jādomā, Mikelandželo), un rūpība visās izpildījuma finesēs, ārkārtīgā uzmanība, kas pievērsta detaļām, liecināja ne vien par mākslinieka profesionālo prasmi, bet arī par mīlestību, kādu viņš jutis pret savu darbu. Es pavaicāju labsirdīgajam mūkam, kurš mūs pavadīja:
— Kas to visu darinājis?— Un viņš man atbildēja:
— Mēs to veidojam.— Ar to viņš domāja sevi un savus brāļus virszemē. Redzēju, ka vecais mūks ļoti lepojas ar to, ko var mums parādīt. Mēs ierosinājām viņa runīgumu ar interesi, kādu nekad neļāvām izjust gidiem.
— Kas šie cilvēki bija?
— Mēs, kas tur augšā — kapucīnu ordeņa mūki — mani brāļi.
— Cik mirušu mūku vajadzēja, lai iekārtotu šīs sešas zāles?