— Jūs bez iemesla un bez brīdināšanas uzbrukāt Krievijas impērijas pilsētai, kurai ar neko nav nekāda sakara! — viņš kliedza.
— Bombardējāt slimnīcu!
— Galīgi jucis! — fon Einems izdvesa.
Lamsdorfs savilka diļres un bruka viņam virsū, bet Krakovas birģermeistars un turku sultāna sūtnis veicīgi iespraucās starp abiem vīriem, kas veltīja viens otram spēcīgus vārdus. Taču Lamsdorfs pat negrasījās piekāpties.
— Jūs sakāt, ka Vācija vēlas mieru? Jūs melojat! Kam jums
miers, ja jums ir "Parsifāls"? Jūs domājat, ka mūs nobaidīs jūsu cietokšņa ēna vai dažas bumbas? Jūs domājat, ka Krievija ir bezzobaina? Maldāties, vācieti! — sprauslādams viņš kliedza. — Neticat? — Viņš pastūma malā Krakovas birģermeistaru un piesteidzās pie loga. — Lūk! — viņš ar pirkstu rādīja uz debesīm. — Ko jūs tagad teiksiet?
Debesis pāršķēla zibens.
— Kunga māte! — birģermeistars Venslauskis-Venskus noelsās.
— Kunga māte! — noelsās arī Navigatoru torņa dispečers un no visa spēka pagrieza briesmu signāla rokturi.
Sirdi stindzinošs kauciens kā nazis pāršķēla pilsētu. Apstulbušie pilsētnieki sāka lūkoties apkārt, no krogiem ielās izklīda cilvēki, cits citam jautāja, kas šeit notiek, kāpēc Navigatoru tornis izsludinājis briesmas. Bet, pacēluši acis uz debesīm, viņi paši visu saprata.
— Krievija nekad nepaliek parādā! — Vladimirs Lamsdorfs triumfējoši iesaucās.
Neticama lieluma dirižablis pārplēsa mākoņu segu un palika karājamies virs Viļņas. Zem milzīgajiem propelleriem ārā plūda tvaika fontāni.
Vīri, kas dežūrēja Navigatoru tornī, piesteidzās pie binokļiem. Augšā uz monstra, uz iegarena, ar metālu apkalta kupola, viņi saskatīja dažus militāros biplānus, kuriem apkārt šaudījās mazītiņi punktiņi. '/
— Pasaules gals! — Venslauskis-Venskus saķēra sirdi.
— Cilvēki uz dirižabļa kupola?! — navigatora torņa dispečers aiz pārsteiguma iepleta muti.
Brīvajā Viļņā ieradās “lija Muromietis".
Sirēnas turpināja kaukt. Navigatoru torņa dispečers ar spilgtiem gaismas signāliem mēģināja pievērst “Iļjas Muromieša" uzmanību, bet draudošais debesu juma milzis, Krievijas impērijas lepnums signāliem nepievērsa uzmanību.
Tobrīd uz “Parsifāla” komandtiltiņa parādījās gaisa kuģa kapteinis. Viņš deva vairākas komandas, un lidojošais vācu cietoksnis, kas bija apbruņojies ar lielgabaliem un līdz šim karājās augstu virs Viļņas, sakustējās "Muromieša" virzienā.
"Svētā Jura zvaigzne" tobrīd atradās Viščigavas gaisa kuģu ostā. Strādnieki drudžaini atlaida vaļā gaisa kuģi saturošās tauvas, lai tas varētu pacelties, dirižabļa alķīmiķis, iekārtojies krēslā, grozīja rokturus, steigšus maisīdams prometilu ar citām svarīgām sastāvdaļām. Kapteinis Miltons Mabrijs stāvēja pie vadīšanas roktura, viņam aiz muguras sastinga adjunkts Edvards O'Braits.
Viņi, tāpat kā visi citi, apstulba, ieraudzījuši no debesu velves tumsas iznirušo krievu milzi, bet sastingums ilga tikai dažu sirdspukstu garumā. Aizmirsis notikumu ar Finleju, Mabrijs steidzās komandēt, un "Zvaigznes” viri sāka gatavoties kaujai.
— Runā kapteinis, — sarunu caurulē pateica Mabrijs. — Celieties augšā, un uz priekšu, kungi! Parādīsim, kas te ir saimnieks!
* * *
Baumas par iespējamo kauju virs Viļņas izplatījās ātrāk par ugunsgrēku. Cilvēki pārpildīja ielas, jaunākie un veiklākie ierāpās kokos un pat uzrāpās uz jumtiem. Visi, atgāzuši galvas, lūkojās debesis, kur, zibeņiem šķīstot un lietum gāžoties aumaļām, fantasmagoriskā dejā griezās divi gaisa milži.
No Viščigavas gaisa kuģu ostas puses atplūda balts gaismas stars — tuvojās britu dirižablis “Svētā Jura zvaigzne”.
Rātsnamā valdīja haoss. Krievu un vācu diplomātu svītas bija ielenkuši cilvēki, kuri, vicinādamies ar rokām, centās pārkliegt cits citu. Prūsijas kara ministrs fon Einems izskatījās satriekts, bet Krievijas ārlietu ministrs Lamsdorfs apmierināti vīpsnāja. Barons Rotšilds un pilsētas Naudas padomnieks Gerhards fon Ots sačukstējās, salikuši galvas kopā. Viļņas birģermeistars Venslauskis-Venskus gribēja ko teikt, kaut ko darīt, lai apturētu šo neprātu, bet mēle bija kā no koka, rokas un kājas atteicās klausīt.
Redzēdami, ka no birģermeistara mazs labums, darbību uzsāka Tvaika padomnieks Petrg Vileišis un Mērķa padomnieks Fjodors Ščerbakovs.
— Kungi, vai jūs saprotat, ko darāt? — mēģinādams pārkliegt kņadu, no visa spēka iekliedzās Vileišis, vicinādams metāla roku.
— Sadomājāt karot simts tūkstošiem cilvēkiem virs galvas? Vai jūs
apjēdzat, kas notiks, ja kāds no jūsu metāla briesmoņiem nogāzīsies lejā? Nāciet pie prāta!
— Viņi pirmie sāka militārās darbības. Novoviļeiskā jau neskaitāmi upuri, — Lamsdorfs iebļāvās, mādams ar vēl vienu depešu.
— Jūs esat jucis! — fon Einems atcirta, arī pamādams ar depešu.
— Lūk, jauhākās ziņas no "Parsifāla". Viņi neko nebombardēja!
— Melojat! — spiegs iespiedzās.
Vācu militārā dirižabļa "Parsifāls" kapteinis bija satriekts. Jau trešo reizi viņš lūdza Prūsijas kara ministram fon Einemam atsūtīt norādes, bet atbildes kā nav, tā nav.
Bet krievu “Iļja Muromietis" bija sagatavojies kaujai.
— Izšauj brīdinājuma šāvienu! — "Muromieša” kapteinim mierīgi pavēlēja Goļicins.
— Brīdinājuma, kvadrāts septiņi četri četri viens! — caurulē iekliedzās gaisa kuģa kapteinis.
Pēc sekundes viens krievu dirižabļa lielgabals pagriezās un, uguņiem pašķīstot uz visām pusēm, izspļāva šāviņu. Tas aizlidoja vācu cietokšņa "Parsifāls” virzienā un uzsprāga debesīs, izstarojot ugunīgus dūmus.
Kvadrāts, uz kuru tika tēmēts, atradās pietiekami tālu no “Parsifāla", bet ar triecienspēku sasniedza lidojošo vācu cietoksni, un tas pagriezās uz sāniem. Nepaspējuši ieķerties margās, gaisa kuģa kareivji nokrita zemē un aizslīdēja borta virzienā. Gaisa kuģa navigators sāka izkliegt sasvēršanās leņķa kompensācijas grādus, bet stūrmanis drudžaini grozīja vadīšanas rokturi.
Pūlis uz ielām vienbalsīgi novaidējās. Piesardzīgākie jau sāka saprast, ar ko viss var beigties, un sāka lūkoties pēc drošākas vietas.
— Donnerwetter*\ — nolamājās vācu dirižabļa "Parsifāls" kapteinis. — Ka tevi divi deviņi! Kur ir norādes, ko mums darīt? Sūti vēl vienu depešu! — viņš pavēlēja sakarniekam. — Steidzīgi! Ja pēc minūtes es nesaņemšu atbildi, darbošos pēc saviem ieskatiem. Artilēristi, kaujai sagatavoties!
* Vācu vai. — lamuvārds.
— Labs šāviens, malači! — īstais Krievijas valsts padomniek;; Goļicins nočāpstināja, paplikšķinādams "Muromieša” kapteinim pa plecu. — Un tagad — biplāni!
— "Vitjazi”, uzmanību! Pirmais, otrais, trešais, ceturtais, sagatavoties uz pacelšanos! — nokomandēja kapteinis.
Pašā “Muromieša” galā, tornītī, dežūrējošais matrozis ar aizsargmasku uz sejas uzreiz sāka māt ar diviem sarkaniem karodziņiem. "Vitjazu” piloti pacēla dūres, dodot zīmi, ka komandu sapratuši, uzvilka uz acīm guguļus un iedarbināja lidmašīnu motorus.
— Jūs esat kara noziedznieks! — Lamsdorfs rātsnamā fon Einemam iebakstīja ar pirkstu krūtīs.
— No noziedznieka dzirdu! — atcirta Prūsijas kara ministrs.
Pie viņa pieskrēja klāt adjutants un padeva jaunāko depešu.
— "Parsifāls” ar nepacietību gaida norādes, — viņš iečukstēja ausī.