“Šis ir mans pēdējais ieraksts. Es ilgu laiku atliku nākšanu uz šejieni, lai paslēptu kuģa žurnālu drošā vietā - uzkāpt augšējos klājos kļuvis ļoti bīstami. Bet manai turpmākajai dzīvei vairs nav nozīmes, un es gribu nomirt pārliecībā, ka tiks saglabāta patiesā notikumu hronika. Teodors Meisons, Kapteinis. "
Kad Hjū pabeidza lasīt, dvīņi, pretēji savam paradumam, ilgi klusēja. Beidzot Džo ievilka elpu un teica:
- Lūk, kā tas viss bija.
- Žēl viņa, nabadziņa, - Hjū klusi sacīja.
- Kā? Kapteiņa Meisona? Kāpēc?
- Nē, ne jau viņa. Es domāju pilotu Boldvinu. Varat iedomāties, kā viņam bija iziet pa durvīm, aiz kurām viņu gaidīja Hafs.
Hjū nodrebinājās. Viņš bija izglītots cilvēks, taču, neskatoties uz visu savu uzskatu plašumu, viņš neapzināti iztēlojās Hafu - "Hafs bija pirmais, kas iekrita grēkā, Nolādēts viņš uz mūžīgiem laikiem!" - kā būtni, kas ir divu Džo-Džimu augumā, tikpat spēcīgu kā divi Bobo, un ar ilkņiem zobu vietā.
***
Hjū aizņēmās no Ertca vairākus nesējus, kuri piegādāja galvenajam Konverteram karadarbības upuru līķus degvielai, un lika viņiem sanest glābšanās laivā ūdens, pārtikas un masas krājumus konverteram. Viņš par to Narbi neinformēja un arī par atrasto laivu nepateica ne vārda. Kāpēc - nesaprata pats, tikai Narbi viņš vairs neuzticējās.
Tikmēr zvaigzne uz Vadības telpas ekrāna auga un auga, līdz pārvērtās par spilgti mirdzošu disku. Tik spožu, ka sāpēja acis uz to skatoties. Bija mainījusies arī tās atrašanās vieta - tā bija pārvietojusies gandrīz uz centru. Ja kuģis turpinās savu nekontrolējamo dreifu, tas ap zvaigzni aprakstīs hiperbolu un atkal pazudīs kosmosa dziļumos.
Hjū ilgu, ļoti ilgu laiku, aprēķināja lidojuma trajektoriju.
Ja uz kuģa būtu saglabājusies Zemes laika skasitīšana, viņš būtu redzējis, ka viņam ši nolūkam bijušas vajadzīgas vairākas nedēļas. Vēl ilgāk Ertcs un Džo-Džims pārbaudīja viņa aprēķinus un ar grūtībām piespieda sevi noticēt iegūto skaitļu pareizībai - tie šķita vienkārši neiespējami un smieklīgi. Un vēl vairāk laika vajadzēja, lai pārliecinātu Ertcu, ka, lai tuvinātu divus ķermeņus telpā, ir jāpieliek spēks, kas vērsts pretēji vēlamajam, tas ir, no visa spēka jābalstās uz papēžiem, jābremzē un jāsamazina ātrums, jānodzēš inerce. Lai Ertcs tam noticētu, bija nepieciešami vairāki eksperimenti brīvā lidojumā bezsvara stāvoklī. Pats Ertcs vienkārši grasījās palielināt kuģa ātrumu un pilnā gaitā novirzīt to uz zvaigzni.
Hjū un Džo-Džims aprēķināja bremzēšanas spēku, kas būs nepieciešams, lai samazinātu "Avangarda" ātrumu un ievadītu to orbītā ap zvaigzni, lai pēc tam sāktu planētu meklēšanu. Ertcam bija grūti iemācīties uztvert atšķirību starp zvaigzni un planētu. Savukārt Alans nesaprata vispār neko.
- Ja mani aprēķini ir pareizi, - Hjū teica Ertcam, - pienācis laiks paātrināt Kuģa gaitu.
- Galvenais dzinējs gatavs, - Ertcs atbildēja. - Mums jau savākts pietiekami daudz masas.
- Būs jāiet pie Narbi pēc atļaujas.
- Kāpēc tad tas vēl vajadzīgs?
- Viņš taču ir Kapteinis, - Hjū paraustīja plecus.
- Labi. Sauc Džo-Džimu un iesim.
Džo-Džima mājoklī viņi satika Alanu. - Īsais pateica, ka Divgalvis aizgājis pie Kapteiņa, - Alans viņiem paziņoja.
- Lieliski. Mēs tieši gribējām viņu aicināt līdzi. Alan, vecīt, mēs sākam!
- Jau? Nu tad lieliski! - Alans izbolīja acis.
- Nāc mums līdzi pie Kapteiņa.
- Pagaidiet, es tikai brīdināšu savu veceni. - Un viņš aizskrēja uz savu netālo mājokli.
- Galīgi izlaidis to savu sievu, - atzīmēja Ertcs.
- Dažreiz tas no mums nav atkarīgs, - Hjū atbildēja ar promesošu izskatu.
Alans ātri atgriezās, paspējis arī pārģērbties.
- Ejam! - Viņš satraukti iesaucās.
Alans lepni soļoja uz Kapteiņa kabinetu. Tagad viņš kļuvis par nozīmīgu cilvēku - soļo blakus ietekmīgiem draugiem, un apsardze, saproties, sveicina, atdod godu. Sen pagājis laiks, kad viņš bija vienkāršs izsūtāmais.
Bet sargs pie durvīm nepakāpās malā, lai gan, kā parasti, sveicināja.
- Nost no ceļa! - Ertcs asi pavēlēja.
- Klausos, ser, - sargs atbildēja, nekustēdamies no vietas. - Lūdzu, jūsu ieročus.
- Tu ko, nepazīsti Galveno Inženieri, idiots tāds?
- Tieši tā, ser, pazīstu. Lūdzu, atdot ieroci. Tāda ir pavēle.
Ertcs pagrūda viņu ar plecu. Sargs atspērās ar kājām pret grīdu.
- Atvainojiet, ser. Kapteinis stingri pavēlēja visiem, kas ierodas pie viņa, atstāt ieročus pie ieejas. Visiem bez izņēmuma.
- Nolādēts!
- Viņš labi atceras, kas notika ar iepriekšējo Kapteini, - klusi piebilda Hjū. - Viņš ir gudrs, šis mūsu Narbi. - Ar šiem vārdiem viņš izņēma nazi un. atdeva to sargam.
Ertcs paraustīja plecus un izdarīja to pašu. Apjukušais Alans sekoja viņu piemēram, nomērot sargu ar negantu skatienu.
Kad viņi iegāja kabinetā, Narbi sarunājās ar Džo-Džimu.
Dvīņu sejas bija sastingusi drūma izteiksme. Bobo likās kails bez parastajām lingām un nažiem.
- Jautājums slēgts, Džo-Džim, - turpināja Narbi. - Tāds ir mans lēmums. Es jums izrādu pretimnākšanu, norādot iemeslus, kas mani pamudina to darīt, taču jūsu piekrišanai vai noraidījumam nav nozīmes.
- Kas par lietu? - pajautāja Hjū. Narbi pacēla acis.
- Labi, ka tu atnāci, Hjū, citādi tavs draugs mjuts sāk aizmirst, kurš te ir Kapteinis.
- Kas par lietu? - Hjū atkārtoja. - Kas šeit notiek?
- Viņš, - Džims norēcās, bakstīdams ar pirkstu uz Narbi, - izdomājis atbruņot visus mjutus.
- Bet karš taču ir beidzies, vai ne?
- Šādas vienošanās nebija. Mjutiem vajadzēja pievienoties Ekipāžai. Ja tagad atbruņos mjutus, tad Ekipāža visus nogalinās. Ekipāžai naži paliks.
- Pienāks laiks, visus atbruņosim, - pārliecināti noņurdēja Narbi, - bet es to izdarīšu tad, kad uzskatīšu par vajadzīgu. Ko tev vajag, Ertc?
- Pajautā Hjū.
Narbi pagriezās uz Hoilandu.
- Atnācu jums paziņot, kaptein, - Hjū pēc Noteikumiem noskaldīja, - ka mēs plānojam iedarbināt Galveno Dzinēju un pāriet uz kontrolētu lidojumu.
Ja Hjū vārdi arī pārsteidza Narbi, tie nekādā veidā neizraisīja apjukumu.
- Baidos, ka jums būs jāpagaida. Es joprojām neuzskatu, ka būtu lietderīgi ielaist bezsvarā virsniekus.
- Nav arī nekādas vajadzības, - sacīja Hjū. - Sākumā mēs ar Ertcu varam tikt galā paši. Ilgāk gaidīt nedrīkst. Ja mēs nesāksim tagad, tad mūsu paaudzes dzīves laikā, Lidojums netiks pabeigts.
- Nu, un? Ja netiks, tad netiks.
- Ko?! - Hjū iekliedzās. - Narbi, tu ko, nevēlies pabeigt Lidojumu?
- Es negribu neko sasteigt.
- Kas tās par muļķībām, Fin? - jautāja Ertcs. - Kas tev uznācis? Mums patiešām jāsāk.
Narbi klusēdams bungoja ar pirkstiem pa galdu. Tad paziņoja:
- Tā kā šeit tiek izteiktas kaut kādas šaubas par to, kam pieder vara, man jums būs jāpaskaidro, kas ir kas. Hoiland, ciktāl tavas izklaides man netraucēja vadīt Kuģa dzīvi, es biju gatavs pievērt uz tām acis un ļaut tev spēlēties, jo savā veidā tu biji ļoti noderīgs. Bet, tā kā tavas maldīgās idejas kļūst par Ekipāžas disciplīnas grāvējām, kas apdraud Kuģa cilvēku morālo veselību, mieru un drošību, man tās jāpārtrauc.