- Mēs te nolēmām ļaut tev aiziet lejā un dot iespēju pamēģināt, - Džo teica. - Bet vienalga, tu esi idiots, - viņš drūmi piebilda.
***
Bobo pavadīja Hjū cauri bīstamajiem mjutu klājiem un atstāja viņu neapdzīvotā pierobežas zonā.
- Paldies, Bobo, - Hjū atvadījās no viņa. - Labu ēdienu tev.
Punduris pasmaidīja, pamāja un metās augšā pa kāpnēm, pa kurām viņi tikko bija nokāpuši. Hjū cerēja atrast Bilu Ertcu, galvenā inženiera vietnieku, jauno zinātnieku grupas vadītāju. Pirms sarunas ar viņu, Hjū vēlējās pēc iespējas izvairīties no jebkāda veida izskaidrošanās ar pārējiem.
Hoilands drīz nonāca pazīstamajā koridorā. Pagrieziens pa kreisi, vēl simts jardi, un viņš nonāca pie durvīm, kuras apsargāja sardze. Hjū devās uz priekšu, bet sargs viņam aizšķērsoja ceļu.
- Pagaidi, uz kurieni tu ej?
- Man vajag Bilu Ertcu.
- Galveno inženieri? Viņa šeit nav.
- Bils Ertcs - jau Galvenais Inženieris? Un kas tad notika ar veco? - Hjū uzreiz saprata, ka sevi nodevis, bet sargs bija pastulbs un slinks.
- Ar iepriekšējo? Nu, viņš jau sen devās Lidojumā, - sargs nožāvājās. - Bet Galvenais Inženieris Ertcs ir savā rezidencē.
- Paldies. Labu ēdienu.
- Labu ēdienu.
Hjū bija jāpagaida uzgaidāmajā telpā, pirms viņu palaida pie Galvenā Inženiera. Ieraugot Hjū, Ertcs piecēlās no galda.
- Tātad atgriezies, - viņš teica. - Tas nu gan ir pārsteigums. Bet mēs domājām, ka tu jau sen esi miris, un norakstījām, kā aizgājušu Lidojumā.
- Tas būtu dabiski.
- Apsēdies, pastāsti. Man tagad ir mazliet laika. Tu esi stipri izmainījies, es tevi nemaz nepazītu. Kļuvis pavisam sirms. Acīmredzot nebija viegli?
Sirms? Hjū par to nebija ne jausmas. Bet arī Ertcs bija pamatīgi izmainījies. Grumbas, vēders. Ah Džordan, cik gan ilgi viņš ir bijis nebrīvē?
Ertcs, savilcis seju grimasē, bungoja ar pirkstiem uz galda.
- Tagad būs problēma, - viņš teica. - Baidos, ka nevarēšu tevi nozīmēt vecajā amatā, to ieņem Morts Tailers. Bet mēs pameklēsim tev vietu, kas atbilstu tavam rangam.
Par Mortu Taileru Hjū nebija nekādu jauku atmiņu . Liekulis. Viņam rūpēja tikai saglabāt visas pieklājības dogmas un pielīst varas pārstāvjiem. Tā-tā, tas nozīmē, ka Tailers tomēr iekļuvis Zinātniekos un ieņēmis iepriekšējo Hjū amatu. Bet tagad tam vairs nav nozīmes.
- Klausies, Bill, - viņš iesāka. - Es gribētu parunāt ar tevi par...
- Protams, radīsies arī ranga problēma, - turpināja Galvenais Inženieris. - Laikam jau lieta būtu jānodod Padomei kā jautājums, kam nav precedenta. Mjuti arī agrāk, gadījās, noķēra pa kādam mūsu Zinātniekam, bet, cik es zinu, tu būsi pirmais, kuram izdevies atgriezties no gūsta dzīvam.
- Sarunai ir daudz svarīgāka tēma, - atkal viņu pārtrauca Hjū. - Es redzēju daudz pārsteidzošu lietu, Bill. Apbrīnojamu un vitāli svarīgu. Tev tas viss noteikti jāzina. Tāpēc es atnācu tieši pie tevis. Klausies, es...
Ertcs pēkšņi koncentrējās:
- Protams, protams! Un kā es uzreiz neiedomājos? Tev taču radās vēl nebijusi iespēja rūpīgi izpētīt mjutu zemi. Stāsti nu visu, ko zini!
- Vispār es ne par to, - sacīja Hjū. - Viss ir daudz sarežģītāk nekā tikai informācija par mjutiem, lai gan jautājums attiecas arī uz viņiem. Es domāju, ka mums tagad attiecībā uz viņiem būs jāizmaina visa politika.
- Runā, runā, es klausos.
Hjū sāka stāstīt par lielo atklājumu, par Kuģa patieso būtību, pēc iespējas uzmanīgāk izvēloties vārdus un cenšoties runāt pārliecinoši. Viņš tikai īsi pieskārās grūtībām, kas saistītas ar kuģa dzīves pārkārtošanu, bet toties nožēloja krāsas, attēlojot godu un cieņu, kas pienāksies tam, kurš vadīs šo procesu.
Runājot Hjū vēroja Ertca seju. Kad viņš izlika galveno - ka Kuģis ir tikai kustīgs ķermenis neierobežotā telpā -, Ertca seja pauda ārkārtēju apjukumu.
Tomēr pēc tam tā sastinga bezkaislīga mierīguma maskā, pēc kuras neko nevarēja saprast. Tikai acīs uzplaiksnīja dzirkstis, kad Hjū pateica, ka Ertcs ir tieši tas, kurš varētu vadīt jauno kustību, balstoties uz savu autoritāti kā pelnīts līderis un progresīvi domājošo zinātnieku atzīts vadītājs.
Pabeidzis runāt, Hjū saspringti gaidīja atbildi. Ertcs klusēja, turpinot bungot ar pirkstiem pa galda virsmu. Visbeidzot pateica:
- Tie ir ļoti svarīgi jautājumi, kuri jāizvērtē bez steigas, Hoiland. Man dzirdētais rūpīgi jāpārdomā.
- Protams, - Hjū piekrita. - Tikai es vēlos piebilst, ka jau ir noslēgta vienošanās par drošu pārvietošanos pa augšējiem klājiem. Es varu tevi aizvest turp, lai tu visu redzētu savām acīm.
- Jā, tas laikam būtu labākais, - atbildēja Ertcs. - Esi izsalcis?
- Nē.
- Tad mums abiem jāatpūšas. Pagulēsim, un tad padomāsim ar svaigu prātu. Vari iekārtoties šeit, istabā aiz mana kabineta. Bet tev nevajag runāt ne ar vienu, kamēr es visu neapdomāšu pats. Ja tavas ziņas sākt izplatīt bez pienācīgas sagatavošanās, var sākties nekārtības.
- Tev taisnība, - Hjū atkal piekrita.
Ertcs ieveda Hjū telpā aiz sava kabineta, kurā viņš acīmredzot reizēm atpūtās, un sacīja:
- Izgulies, un pēc tam mēs parunāsimies.
- Paldies, - sacīja Hjū.
- Labu ēdienu.
- Labu ēdienu.
Tikai palicis viens, Hjū sajuta, cik ļoti ir noguris.
Nervu satraukumu sarunā ar Ertcu nomainīja depresija. Viņš izstiepās gultā un uzreiz aizmiga.
Kad Hjū pamodās, viņš atklāja, ka istabas durvis no ārpuses ir aizslēgtas. Turklāt bija pazudis viņa nazis.
Pagāja ļoti ilgs laiks, līdz viņš saklausīja pie durvīm soļus. Ienāca divi drūmi sargi.
- Celies, nāksi mums līdzi, - sacīja viens no viņiem.
Hjū noskatīja viņus no galvas līdz papēžiem un atzīmēja, ka abi ir neapbruņoti. Tātad, tas nozīmē, ka iespējas noraut nazi no viena no viņu jostas, nebūs. Bet, ja no neapbruņotiem sargiem nav iespējams dabūt ieroci, tad var pamēģināt atbrīvoties un aizbēgt. Tomēr blakus telpā bija vēl divi, tikpat masīvi un drūmi. Šie bija apbruņoti. Viens turēja nazi gatavu metienam, otrs katru mirkli bija gatavs no neliela attālumā iegrūst savējo zem Hjū ribām.
Tagad Hoilands saprata, ka nav kur sprukt. Viss ir pārdomāts. Sen pieradis nepretoties neizbēgamajam, viņš mierīgi devās uz priekšu. Pamanījis Ertcu un pārliecinājies, ka tieši viņš komandē sargus, kas viņu arestēja, Hjū sacīja:
- Nu tad sveiks Bill. Kāpēc pēkšņi tādi piesardzības pasākumi? Kas noticis?
Ertcs nedaudz saminstinājās ar atbildi:
- Tūlīt tu stāsies Kapteiņa priekšā.
- Labi, Bill, paldies, - Hjū atbildēja, - bet vai būtu prātīgi runāt ar viņu par šo lietu, iepriekš nevienu citu nesagatavojot?
Ertcs pat nesāka apslēpt aizkaitinājumu, ko izraisīja tik acīmredzams stulbums:
- Ja tu to vēl neesi sapratis, atļauj paskaidrot, ka tiksi aizvests Kapteiņa priekšā uz tiesu par ķecerību!
Hjū reaģēja tā, it kā viņam nekad nekas tāds nebūtu ne prātā nācis.
- Tad mani neved pēc īstās adreses, Bill, - viņš mierīgi sacīja. - Apsūdzība par ķecerību un tiesa, iespējams, būtu pareizā pieeja pašreizējā situācijā, taču es neesmu kaut kāds Zemnieks, lai mani vilktu zem konvoja pie Kapteiņa. Mani apgalvojumi jāizvērtē Padomei, es esmu Zinātnieks.
- Vai tu esi par to pārliecināts? - Ertcs smīnēja. - Es jau pakonsultējos par šo jautājumu. Hjū Hoilands jau sen izslēgts no sarakstiem. Kas tu tāds esi, tagad izlems Svaidītais Kapteinis.
Hjū saglabāja vienaldzīgu mieru. Situācija neveidojās viņa labā, un Ertcu kaitināt nebija jēgas. Galvenais Inženieris padeva zīmi, neapbruņotie sargi saķēra Hjū aiz rokām, un viņš, nepretojoties, devās viņiem līdzi.