Doblmens. Gērsta laikrakstu koncernam.
(Visas sejas pauž nemieru.)
Stārkveders. Gērstam? (Iegrimst domās.)
Habards. Nu, tas nav nekas briesmīgs. Kas ticēs kārtējam bulvāru preses saceltajam troksnim? Dokumenti var būt nez cik īsti — ja tos publicē dzeltenā prese, tiem neviens neticēs.
Stārkveders. Viņš pratīs rīkoties gudrāk. Viņš tos, protams, izmantos savos laikrakstos, bet tikai pēc tam, kad Nokss būs izlietojis tos savā runā. Ak tu, viltīgā lapsa! Izvēlējies īsto veidu un laiku, kad dot triecienu man, valdībai, visam citam. Gērsts paliek Gērsts. Apelēs pie galerijām. Nokss to nolasīs no kongresa tribīnes tieši tagad, kad mums jāizdabū cauri vairāki svarīgi likumprojekti. (Doblmenam.) Vai Martino jums teica, kādi dokumenti nozagti?
Doblmens (ielūkodamies piezīmju grāmatiņā). Precīzi
nekas nav zināms… Bet viņš runāja par saraksti ar Gudjīra sabiedrību (Stārkvedera sejas izteiksme liecina, cik ši ziņa nopietna.), par Kaledonijas vēstulēm, par korespondenci «Melnais jātnieks», tāpat minēja (atkal ielūkojas bloknotā) Estonberija un Gluca vēstulēs, ka arī ne mazumu citu.
Stārkveders. Šausmīgi!… (Savaldās.) Pateicos, Dobl- men! Brauciet tūlīt atpakaļ! Piezvaniet vēlreiz uz Ņujorku! Lai ziņo sīkāk! Es drīz būšu mājās. Vai jus gaida mašīna?
Doblmens. Taksometrs, ser.
Stārkveders. Brauciet un — nevienam ne vārda!
(Doblmens iziet.)
Čalmerss. Nezinu, cik svarīgas šīs vēstules, bet acīmredzot stāvoklis nopietns.
Stārkveders (nikni). Nopietns! Tāds skandāls vēl nav pieredzēts visā mūsu zemes vēsturē! Uz kārts likts simtiem miljonu dolāru. Bet tas vēl nav nekas: apdraudēta ir visa mūsu varenība. Pūlis — tumša ļaužu masa — var sacelties un sagraut visu, ko es esmu darījis viņu labā. Ak, šie stulbeņi, šie stulbeņi!
Habards (faunu paredzēdams, šūpo galvu). Briesmīgi domāt, kāda vētra sacelsies, ja Nokss runās un minēs pierādījumus!
Čalmerss. Nepatīkams notikums! Ļaudis jau tā ir satraukti. Viņu nemieru pastāvīgi kurina radikālā prese, musinošie žurnāli un demagogi vēl paskubina. Mēs sēžam uz pulvera mucas, vajadzīga tikai dzirkstele.
Stārkveders. Un izrādās, ka Nokss gan ir varbūt sapņotājs, bet nav muļķis. Viltīgs nelietis. Un prot cīnīties. Ne velti viņš nāk no Rietumiem, veco pionieru pēctecis. Viņa tēvs vēršu pajūgā šķērsojis tuksnesi un sasniedzis Oregonu. Sis zellis māk īstajā brīdī izspēlēt trumpi, turklāt liktenis iedevis viņam rokās veselu kaudzi trumpju!
Čalmerss. Jā, tāda ķeza jums nekad nav gadījusies!
Stārkveders. Es allaž esmu stāvējis pāri visiem šiem mēsliem — tīrs un skaidrs, un nepieejams. Bet šis te — tas nu ir par daudz! Tā ir tā dzirkstele. Tagad dievs vien zina kā viss beigsies.
Čalmerss. Tā vien skaties, ka nekrīt valdība.
Stārkveders (trakā niknumā). Un tad pie varas nāks jauna partija — demagogu partija. Tā pieprasīs dzelzceļu
un sakaru līdzekļu nacionalizāciju un progresīvo nodokli — tas ir, privātā kapitāla faktisku konfiskāciju.
Čalmerss. Un radikālie likumprojekti? Tie tūlīt birs kā no pilnības raga — likumi, kas aizliegs bērnu darbu, kas uzliks uzņēmējiem visu atbildību, kas iecels valsts kontroli pār Aļaskas ogļraktuvēm, kas paredzēs iejaukšanos mūsu Meksikas darījumos… Un kas notiks ar jūsu enerģētikas koncernu, ko jūs ar tādām pūlēm tikāt radījuši?!
Stārkveders. Es to nepieļaušu! Tas būs neiedomājams posts. Tas nozīmē, ka viss kapitālistiskās attīstības process tiks aizkavēts un apturēts. Mums vajadzēs atkāpties par desmit gadiem atpakaļ. Būs jāstrādā, muguras neatliecot, lai panāktu nokavēto. Runa ir ne tikai par likumprojektiem, kuri mums traucēs. Nevar pieļaut, lai pūļa netīrās rokas skartu valdības sviras. Tā tak ir anarhija! Posts un bojā eja visiem šiem muļķa aklajiem darba lopiem, kas paši savām rokām ir ar mieru sagraut savu labklājību.
(No kreisās puses ieskrien Tomijs. No kāda bēgot, viņš dziras drāzties, pāri skatuvei, bet, ieraudzījis citus, klusiņām palien zem tējas galda.)
Čalmerss. Tātad dokumenti tagad ir pie Noksa.
Stārkveders. Uzdevums ir tikai viens — tie jādabū atpakaļ. (Viņš jautādams lūkojas abos vīros. Istabā ienāk arī Mārgareta: viņa ir piesarkusi un līksma, jo spēlējusi ar Tomiju sunišus. Ieraudzījusi sarunā iegrimušos vīriešus, viņa saraujas un spēji apstājas pie tējas galda, atbalstījusies uz tā ar rokām. Vīrieši viņu nepamana.)
Habards. To atstājiet manā ziņā!
Stārkveders. Nezaudējiet laiku! Jūsu rīcībā ir divdesmit stundas, pēc tam jau viņš teiks savu runu. Vispirms mēģiniet vienoties … Piedāvājiet viņam atkāpšanās naudu, jebkuru summu! Es jūs pilnvaroju tā rīkoties. Vajag tak būt kādai cenai, par kuru viņu var nopirkt.
Habards. Bet ja nu nav?
Stārkveders. Tad dabūjiet dokumentus ar citiem līdzekļiem!
Habards (vilcinādamies). Ko jūs ar to domājat? …
Stārkveders. Vai nu man jums jāskaidro? Taču, lai būtu kā būdams, manu vārdu tur nedrīkst iejaukt! Skaidrs?
Habards. Pilnīgi.
Margareta (izlikdamas, ka tikko ienākusi, jautri). Kas te notiek? Vai sazvērestība?
(Visi tris vīrieši saraujas.)
Čalmerss. Mēs vienojāmies, kā cenas pacelt vēl augstāk.
Habards. Un kā nospert pēc iespējas vairāk automobiļu.
Stārkveders (nepievērsdams uzmanību Mārgaretai, dodas uz durvīm skatuves labajā pusē). Es aizeju, Habard, netērējiet laiku! Tom, nāc man līdzi!
(Visi dodas uz izeju.)
Čalmerss. Mājās?
Stārkveders. Jā, mums daudz darba.
Čalmerss. Tad es vispirms pārģērbšos un tūlīt jums sekošu. (Mārgaretai.) Vai tu paķersi mani pa ceļam uz pusdienām?
(Mārgareta paloka galvu. Stārkveders aiziet, neteicis ne vārda. Habards atvadās no Mārgaretas, Čalmerss viņam seko. Mārgareta paliek stāvam, piespiedusi vienu roku pie krūtīm, ar otru atbalstījusies pret galdu. Viņa domā, kāds sakars dzirdētajam ar Noksu, un secina, ka Noksam draud briesmas. Sarūgtinātais Tomijs, kas velti gaidījis, ka māte viņu meklēs, izrāpjas no pagaldes un satver Mārgaretas roku. Viņa nepievērš dēlēnam uzmanību.)