Džifords. Dzelzceļnieku arodbiedrība ir šai likumā ļoti ieinteresēta.
Nokss. Kamēr jūsu dzelzceļnieki neiemācīsies balsot par to, par ko vajc tg, tā šo likumu neredzēs kā savas ausis. Kad beidzot arodbiedrību līderi sāks ticēt, ka vajadzīgi ne vien streiki un boikoti, bet arī politiskā cīņa?
Džifords (sniegdams viņam roku). Nu, uz redzēšanos! Man laiks pazust, citādi es paskaidrotu jums, kāpēc mūsu arodbiedrības nenodarbojas ar politisku cīņu. (Nokss uzmet sainiti ar vēstulēm uz grāmatplaukta starp kamīnu un guļamistabas durvīm, atvadās no Džiforda.) Jūs esat traki neuzmanīgs ar šiem papīriem. Ja es jums sacītu, cik par tiem sableķoja Gērsts, jūs tos vis tā nemētātu.
Nokss. Papīri te ir drošībā.
Džifords. Jūs šo bandu vērtējat par zemu. Viņus neviens šķērslis neapturēs.
Nokss. Es nenolaidīšu no tiem ne acu. Nakti palikšu tos zem spilvena. Turklāt briesmas nekādas nedraud. Tikai mēs abi zinām, ka tie ir pie manis.
Džifords (dodas uz durvju pusi). Es negribētu būt Stārkvedera kantorī, kad tur atklās, kas noticis. Tur dažs labs dabūs ciest. (Pie durvīm apstājas.) Sadodiet šiem kungiem rīt kārtīgus piparus! Es būšu galerijā. Ardievu! (Aiziet. Nokss pieiet pie loga, atver to, atgriežas pie rakstāmgalda, apsēžas uz krēsla un sāk šķirstīt pastu. Pie durvīm klauvē.)
Nokss. Iekšā!
(Ienāk Habards, pieiet pie rakstāmgalda. Viņš nesniedz Noksam roku, tikai paklanās. Nokss par atbildi arī paklanās. Habards apsēžas. Nokss, joprojām turēdams rokā atplēstu vēstuli, pagriež grozāmo krēslu tā, ka atrodas ar seju pret apmeklētāju, un gaida, kad tas sāks runāt.)
Habards. Ar tādu cilvēku kā jūs labāk runāt pilnīgi vaļsirdīgi. Es to zinu. Jums nepatīk spēlēt paslēpes, man arī ne. Jūs zināt, ka mans stāvoklis man atļauj vest ar jums sarunas.
Nokss. O jā, jūsu stāvoklis man ir pavisam skaidrs.
Habards. Mēs negribam ar jums ķildoties!
Nokss. Tas ir pavisam viegli. Lai jūsu saimnieki dzīvo godīgi un neaplaupa tautu!
Habards. Pataupiet savu daiļrunību līdz rītam! Mūs tik un tā neviens nedzird. Jums ir izdevīgāk vienoties ar mums …
Nokss (nikni). Ja jūs domājat, ka varēsit mani piekukuļot …
Habards (laipni). Kā tad tā! Kā jums tādas domas var nākt prātā? Runa ir pavisam par ko citu. Jūs taču esat kongresa loceklis. Bet ikvienas vēlētas personas karjera ir atkarīga no tā, kādā komisijā viņš ietilpst. Jūs ir aprakuši svaru un mēru komisijā — tas tak ir tikpat kā nāve! Bilstiet tikai vienu vārdu, un jūs pārcels uz pašu ietekmīgāko komisiju …
Nokss (viņu pārtraukdams). Un kas tad šos rīkojumus izdod? Vai jūs?
Habards. Protams. Kādēļ tad es būtu pie jums nācis?
Nokss (domīgi). Es zināju, ka mūsu valsts ir galīgi satrunējusi, un tomēr es nenojautu, ka ar valdības posteņiem tirgojas vairumā un mazumā.
Habards. Jūs vēl neesat atbildējis.
Nokss. Jums jau iepriekš vajadzēja zināt, ko es atbildēšu.
Habards. Ir arī cita izeja. Jums tuvas ir sociālās problēmas. Jūs tās pētāt. Tie, kurus es pārstāvu, dedzīgi interesējas par jums. Lai jūs varētu padziļināt savas zināšanas, mēs esam ar mieru sūtīt jūs uz Eiropu. Tur, šai plašajā socioloģiskajā, laboratorijā, tālu no bezjēdzīgās politiskās kņadas jūs varēsit sevi ziedot zinātnei. Jums dos iespēju padzīvot tur, teiksim, gadus desmit. Ik gadus jums izmaksās desmittūkstoš dolāru, un dienā, kad jūsu tvaikonis atstās Ņujorku, jūs dabūsit piedevām apaļu summu — simttūkstoš dolāru.
Nokss. Tātad tā jūs pērkat cilvēkus.
Habards. Saprotiet jel, mēs rūpējamies vienīgi par izglītību.
Nokss. Jūs taču pats sacījāt, ka mums nav ko spēlēt paslēpes!
Habards (apņēmīgi). Jums taisnība! Cik jūs gribat?
Nokss. Par ko? Lai es pamestu politiku? Vai esat nolēmuši nopirkt manu dvēseli?
Habards. Ne tikai to vien. Mēs gribam nopirkt no jums zināmos dokumentus.
Nokss (neviļus nodrebēdams). Kādus dokumentus?
Habards. Tagad jūs grasāties spēlēt ar mani paslēpes. Godīgs cilvēks nedrīkst melot pat…
Nokss (pārtraukdams). … jums.
Habards (pasmīnēdams). Pat man. Pieminēdams vēstules, es jūs cieši vēroju. Jūs sevi nodevāt. Jūs ļoti labi zināt, ka runa ir par dokumentiem, ko Gērsts izzadzis no Stārkvedera arhīva. Jūs tak laikam grasījāties rīt tos nodot atklātībai?
Nokss. Jā, es grasos tos rīt nodot atklātībai.
Habards. Nu, redzat. Runa tātad ir par tiem. Cik jūs par tiem gribat? Nosauciet cenu!
Nokss. Es neko nepārdodu. Un vispār ne ar ko netirgojos.
Habards. Acumirkli! Lēnām pār tiltu! Jūs esat aizmirsis, ar ko jums darīšana. Jūs tik un tā nevarēsit dokumentus izmantot! To nu jūs man varat ticēt. Daudz izdevīgāk ir pārdot šos papīriņus par biezu naudas žūksni. (Kāds klauvē pie durvīm. Habards salecas.)
Nokss. Iek …
Habards. Klusāk! Mani nedrīkst te redzēt.
Nokss (smiedamies). Vai baidāties ar manu sabiedrību sevi sakompromitēt? (Pie durvīm atkal klauvē.)
Habards bailēs pielec kājās, nejaudams Noksam atbildēt). Nelaidiet nevienu iekšā! Es negribu, lai mūs redzētu kopā! Un jums tas tāpat var kaitēt.
Nokss (ari pieceļas un dodas uz durvju pusi). Man nav ko slēpt. Es ne ar vienu pa kluso pusi nesatiekos. (Pieiet pie flurvim. Habards izbijies palūkojas apkārt un noslēpjas guļamistabā, pievērdams aiz sevis durvis. Nākamās ainas laikā Habards šad un tad paver durvis un vēro, kas notiek istabā. Nokss atver vestibila durvis un izbrīnā atkāpjas.) Mārgareta! Misis Calmersa!… (Ienāk Mārgareta Tomija un Lindas pavadībā. Mārgareta tērpusies vakarkleitā un balles apmetni.)
Mārgareta (sniegdama Noksam roku). Piedodiet, ka tā ielaužos, bet man vajadzēja jūs steidzīgi satikt. Pa tālruni jūs sazvanīt nevarēju. Zvanīju, zvanīju, taču atsaucās cits.