Džūliuss Ratlends, mācītājs, visai parasts indivīds. Tipisks savas profesijas pārstāvis.
Džons Džifords, strādnieku aģitators. Cilvēks no tautas, neaptēsts, drusku par tiešu, toties godprātīgs un nelokāms. īsts strādnieku vadoņa paraugs.
Macu Sakari, Japānas sūtniecības sekretārs. Viņa izsmalcinātā pieklājība ir nepārspējama. Valoda viņam ļoti literāra, pārāk pareiza. Bieži klanās.
Doloresa Ortega, Peru sūtņa sieva. Spilgta, kustīga brunete, daudz žestikulē, kā visi Latīņamerikas iedzīvotāji.
Senators Dausets, piecdesmit gadus vecs. Labi saglabājies.
Misis Dauseta, korpulenta paveca dāma.
I CELIENS
Dzīvojamā istaba senatora Calmersa mājā. Pulkstenis ir četri pēc pusdienas. Istaba mēbelēta pēc pašreizējās modes. Pa kreisi priekšplānā uzklāts tējas galds. Nav vienīgi tējkannas. Durvis, kas ved uz viesistabu, pa labi skatuves dziļumā. Sānos, pa labi "Un pa kreisi, — durvis uz citām
istabām.
Pa labi krēslos zviln Čalmerss un Habards.
Habards (bridi klusējis, domīgi). Nesaprotu, kāpēc tas vecais kraķis Elsvorts tā sadumpojies.
Čalmerss. Saskaities. Uzskata, ka atstāts tukšā. Nav viņam ļāvuši izspiest no Tarifa komisijas tik, cik viņš gribējis. Turklāt šī ir viņa pēdējā sesija. Viņš paziņojis, ka aizejot atpūtā.
Habards (nicīgi nosprauslojies, atdarina večuka patētisko runu). «Rezolūcija sakarā ar pētījumiem, kas veikti, lai noskaidrotu iemeslus lielajai dzīves dārdzībai!» Un to esot ierosinājis senators Elsvorts, saki nu viens cilvēks! Ak tu, vecais āzis! … Un ko jūs grasāties darīt, Calmers?
Čalmerss. Viss jau ir izdarīts.
Habards. Vai tiešām?
Čalmerss (ūsas plucinādams). Rezolūciju nodeva komisijai, kura kontrolē un uzskaita senāta izdevumus …
Habards (atzinīgi atņirdzis zobus). … un kuras priekšsēdētājs ir senators Čalmerss! Nabaga vecais Elsvorts! Tas nu izmests kā zivs uz sauszemes! Un iebilst neko nevar — projektu virza tālāk.
Čalmerss. Kad pienāks kārta šim likumprojektam, Els- vorta jau sen vairs nebūs senātā. Un senators Hodžs, pieklājības pēc kādu laiciņu nogaidījis, ierosinās citu rezolūciju, kas prasīs pētīt augstās cenas … Kaut ko līdzīgu Elsvorta rezolūcijai, bet ne gluži to pašu.
Eīabards (mādams ar galvu un aizsteigdamies priekšā). Un to nosūtīs Finansu komitejai, un no turienes tā divdesmit četru stundu laikā atgriezīsies atpakaļ izpildei.
Čalmerss. Starp citu, žurnālam Cartmright's, liekas, apnicis atklāt mūsu sabiedrības augoņus.
Habards. Kad tad Cartwright's ar to nodarbojies? Ja arī tas kādu atmaskoja, tad tikai sīkos uzņēmējus, kas tajā neievietoja sludinājumus.
Čalmerss. Jā, žurnāls prot veikli slēpt savas reakcionārās simpātijas.
Siabards. Tagad tas šīs simpātijas slēps vēl veiklāk. Es esmu kļuvis par uzņēmuma līdzdalībnieku. Nu man pieder akciju kontrolpakete. 9
Čalmerss. Tāpēc es manu, ka pēdējā laikā mazliet mainījies žurnāla tonis.
Habards (pamāj ar galvu). Tomēr augoņus mēs joprojām atsedzam. Ievietojam lielisku rakstu sēriju, ka ļoti veciem nabadzīgiem cilvēkiem jānodrošina labāki sanitārie apstākļi. Un drīz sāksim publicēt «Barbarisko Venecuēlu» un sīki apgaismosim, cik draņķīgi tiek vadīta šīs tumšās zemes politika.
Čalmerss '(piekrizdams māj ar galvu. Bridi klusē). Jā, par Noksu … Tieši tādēļ es jūs ataicināju šurp. Viņš gatavojas rīt uzstāties kongresā. Beidzot šis putniņš būs mums rokās.
Habards. Esmu lietas kursā. Viss ies, kā smērēts. Mani puiši gan lāgā nezina, kas un kā, bet vajadzīgos norādījumus viņi ir saņēmuši. Rīt šai laikā telegrammas lidos kā putni.
Čalmerss (cieti un asi). Nokss jāpadara par apsmieklu visai zemei, ar smiekliem viņš jāpataisa nekaitīgs!
Habards. Mūsu dižajai amerikāņu tautai tīk pasmieties. Nu viņa drauģeļi Rietumos dabūs pakasīt pakaušus. Mazo avīžeļu redaktori tak dievināja šo Noksu. Lai nu tagad pazviedz par viņu!
Čalmerss. Un ko jūs pats domājat darīt?
Habards. Mans raksts, ko publicēs Cartwright's, ir sacerēts. Tipogrāfija gaida. Rakstu aiztelegrafēšu rīt uz karstām pēdām. Paklausieties …
Čalmerss (pēc brītiņa). Nu?
Habards. Bet vai nav bīstami ļaut viņam runāt?
Čalmerss. Nevaram nekā darīt. Mums nav kur pieķerties. Dienu un nakti mūsu cilvēki sekoja viņam pa pēdām.
Ne privātajā, ne sabiedriskajā dzīvē — neviena traipiņa. Bet nu mēs šo zivtiņu noķersim! Pats liktenis nodod Noksu mūsu rokās. Sī runa iedragās viņa reputāciju vairāk nekā …
Habards (pārtraukdams). …ducis ārlaulības bērnu. (Abi smejas.) Neaizmirstiet: ar Noksu lēnām pār tiltu! Vai esat pārliecināts, ka viņš kādam neuztaisīs zilu aci? Vai viņam patiešām nav ar ko runu pamatot?
Čalmerss. Varat būt mierīgs.
Habards. Bet dažkārt tak var izmanīties savākt faktus.
Čalmerss (noteikti). Noksam ir vienīgi aizdomas, nojausmas un pilnīgi no gaisa grābtas dzeltenās preses tenkas. (Ienāk sulainis, pārlaiž skatienu galdam, sāk kārtot traukus. Čalmerss klusina balsi.) Visas apsūdzības pavērsīsies pret viņu pašu. Par viņu smiesies. Viņa runa izklausīsies pēc svētdienas pielikuma preses pīles. (Palūkojas uz sulaini.) Tūdaļ citi nāks tēju dzert. Pazūdam no šejienes, kamēr nav par vēlu! (Sulainis iziet.) Iesim uz bibliotēku un iemetīsim pa kokteilītim!
Habards (ar ļaunu prieku, klusi). Nu beidzot Ali-baba dabūs, ko pelnījis.
Čalmerss. Ali-baba?
Habards. Tā jūsu sieva sauc šo pašu Noksu.
Čalmerss. Jums taisnība, biju pavisam piemirsis. Ko tur — lai tik lien cilpā, mūsu darbiņš — piespēlet viņam virvi …
Habards (klusinājis balsi, draudzīgi pārmezdams). Starp citu, senator, mazs brīdinājums. Netaisiet Ņujorkā tādu troksni! Turienes redakcijas trin mēles par kādu dāmu — nesauksim viņu vārdā… Mēs, protams, pūlamies valodas apklusināt. Tomēr jābūt uzmanīgākam. Ja to uzodīs Gērsts, tad gānīs kongresu pa visām avīzēm. (Čalmerss klausās sarunu biedrā, arvien vairāk skaizdamies; viņš grasās jau atbildēt, bet atskan balsis, un istabā ienāk misis Stārkvedera un Koni ja. A^isis Stārkvedera ir pusnemaņā, Konija turpretī spirgta, jautra, staro smaidā.)