vienkāršais zvans atsaucās Belemas dievnamu varenajai zvanīšanai.
Bet vispirms uz žangadas vajadzēja notikt svinīgai ceremonijai — Manoela, Minjas, Fragozo un Linas kāzām. Pasanjas tēvam bija jānoslēdz šīs divkāršās laulības, kas solījās būt ļoti laimīgas. Mazajā žangadas baznīciņā abiem pāriem bija jāsaņem mācītāja svētība.
Šaurajā baznīciņā varētu saiet tikai Dakostas ģimene, bet žangada bija pietiekami liela, lai uzņemtu visus, kuri vēlējās piedalīties kāzu ceremonijā, un, ja daudzajiem viesiem, kas nāca apsveikt dienas varoni Žoāmu Dakostu ar apbrīnojamo reabilitāciju, beidzot aptrūka vietas uz plosta, tad viņu rīcībā bija plašās krastu nogāzes.
Nākamajā dienā, sešpadsmitajā oktobrī, grezni un svinīgi tika nosvinētas abu pāru kāzas.
Diena bija ļoti jauka, un kopš desmitiem rītā uz žangadu plūda viesu bari. Tērpušies svētku drānās, krastmalā pulcējās gandrīz visi Belemas iedzīvotāji. Skatītājiem pārpildītas laivas, aizsprostodamas upi, ielenca milzīgo plostu no visām pusēm, tā ka Amazone zem šīs llotiles, kas sniedzās līdz pat pretējam krastam, pilnīgi pazuda.
Tad, vēstīdams sākumu līksmajiem svētkiem, kuri priecēja klātesošos, atskanēja pirmais baznīciņas zvana sitiens. Žangadas zvanam vienbalsīgi atsaucās visi Belemas baznīcu zvani. Ostā stāvošu kuģu mastos līdz pašai augšai uzvijās karodziņi, un arī svešzemnieku kuģi, salutējot Brazīlijas krāsām, uzvilka savus karogus. Visās pusēs dzirdēja šāvienus, kuri tomēr nespēja apslāpēt pērkon- dimdošās ovācijas, kas izlauzās no daudzo skatītāju lūpām.
Tad no mājām iznāca Dakostas ģimene un devās cauri pūlim uz mazo baznīciņu.
Žoāmu Dakostu sveica nedzirdēta aplausu vētra. Viņam pie elkoņa turējās Valdesa kundze. Jakitu veda Belemas gubernators, kas kopā ar jaunā ārsta biedriem pagodināja kāzu ceremoniju. Manoels soļoja blakus Minjai, kura līgavas tērpā izskatījās burvīga, abiem sekoja Fragozo, vezdams pie rokas laimē starojošo Linu, pēdīgi starp divās rindās stāvošajiem žangadas komandas vīriem nāca Benito, vecā Sibēla un godājamās ģimenes kalpotāji.
Pie baznīciņas durvīm abus pārus sagaidīja Pasanjas tēvs. Ceremonija norisa gluži vienkārši: tās pašas rokas, kuras reiz bija svētījušas Zoāmu un Jakitu, tagad pacēlās, svētījot viņu bērnus.
Tik lielu laimi nedrīkst aptumšot ilgas šķiršanās sāpes. Tāpēc Manoels Valdess nolēma visā drīzumā iesniegt atlūgumu un pievienoties savai jaunajai ģimenei Ikitosā, kur strādās savā profesijā.
Fragozo ar sievu, protams, ne mirkli nepārdomājot, palika kopā ar tiem, kurus uzskatīja drīzāk par saviem draugiem nekā par saimniekiem.
Valdesa kundze nevēlēiās šķirt dēlu no draudzīgās ģimenes, taču ar vienu noteikumu, ka bērni bieži viņu apciemos Belemā.
Un turpmāk tas vairs nebūs tik sarežģīti. Vai lielā Amazone nebija pats drošākais sakaru ceļš starp Ikitosu un Belemu? Šie sakari vairs nedrīkstēja pārtrūkt. Patiesi, bija paredzēts, ka pēc dažām dienām pa Amazoni ātru, regulāru satiksmi uzsāks pirmais pasažieru tvaikonis; attālumu, ko žangada nobrauca vairākos mēnešos, tagad varēs veikt vienā nedēļā.
Benito laimīgi nokārtoja lielu tirdzniecības darījumu, un drīz vien no žangadas, no šā milzu plosta, ko veidoja vesels Ikitosas mežs, nekas vairs nepalika pāri.
Pēc mēneša fazendas saimnieks kopā ar sievu, Manoelu un Minju, kopā ar Linu un Fragozo iekāpa Amazones pasažieru tvaikonī, lai atgrieztos Ikitosas fazendā, kuras vadību turpmāk bija paredzēts uzticēt Benito.
Žoāms Dakosta atgriezās mājās lepni paceltu galvu, atvezdams līdzi no Brazīlijas lielu, laimīgu ģimeni.
Taču Fragozo reizes divdesmit dienā atkārtoja:
— Eh, ja nebūtu bijusi šī liāna! …
Galu galā viņš par liānu sāka saukt savu jauno sievu, kuras maigā pieķeršanās krietnajam puisim pilnīgi attaisnoja skaisto vārdu.
— Atšķirība tikai viena burta ziņā, — Fragozo mēdza teikt. — Vai tad Lina un Liāna nav gandrīz viens un tas pats?
SATURS
Pirmā daļa
I Mežu uzraugs……………………………. …. 5
II Zaglis un apzagtais…………………………. 12
III Garralu ģimene…………………………………………… 22
IV Vilcināšanās…………………….. 33
V Amazone ………… 39
VI Zemē nogāzts vesels mežs…………………………… 47
VII Sekojot liānai …………………………………………… 55
VIII Zangada………………………………………………….. 70
IX Piektā jūnija vakarā…………………………………….. 78
X No Ikitosas līdz Pevasai……………………………….. 85
XI No Pevasas līdz robežai……………………………….. 93
XII Fragozo darbā…………………………………………. 103
XIII Torress……………………………………. 114
XIV Lejup pa upi . . ……………………………………… 119
XV Joprojām lejup pa straumi…………………………. 126
XVI Ega………………………………………………………. 134
XVII Uzbrukums……………………………………………… 146
XVIII Svētku mielasts………………………………………… 154
XIX Sens stāsts . …………………………………………… 161
XX Aci pret aci……………………………………………… 167
Otrā dala
I Manausa ………………………………………………… 178
II Pirmajā brīdī…………………………………………… 183
III Atskats pagātnē…………………………………………. 189
IV Morālie pierādījumi…………………………………… 194
V Lietiskie pierādījumi……………………………….. 202
VI Pēdējais trieciens . ……………………………………. 207
VII Lēmums…………………………………………………. 213
VIII Pirmā meklējumu diena . ………………………… 223
IX Otrā meklējumu diena .,…«• 228
X Lielgabala šāviens……………………………………….. 232
XI Kas atradās Torresa kārbiņā ….. 242
XII Dokuments . ……………………………………………. 246
XIII Par skaitļiem…………………………. i 255
XIV Uz labu laimi …………………………………… . 264
XV Pēdējie mēģinājumi …….. 272