Šelfa ledājs lūza jau trešo dienu, un tas bija tikai sākums. Kataklizma bija izraisījusi spokainu miglu, kas izklīdināja siltos saules starus, un Greisiju apņēma aukstums, lai gan dzīslās ritēja adrenalīns. Pārējie komandas locekļi - jaunais, dzīvespriecīgais operators Doltons Kvans no Havaju salām, ar kuru viņa regulāri strādāja kopā jau trīs gadus, un daudz vecākais, pārāk izsmalcinātais un kaitinoši stoiskais, pieredzējušais producents Hovards
Finčers, ko mīļi sauca par Finču jeb Žubīti, - arī nejutās omulīgi, taču uzņemtais un ēterā pārraidītais materiāls bija tā vērts. īpaši tādēļ, ka viņi šajā apvidu bija vienīgā filmēšanas grupa.
Jau vairāk nekā stundu Greisija stāvēja uz kuģa "Džeimss Klārks Ross" labā borta novērošanas klāja un sala, lai gan bija siltās drēbēs un cimdos. Karaliskais zinātniskās pētniecības kuģis bija trīssimt pēdas gara peldošā okeanogrāfijas un ģeofizikas laboratorija, kas atvēlēta Britu Antarktikas pētījumu projektam, un tobrīd atradās mazāk nekā pusjūdzes attālumā no Rietumantark- tīdas krasta. Tumši sarkanais korpuss bija vienīgais krāsu plankums balti zilpelēkajā apkartnē. Greisija, Doltons un Finčs šajā kontinentā bija pavadījuši pāris nedēļu, Cietzemes salās uzņemot materiālu par globālo sasilšanu. Viņi jau gatavojās doties prom, lai pēc dažām dienām Ziemassvētkus svinētu mājās, kad no Ko- lumbijas apgabala piezvanīja ziņu dienesta darbinieks un pastāstīja par šelfa sairšanas sākumu. Šī informācija vēl nebija nonākusi mediju uzmanības lokā, un ziņu dienestam to atklāja kontaktpersona Nacionālajā Sniega un ledus datu centrā, kura zinātnieki izmantoja satelītu sūtītos datus, lai sekotu polāro ledāju izplatības un biezuma izmaiņām. Tā kā medijos valdīja skarba konkurence un "Džeimss Klarks Ross" atradās tikai dienas brauciena attālumā no svarīgā notikuma vietas, Greisija ar komandu nolēma izmantot iespēju un uzņemt ekskluzīvu materiālu. Britu Antarktikas pētījumu projekta vadība bija laipni piekritusi uzņemt žurnālistus uz klāja un pat norīkojusi Karalisko jūras spēku helikopteru viņu pārcelšanai no salas uz kuģa.
Uz klāja atradās arī vairāki zinātnieki, kas vēroja ledāja sadalīšanos. Daži filmēja ar amatieru videokamerām. Netālu kavējās arī lielākā daļa apkalpes, rāmā godbijībā vērojot sensacionālo notikumu.
Greisija atkal pagriezās pret kameru un pielika mikrofonu tuvāk lūpām. Starp neregulārajiem šelfa brukšanas dārdiem apkārtnē atbalsojās ari apslāpēta ledus kustība iekšzemē.
- Šo ledāja sairšanu, iespejams, izraisījuši vairāki faktori, Džek, bet galvenais aizdomās turamais šajā komplicētajā izmeklēšanā ir vecie labie sniega ūdeņi.
Austiņās atskanēja šņākoņa - signāls ar vairāku satelītu starpniecību ceļoja desmit tūkstošus jūdžu līdz televīzijas kompānijas studijai, kas aprīkota ar klimata kontroles sistēmu. Tad atkal bija ii/irdama Roksberija balss.
- Sniega ūdeņi? - viņš apmulsis jautāja.
- Tieši tā, Džek, - Greisija skaidroja. - Ūdens klaji, kas veidojas uz kūstoša ledus. Šis sniega ūdens ir smagāks nekā ledus, uz kura tas krājas, tādēļ saskaņā ar gravitācijas likumu atrod ceļu ledāja spraugās. Tajās ieplūst arvien vairāk un vairāk ūdens, kļūstot par tadu kā ķīli. Pamazām spraugas pārvēršas par lielākām plaisām, tās savukārt par īstiem kanjoniem, un beigu beigās šelfa ledājs salūst.
Fizika ir pavisam vienkārša zinātne. Skarbākais, aukstākais un vējainākais kontinents uz planētas - teritorija, kas platības ziņā ir pusotru reizi lielāka par Savienotajām Valstīm, - vidienē ir klāts ar vairak nekā divas jūdzes biezu ledus kārtu. Ziemā to papildina pamatīga sniega sega, kas gravitācijas ietekmē tiecas lejup, gluži kā ledaina lava plūstot uz krastu. Sasniedzot to, kustība turpinās, taču ledus masas nevis nogrimst, bet turas virs ūdens, jūrā veidojot to, ko mēs saucam par šelfa ledājiem. Sākumā tie var būt vairāk nekā jūdzi biezi, pie ūdens malas sasniedzot ne mazāk pārsteidzošu biezumu - pusjūdzi.
Pēdējo desmit gadu laikā reģistrēti vairāki ievērojami ledāja sairšanas gadījumi, taču tik iespaidīgs nebija neviens, turklāt tikai retumis tie uzfilmēti videolentē. Parasti tie konstatēti stipri pēc notikuma, kad rūpīgi izpētīti un salīdzināti satelītu uzņēmumi. Arī Greisija bija aculieciniece tikai lokālai vispārējas slāņu pārvietošanās procesa daļiņai, tomēr tas šķita pārsteidzošs un dziļi saviļņojošs skats. Televīzijas ziņu dienestā Greisija bija nonākusi pirms divpadsmit gadiem - tūdaļ pēc politikas zinātņu bakalaura grāda iegūšanas Kornela universitātē - un redzējusi daudzas traģēdijas; šī līdzinājās ļaunākajām no tām.
Viņas acu priekšā bruka planēta - burtiski.
- Tātad svarīgākais ir jautājums par to, - sacīja Roksberijs, - kāpēc tas notiek tagad? Ja es pareizi sapratu, šis šelfa ledājs tur atradies kopš pēdējā ledus laikmeta, tātad parādījies pirms divpadsmit tūkstošiem gadu.
- Tas notiek mūsu dēļ, Džek. Mēs esam radījuši to siltumnīcas efektu. Tas novērojams abos polos, gan šeit, gan Arktikā, un arī Grenlandē. Un tas nav tikai dabisks cikls. Teju ikviens eksperts, ar kuru esmu runājusi, ir pārliecināts, ka sniega kušana pieņemas spēkā un mēs tuvojamies brīdim, kad atgriešanās vairs nebūs iespējama. Tieši cilvēku radītās globālās sasilšanas dēļ.
Ar briesmīgu brīkšķi jūrā iekrita vēl viena ledus atlūza.
- Vai tiek uzskatīts, ka šelfa ledāja sairšana un kušana izraisīs jūras līmeņa celšanos? - jautāja Roksberijs.
- Netieši. Lielākā daļa no šī ledāja peld ūdenī, tātad pats jūras līmeni tas neietekmēs. Iztēlojies ledus kubiņu, kas peld glāzē ar ūdeni. Kad tas izkūst, ūdens līmenis glāzē nepaaugstinās.
- Vai tiešām?
- Laikam es neesmu vienīgā, kas aizmirsusi sestās klases fiziku, - Greisija smaidīdama atbildēja.
- Taču tu apgalvoji, ka netiešs iespaids uz jūras līmeni ir. - Roksberija balsī jautās erudīcija, it kā viņš augstsirdīgi ļautu Grei- sijai atklāt savas zināšanas.
- Šis apgabals, proti, Rietumantarktīdas ledus vairogs ir tā vieta uz planētas, par kuras izkušanu zinātnieki uztraucas visvairāk. Precīzāk sakot, viņi uztraucas par masīvajiem glečeriem iekšzemē, aiz konkrētā šelfa ledāja. Tie nepeld.
- Tātad, ja tie izkusīs, - Roksberijs sacīja, - jūras līmenis celsies.
- Tieši tā. Līdz šim tādi šelfa ledāji kā šis aizturēja glečerus, gluži tāpat kā parasts korķis aiztur pudeles saturu. Ja šelfa ledājs sairst, korķis pazūd, un nekas vairs neaiztur glečerus no ieslīdē- šanas jūrā. Un tādā gadījumā globālais jūras līmenis ceļas. Turklāt kušana notiek daudz straujāk, neka prognozēts iepriekš. Pat tie dati, ko saņēmām pagājušajā gadā, šobrīd tiek vērtēti kā pārāk optimistiski. Klimata izmaiņu katastrofu scenārijos Antarktīda tiek saukta par snaudošo milzi. Un tagad šis milzis mostas, turklāt šķiet visnotaļ īdzīgs.
- Es tiešām cenšos noturēties nepateicis, ka tā varētu būt tikai aisberga redzamā daļa… - asprātīgi iesāka Roksberijs.
- Prātīga izvēle, Džek, - attrauca Greisija. Viņa iztēlojās pašapmierināto, iedomīgo smaidu mūžīgi iedegušajā Roksberija sejā un domās ievaidējās. - Pateicīgā auditorija salutē tev.
- Taču tieši par to mēs šeit runājam, vai ne?
- Protams. Tiklīdz šie glečeri ieslīdēs jūrā, būs par vēlu rīkoties, un…
Pēkšņi Greisija apklusa. Viņas uzmanību bija saistījis kaut kas dts - negaidīta kņada, baiļu izraisīti saucieni, kliedzieni un izstieptas rokas, kas norāda uz šelfa ledāju. Doltons atrāvās no kameras viziera un lūkojās garām Greisijai. Viņa pagriezās, pievēršot kamerai pakausi. Un ieraudzīja to.